"Delfiem" no Kultūrkapitāla fonda "siles" izdevies "izcelt" naudu pat "Guns N' Roses" koncerta aprakstīšanai
PIETIEK29.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nonāk aizvien jauni fakti par AS Delfi vadības spējām izdabūt naudu no Valsts kultūrkapitāla fonda "siles", - kā izrādās, nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta pat tam, lai ar to apmaksātu rokgrupas Guns N' Roses Polijas koncerta aprakstīšanu uzņēmuma interneta portālā.
„Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds,” – ar šādu norādi šonedēļ interneta portālā Delfi bija publicēts pagarš raksts – stāstījums par rokgrupas Guns N’ Roses koncerta apmeklējumu Polijas pilsētā Gdaņskā, tā laikā redzēto un dzirdēto.
Kā izrādās, tā nav tehniska kļūda, - AS Delfi patiešām ir izdevies no Edgara Vērpes vadītā Valsts kultūrkapitāla fonda iegūt naudu – kopumā sešus tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem, savu finansiālo vajadzību pamatojot ar projektu kultūras notikumu atspoguļošanai un recenzēšanai.
Formāli AS Delfi šo summu ir izdevies saņemt, iesniedzot projektu ar oficiālo nosaukumu “Kultūras notikumu recenziju sērija "Delfi Kultūras" sadaļā”. Šī nauda tikšot sadalīta šādi: autoratlīdzībām recenziju autoriem (62,15 EUR par recenziju, par kādu tiek uzskatīts arī raksts par rokgrupas koncerta apmeklējumu) un honorāram diviem redaktoriem sešu mēnešu darbam (124,50 EUR mēnesī).
AS Delfi vadība (valdes priekšsēdētājs ir Konstantīns Kuzikovs, valdes locekļi – Anatolijs Golubovs un Ingus Bērziņš) par savu jau tradicionālo finansiālo veiksmi finansējuma iegūšanā no valsts jau tikpat tradicionāli klusē, tikmēr uzņēmuma gada pārskats rāda, ka pērn tā peļņa ir ievērojami palielinājusies, jau pārsniedzot 207 tūkstošus eiro.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis AS Delfi „veiksmi” nesenajā skandalozajā konkursā par 490 000 eiro liela „valsts atbalsta” piešķiršanu medijiem, - uzņēmums kopā tā ietvaros saņēmis 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldību temperatūra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi, Latvija 2020).
Savukārt AS Delfi pārstāvji konkursa ietvaros vēlējās tikt pie šādām summām no nodokļu maksātāju kabatas:
Ingus Bērziņš, „projekta vadītājs” – 11 296 eiro,
Guna Gleizde, „redaktore” – 11 189 eiro,
Filips Lastovskis, „žurnālists” – 11 189 eiro,
Osvalds Zebris, „atbildīgais redaktors” – 9296 eiro,
Gunita Gailāne, „žurnāliste” – 7716 eiro,
Nora Rieksta-Ķeņģe, „atbildīgā redaktora palīdze” – 7160 eiro,
Jānis Domburs (caur SIA Domburs) – 6000 eiro.
Seko mums 
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
