"Daimler" lietas materiāli: sociāldemokrātu ziedotāji atmazgājuši 1,5 miljonu eiro lielu kukuli
PIETIEK08.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais SIA Rīgas satiksme padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis, kuram prokuratūra 8. februārī uzrādīja apsūdzību Daimler kukuļošanas lietā, nav vienīgā lietā figurējošā persona, kas cieši saistīta ar sociāldemokrātiem, kuri pie varas Rīgā bija konkrēto kukuļdošanas epizožu laikā. Starp vairākiem mazāk zināmiem vārdiem, kas figurē Daimler lietā, atrodams toreizējā Rīgas mēra Gundara Bojāra (LSDSP) padomnieka Armanda Zeihmaņa un viņa sievas Vitas Zeihmanes vārds, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Abi atrodami starp sociāldemokrātu dāsniem ziedotājiem.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pārējās personas, kuras KNAB lūdzis saukt pie kriminālatbildības, tiek turētas aizdomās par finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Bez Leonarda Teņa, kuram prokuratūra ceturtdien uzrādījusi apsūdzību kukuļa izspiešanā un kukuļa pieņemšanā lielā apmērā par kādas darbības izdarīšanu kukuļdevēja interesēs, esot valsts amatpersonai, Daimler lietā figurē arī sabiedrībai mazāk zināmas personas - Agris Koroševskis, Sergejs Zambergs un uzņēmējs Raimonds Krastiņš, kura vārds jau izskanējis šī kukuļdošanas skandāla sakarā.
Lai gan Rīgas eksmēra Gundara Bojāra padomnieka Armanda Zeihmaņa un viņa sievas Vitas Zeihmanes vārdu atrašanās prokuratūrai nosūtītajā lietā liek uzdot jautājumus par to, kuri bija patiesie kukuļu gala saņēmēji, pašlaik pieejamie lietas materiāli rada aizdomas, ka politiķiem apsūdzības Daimler lietā var iet secen. Pietiek rīcībā nonākušajos lietas materiālos tiek aizplīvuroti runāts par "Rīgas domes amatpersonām", bet, izņemot Teni, kurš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā izmeklēšanā izvirzīts kā šīs korupcijas lietas centrālā figūra, konkrētu amatpersonu-politiķu vārdi nav minēti.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pārējās personas, kuras KNAB lūdzis saukt pie kriminālatbildības, tiek turētas aizdomās par finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Divi no Daimler lietā figurējošajiem - Armands un Vita Zeihmaņi laika posmā no 2005. līdz 2012. gadam dāsni ziedojuši Latvijas sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP) - kopumā 52,3 tūkstošus latu.
No prokuratūrai nosūtītajiem lietas materiāliem izriet, ka Tenis nolūkā slēpt kukuļa izcelsmi un tās piederības maiņu,vienojies ar Raimondu Krastiņšuun Armandu Zeihmani, ka Krastiņš 2004. gada 4. jūnijā un 26. septembrī noslēgs ar Zeihmaņa sievu, SIA Viesnīca Vita direktori Vitu Zeihmani fiktīvu aizdevuma līgumus pret ķīlu. Faktiski izmeklēšanā konstatēts, ka uz Zeihmaņu viesnīcas kontu no Rīgas pašvaldības iepirkto satiksmes autobusu piegādātājiem pārskaitīts 1 miljons eiro, tādā veidā legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Runa ir par naudas pārskaitījumu no uzņēmumiem EvoBus GmbH, Ikarus Special Coach Factory Ltd., Ganz Transelektro Traction Electric Ltd. un Neoplan Polska (Solaris Bus and Coach Sp.z.o.o.).
Piemēram, 2005. gada 5. aprīlī Vitas Zeihmanes kontā ieskaitīti 400 600 eiro, bet 2005. gada 8. jūnijā Armands Zeihmanis LSDSP noziedojis 3000 latu. Kopumā laikā no 2003. gada 2. septembra līdz 2005. gada aprīļa beigām uz dažādiem Zeihmaņu kontiem Latvijā un ārvalstīs ar nolūku legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus pārskaitīti kopumā 1 596 230 eiro.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
