Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms četriem gadiem aizejošā Laimdotas Straujumas valdība faktiski pēdējā mirklī pieņēma lēmumu par bankas Citadele akciju kontrolpaketes pārdošanu – faktiski atdāvināšanu – ASV investīciju uzņēmuma Ripplewood Advisors LLCvadītam konsorcijam. Neraugoties uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdzienu, liela daļa informācijas par šo apšaubāmo darījumu joprojām ir noslepenota. Tomēr pēdējā pusgada laikā ir izdevies atklāt būtiskus faktus par šo visaugstākajā līmenī kārtoto afēru, kurā Latvijas valsts zaudēja vismaz 20-40 miljonus eiro, un šī informācija tiks atspoguļoti vairākās secīgās publikācijās – sākot no pirmoreiz skaidri un neapgāžami atklāta fakta, ka vietējie „bāleliņi” pie bankas privatizācijas nemanāmi ir bijuši klāt vismaz 2014. gada pavasarī un nopietni cerējuši uz savu daļu.

Nepatīkamie jautājumi

„Vai varat pateikt, kas tieši bija tās personas, kas Jūs vai Jūsu uzņēmumu Ripplewood informēja par iespēju piedalīties konkursā, lai varētu iegādāties AS Citadele banka akcijas? Vai Jūs par to kāds informēja rakstiski, vai informācija bija tikai mutiska?

Vai ir bijis tā, ka laika posmā no 2013.gada līdz 2014.gadam Jūs esat ticies, sarakstījies, sarunājies klātienē vai telefoniski ar kādu no šiem cilvēkiem – Edgaru Jaunupu, Valdi Siksni, Druvi Mūrmani, Uldi Mierkalnu, Māri Martinsonu?

Ja esat to darījis, tad par ko jūs komunicējāt? Vai šajā pašā laika periodā Jums ir nācies tikties vai citādā veidā kontaktēties ar tā laika politiķiem Laimdotu Straujumu, Raimondu Vējoni un Valdi Dombrovski?”

Pirms četriem mēnešiem saņemot šos jautājumus, kas bija adresēti kādreizējam investoru konsorcija vadītājam, tagadējam AS Citadele banka padomes priekšsēdētājam Timam Kolinsam, bankas korporatīvo komunikāciju daļas darbinieks Āris Dreimanis vispirms pavēstīja: „Centīsimies palīdzēt.”

Taču tad viss mainījās. „Mēģināju Jums palīdzēt, tomēr tas nav tik elementāri, kā varētu likties. Banka nevar izdomāt atbildes uz vienam no akcionāriem uzdotiem jautājumiem,” skanēja bankas pārstāvja atbilde, vēl apliecinot, ka „no Citadeles puses sagatavosim komentāru”.

Nekāds komentārs tā arī netika sagatavots, savukārt uz norādi, ka jautājumi tiek uzdoti nevis „vienam no akcionāriem”, bet gan bankas padomes priekšsēdētājam, kredītiestādes pārstāvis jau uzstājīgi pieprasīja – vispirms atsūtiet publikāciju!

„Vai varat izskaidrot, ko tieši Jūs rakstāt? (..) Atsūtiet, lūdzu, šo sagatavoto rakstu, lai var redzēt konkrētus apgalvojumus un stāstus, ko piedāvājat komentēt,” – tāda bija jaunā bankas nostāja. Nekādi T. Kolinsa skaidrojumi tā arī netika sniegti līdz pat oktobra sākumam, neraugoties uz vairākkārtējiem atgādinājumiem.

Nevis konsultanti, bet partneri un kompanjoni

Tikpat strikti klusējot un no komentāriem atsakoties arī citām darījuma gatavošanā iesaistītajām personām, arī par leģendāro „vietējo bāleliņu” līdzdalību Citadeles akciju kontrolpaketes pircēju rindās līdz šim ir ticis runāts tikai pieļāvuma formā un ar atsauci uz neoficiāliem avotiem.

Pēc kratīšanām ar uzņēmēju M. Martinsonu saistītā uzņēmumā 2014. gada jūlijā publiski tika izteikts pieļāvums, ka Ripplewood bankas pārdošanas otrajā piedāvājumu kārtā varētu „startēt bez tā dēvētā „latviešu kapitāla””. Taču runa bija par to, ka „bāleliņi” varētu būt piesaistīti tikai un vienīgi kā oficiāli konsultanti.

Tad arī pirmoreiz tika pieminēts, ka šis konsultants varētu būt divu izbijušu Nordea bankas un Parex bankas vadošu darbinieku Valda Sikšņa un Druvja Mūrmaņa dibināta finanšu un investīciju kompānija SIA Callidus Capital. Tomēr nekādi oficiāli komentāri netika sniegti arī pēc uzņēmuma publiskās pieminēšanas.

V. Siksnis, kas, kā rāda Lursoft dati, 2015. gadā šķīries no viņam oficiāli piederējušajiem 50% šīs SIA kapitāldaļu un tagad tos kontrolē netieši – caur SIA VSCAP, joprojām ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, taču arī pašlaik viņš nevēlas sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Tikmēr Pietiek rīcībā esošs dokuments, ko V. Siksnis parakstījis 2014. gadā, pirmoreiz skaidri apliecina – „bāleliņi” ir bijuši nevis vienkārši konsultanti, bet sevi uzskatījuši par faktiski pilnvērtīgiem amerikāņu partneriem un kompanjoniem, kopā tiecoties pēc kārotās bankas akciju kontrolpaketes.

Vienošanās par Citadeles pīrāgu

Šis dokuments ir V. Sikšņa un Ripplewood Advisors LLC izpilddirektora Kristofera Minetiana 2014. gada 15. aprīlī parakstīts „indikatīvo nosacījumu uzskaitījums, kas raksturo provizorisko sadarbību starp Ripplewood Advisors LLC un Callidus Capital, kopīgi iegūstot Citadele bankas akcijas Latvijā”.

Kā rāda „indikatīvo nosacījumu uzskaitījums”, abi uzņēmumi vienojušies par to, ka centīsies kopīgiem spēkiem iegūt Citadele bankas akciju paketi – „vismaz 75% mīnus viena akcija apmērā un ne vairāk kā 100% Citadeles kopējā apgrozījumā esošā akciju skaita apmērā par ierosināto darījuma cenu”.

Trīs lappuses garajā angliski rakstītajā vienošanās dokumentā ir pietiekami detalizēti aprakstītas Ripplewood un Callidus attiecības itin visā, kas saistīts ar Citadele bankas akciju iegādi, – no pirkuma cenas noteikšanas līdz pat kredītiestādes pārvaldībai un iespējamai tālākpārdošanai.

Šajā dokumentā Ripplewood un „bāleliņi” jau vienojušies pat par to, kā pēc iegādes tiks vadīta banka: „Investori vienojas, ka Valdis Siksnis sniegs ierosinājumus par mērķa uzņēmuma sākotnējo vadības komandu un kļūs par mērķa uzņēmuma Chief Executive Offer (..). Gadījumā, ja Ripplewood pieņems lēmumu izvirzīt citu mērķa uzņēmuma Chief Executive Offer, šādam lēmumam ir jābūt pamatoti pieņemamam arī otrai pusei.”

„Puses vienojas, ka to attiecības saistībā ar mērķa uzņēmuma kontroli (veicot potenciālo darījumu) tiks pārvaldītas ar visaptverošu pušu akciju turētāju vienošanās palīdzību, kura tiks veidota, balstoties uz šo nosacījumu uzskaitījumu,” – arī par to bija vienojušies V. Siksnis un K. Minetians.

Kā tiktu dalīts iegūtais pīrāgs

Vienošanās ir tikusi panākta arī par visiem ar darījumu saistītajiem izdevumiem, un tāpat jau pieņemts detalizēti izklāstīts lēmums arī par iespējamo tālāko Citadele bankas pārdošanu, tostarp arī skaidri norādot – runa ir par to, ka arī Callidus būtu bankas akciju daļas īpašnieks:

„Gadījumā, ja vienai pusei pieder uzņēmuma akciju vairākums vai arī tā apvienojas ar citiem akciju turētājiem, izveidojot vairākumu, un piekrīt pārdot uzņēmumu, otra puse nevar iebilst pret šādu darījumu. Šādā gadījumā pusēm ir jāpiesaista abpusēji pieņemams un neatkarīgs starptautiski pazīstams investīciju baņķieris, lai saņemtu viedokli par potenciālā darījuma atbilstību un godīgumu.”

Savukārt vēl viens ļoti būtisks vienošanās nosacījums attiecībā uz bankas tālākpārdošanu ir bijis šāds: „Gadījumā, ja viena no pusēm piekrīt pārdot tās rīcībā esošās uzņēmuma akcijas, otrai pusei ir tiesības pārdot tās rīcībā esošās akcijas ar tādiem pašiem nosacījumiem.”

Visbeidzot vērā ņemams vienošanās nosacījums ir arī tas, ka abi dokumenta parakstītāji – Ripplewood un Callidus ir vienojušies darījuma īstenošanā „strādāt ekskluzīvi viens ar otru”. No šī nosacījuma partnerus varētu atbrīvot tikai viena parakstītāja lēmums „tālāk neveikt ierosināto darījumu vai arī būtisku līdzīgu darījumu ar uzņēmumu”.

„Bāleliņi” palika bešā – bet kāpēc?

Pietiek rīcībā esošie dati rāda, ka šī dokumenta parakstīšanas brīdī oficiālie Callidus īpašnieki un ar viņiem neformāli saistītās personas jau sen bija atmetuši domas par bankas paturēšanu „latviešu īpašumā”, kādas gaisā virmoja vēl gadu iepriekš – 2013. gadā.

Šajā brīdī runa vairs bija „tikai” par to, ka apmaiņā pret „lietu sakārtošanu” Callidus iegūst tiesības uz noteiktu daļu pirkuma – bankas akcijām. Šī konkrētā daļa vienošanās dokumentā nav minēta, taču visbiežāk ir tikuši minēti 22,5%. Šī daļa, kā izrādījās 2014. gada rudenī, oficiāli būtu izmaksājusi virs 16 miljoniem eiro (realitātē – vēl daudz mazāk), savukārt tagad, dažus gadus vēlāk ir vērta jau vismaz 80-90 miljonus eiro.

Taču, neraugoties uz noslēgto vienošanos un pūlēm „lietu sakārtošanā”, „bāleliņi” pie savas bankas akciju porcijas tā arī netika. Vēl vairāk – kā Pietiek zināms no citiem dokumentiem, kuri tiks publiskoti nākamajā publikācijā, Callidus Capital neatguva pat to salīdzinoši nelielo summu – nepilnos 33 000 eiro, ko bija iemaksājusi par auditora pakalpojumiem.

Par to, kādu iemeslu dēļ tā notika un kā šī teorētiski pat vairāk nekā 60 miljonus vērtā „nesaprašanās” nākamajos gados ir risināta tiesas zālēs ne tikai Latvijā, bet arī ASV, - nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

213
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...