"Delfi" un TV3 saņēmuši simtus tūkstošu eiro par pakalpojumiem "Saskaņas" ruporam "Riga.lv"
Lato Lapsa12.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan ilgus gadus par „Saskaņas ruporiem” publiski ir dēvēti tādi mediji kā Vesti un Pirmais Baltijas kanāls, Saskaņas pārstāvju līdz šim cieši kontrolētā Rīgas domes nodibinājuma Riga.lv nule publiskotie finanšu dati rāda – ievērojami lielākas summas par konfidenciāliem pakalpojumiem ir saņēmuši tādi mediji kā Delfi un TV3.
Delfiem četros gados tikuši gandrīz 200 000 eiro
„Mūsu sadarbības līgumos ir atrunāta konfidencialitāte,” – ar šādu atrunu AS Delfi valdes loceklis Ingus Bērziņš kategoriski atsakās sniegt jebkādu informāciju, ko viņa pārstāvētais mediju uzņēmums pēdējos gados saņēmis no bēdīgi slavenā Rīgas domes nodibinājuma Riga.lv.
Šādam atteikumam ir nopietns pamats, - AS Delfi gadiem ilgi ir bijis viens no „neatkarīgajiem medijiem”, kas paslepus saņēmuši no Riga.lv simtos tūkstošu eiro mērāmas summas.
„Rīgas pašvaldības sabiedrisko attiecību portāls Riga.lv pēdējos četros gados vismaz 400 000 eiro pilsētnieku naudas izmaksājis “savējiem” jeb partijai Saskaņa pietuvinātajiem,” 10. jūnijā savus lasītājus informēja AS Delfi piederošais tāda paša nosaukuma ziņu portāls, kura latviešu valodas versijas redaktors ir I. Bērziņš.
Tas, ko Delfi neuzskatīja par vajadzīgu atklāt saviem lasītājiem ne šajā, ne kādā citā publikācijā, bija – tās iespaidīgās summas, ko no Riga.lv regulāri, gadu pēc gada ir saņēmusi pati AS Delfi.
Kā rāda informācija, ko pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas ir bijusi spiesta atklāt Riga.lv vadība, pēdējos četros gados AS Delfi no Rīgas pašvaldībai piederošā nodibinājuma ir kopā saņēmusi gandrīz 200 tūkstošus eiro.
Tātad šis mediju uzņēmums viens pats ir četros gados saņēmis pusi no summas, pie kādas šādā pašā laika periodā tikušas visas – kā norādīts Delfu publikācijā – „partijai Saskaņa pietuvinātās” personas kopā.
Riga.lv oficiāli atklātā informācija atklāj, ka 2015. un arī 2016. gads ir bijis „iesildīšanās” laiks, - šajos gados AS Delfi no Rīgas domes nodibinājuma saņēmusi tikai attiecīgi 3808 un 14 624 eiro.
Toties nākamie divi gadi AS Delfi ir bijuši īsti „treknie gadi” – uzņēmums no Riga.lv par „informācijas izvietošanu internetā” ir saņēmis attiecīgi 90 472 un 90 471 eiro, līdz ar to kopējai četru gadu laikā saņemtajai summai sasniedzot 199 375 eiro.
Interesanti, ka finansiāli izdevīgā sadarbība ar Rīgas domes nodibinājumu uzņēmumam Delfi ir turpinājusies arī šogad: gada pirmajos trīs mēnešos Delfi no Riga.lv ir saņēmuši vēl 22 308 eiro – tāpat par „informācijas izvietošanu”.
AS Delfi valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs uz Dienas jautājumiem saistībā ar iespaidīgajām saņemtajām summām un Rīgas domes nodibinājumam sniegtajiem pakalpojumiem neatbildēja.
Ne AS Delfi valde, ne Riga.lv valdes loceklis Ģirts Dripe, kurš ir arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes dzīvesbiedrs, nevēlējās arī nodot atklātībai AS Delfi un Riga.lv noslēgtos sadarbības līgumus par pēdējiem diviem gadiem.
TV3 īpašnieka pārstāve putrojas skaidrojumos par „sadarbību”
AS Delfi gan nav vienīgais „Saskaņai pietuvinātais” mediju uzņēmums, kura pakalpojumus uz sabiedrībai slēptu „sadarbības līgumu” pamata ir izmantojis Rīgas pašvaldības nodibinājums Riga.lv.
Kā rāda informācija, ko bijis spiests atklāt nodibinājums, ja AS Delfi saņemtajiem gandrīz 200 tūkstošiem eiro pieskaitīt summu, ko pēdējos četros gados saņēmusi TV3 īpašniece SIA All Media Latvia, šo divu mediju ienākumi no Riga.lv vien pēdējos četros gados pārsniedz tos 400 tūkstošus eiro, ko saņēmušas „partijai Saskaņa pietuvinātās” fiziskās personas.
Atklātie dati rāda, ka TV3 īpašnieka „sadarbība” ar Rīgas domes nodibinājumu ir sākusies 2016. gadā, kad uzņēmums no Riga.lv ir saņēmis 53 451 eiro. 2017. gadā summa bijusi ļoti iespaidīga – 171 607 eiro, un arī pērn no Riga.lv saņemti 33 759 eiro.
Līdz ar to kopā trijos gados TV3 īpašnieks no Riga.lv ir saņēmis 258 817 eiro, pārsniedzot pat Delfu ienākumus no Rīgas nodokļu maksātāju līdzekļiem. Viss, ko par pretī saņemtajiem pakalpojumiem atklāj Riga.lv, - esot iegādāts „raidlaiks”.
Savukārt SIA All Media Latvia vadība par „sadarbību” un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī „raidlaika” izmantošanu ir nerunīga.
Nezināmām personām piederošā mediju uzņēmuma (Lursoft datu bāzē norādīts, ka „juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams) valdes locekle Baiba Zūzena uz Dienas jautājumiem atbildes sniegt nevēlējās.
Savukārt All Media Latvia „komunikācijas projektu vadītāja” Alise Mališko vispirms Dienai apgalvoja, ka „SIA All Media Latvia ir bijis viens sadarbības līgums ar nodibinājumu Riga.lv - 2017.gadā par raidījumu Sveika Rīga!”.
Taču, kā bijis spiests atklāt nodibinājums Riga.lv, tas ievērojamas summas TV3 īpašniekam ir izmaksājis ne tikai A. Mališko minētajā 2017. gadā, bet arī 2016. un 2018. gadā.
Dienai lūdzot sniegt skaidrojumu par pamatu šo summu saņemšanai, B. Zūzena ignorēja arī šo jautājumu, savukārt A. Mališko palika pie sava: „Vēršam Jūsu uzmanību, ka SIA All Media Latvia sadarbības līgums ar nodibinājumu Riga.lv ir bijis tikai 2017. gadā par raidījumu Sveika Rīga!.”
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka TV3 īpašniekam līgums ar Riga.lv ir bijis tikai 2017.gadā, bet 2016. un 2018. gadā tas naudu no Rīgas pašvaldības nodibinājuma saņēmis vispār bez līguma, no All Media Latvia tika saņemta šāda atbilde:
„Nevienu mirkli neesam nolieguši, ka mums nav sadarbības līgums ar Riga.lv un to arī atkārtoti apstiprinām šajā e-pastā. Jā – SIA All Media Latvia bija sadarbības līgums 2017. gadā par raidījumu Sveika Rīga!, kas bija skatāms kanālā TV3.
Saistībā ar sadarbības līgumu ar nodibinājumu Riga.lv – tā ir visa informācija, kuru varam sniegt publiski, jo pārējie līguma nosacījumi ir konfidenciāli. Jūsu minētājos gadījumos, proti, 2016., 2018. un 2019. gadā SIA All Media Latvia nav bijis neviens sadarbības līgums ar nodibinājumu Riga.lv.”
„Saskaņas ruporiem” – būtiski mazākas summas
Salīdzinājumā ar AS Delfi un SIA All Media Latvia par to sniegtajiem pakalpojumiem četros gados kopā saņemtajiem vairāk nekā 450 tūkstošiem eiro citi mediji no Riga.lv ir saņēmuši diezgan niecīgas summas.
Ar līdzīgu pamatojumu – „informācijas pārraidīšana radio” – Radio SWH divu gadu laikā ir saņēmis 45 847 eiro, Baltkom Radio – 24 200 eiro, AD Serviss un Fit FM – pa 3025 eiro, bet RNR Ltd. – 30 250 eiro.
Savukārt pie Riga.lv līdzekļiem par „informācijas ievietošanu laikrakstā” ir tikusi un Izdevniecība Rīgas viļņi (divu gadu laikā – 43 785 eiro), salīdzinoši nelielas summas saņēmušas arī televīzijas LNT (42 305 eiro; tagad ietilpst All Media Latvia grupā) un Rīga TV24 īpašniece AS TV Latvija (24 200 eiro divu gadu laikā).
Būtiski mazākas summas nekā Delfi un TV3 saņēmuši arī tie mediji, kas publiski bieži dēvēti par „Saskaņas ruporiem”. Pirmais Baltijas kanāls par „raidījuma izvietošanu TV ēterā” divos gados kopā ir saņēmis 151 250 eiro (tātad par vairāk nekā 100 000 eiro mazāk nekā TV3), bet Vesti Reklama trīs gadu laikā par „informācijas ievietošanu laikrakstā”- 108 897 eiro.
„Pēc diezgan augstiem godprātības kritērijiem”
Portālā Delfi ir atrodama AS Delfi valdes locekļa un latviešu versijas redaktora I. Bērziņa intervija, kurā viņš cita starpā apgalvo: „Delfi ir vienmēr bijuši un palikuši neatkarīgi no politiskām vai ekonomiskām interesēm. Dažbrīd pat šķiet, ka gandrīz vai vienīgie Latvijas mediju vidū. Tam ir vienkāršā atbilde un cēlā atbilde. (..) Tāpat arī mūsu pārdošanas daļa strādā pēc diezgan augstiem godprātības principiem.”
Taču tagad, kad jāatklāj, par ko tieši AS Delfi no Rīgas domes nodibinājuma pēdējo gadu laikā saņēmis gandrīz 200 tūkstošus eiro un turpinājis no tā naudu saņemt vēl šogad, I. Bērziņš klusē.
Ar atsauci uz „kolēģi Konstantīnu” (acīmredzot domāts AS Delfi valdes priekšsēdētājs K. Kuzikovs) viņš Dienai min tikai to, ka ar Rīgas pašvaldības nodibinājumu uzņēmumam patiešām esot noslēgts „sadarbības līgums”, taču neko sīkāk par to viņš atklāt nevarot.
Arī mediju uzņēmums All Media Latvia saņemtās summas atteikt nevēloties, jo, „tā kā sadarbības līgums paredz konfidencialitāti, diemžēl vienpusēji līguma nosacījumus nevaram atklāt”.
Taču, ja SIA All Media Latvia pērn strādājusi ar ievērojamu peļņu, tad AS Delfi situācija ir būtiski atšķirīga. Lursoft dati rāda, ka pēdējā gada laikā Rīgas pašvaldības un citu valstisku struktūru finansējums AS Delfi pastāvēšanai ir kļuvis īpaši būtisks
Uzņēmums 2018. gadu ir beidzis ar iespaidīgiem 444 tūkstošus eiro lieliem zaudējumiem (apgrozījums – 4,039 miljoni eiro), turklāt tā akcionārs – igauņu AS Express Grupp ir dividendēs izņēmis visu iepriekšējo gadu uzkrāto peļņu.
Šie AS Delfi zaudējumi būtu vēl ievērojami lielāki bez dažādu valstisku „sadarbības partneru” finansējuma: pagājušajā gadā līdz ar vairāk nekā 90 tūkstošiem eiro no Riga.lv pieminami ir arī vēl 79 283 eiro, kurus AS Delfi piešķīra Sabiedrības integrācijas fonds.
Turklāt no šī valsts un pašvaldību struktūru finansējuma ir tieši atkarīgs arī mediju darbinieku un arī vadības finansējums. Kad 2017. gadā AS Delfi Kultūrkapitāla „mediju atbalsta” projektu konkursā ieguva 116 tūkstošus eiro, atklājās, ka I. Bērziņš kā „projekta vadītājs” to ietvaros ir vēlējies saņemt 11 296 eiro, bet virkne citu Delfu darbinieku – no 7160 līdz 11 189 eiro.
„Kopš manas personīgās karjeras sākuma medijos un žurnālistikā man pašam bijis svarīgi saglabāt tīru reputāciju. (..) Jo vairāk reputācija tiek spodrināta un turēta tīra, jo vairāk tas atmaksājas. Rezultātā arī izrādās, ka godīgākais ir tas stiprākais,” I. Bērziņš saka intervijā paša vadītajam portālam.
Savukārt no viņa skaidrojuma Dienai tagad izriet, ka AS Delfi esot apņēmusies nodrošināt konfidencialitāti gan par to, kādus nodokļu maksātāju līdzekļus uzņēmums saņēmis no pašvaldības nodibinājuma, gan par to, ka kādi tieši pakalpojumi tam ir sniegti un kāda tieši Delfu publicētā informācija ir bijusi apmaksāta no Riga.lv līdzekļiem.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
