"Dvinskas tikumi" izaicina Latvijas likumus
Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK12.03.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Kaatad
13.03.2019. 00:15Daini, un tamlīdzīgos, droši ka ķertu trieka, uzzinot, ka piem, igaunīšos pāris apgabalos vietējas nozīmes valoda oficiāli ir arī krievu, kā arī nepilsoņiem gadu gadiem ir tiesības vēlēt pašvaldības.:) Un kas? Vai tur kas sabrucis, vai izputējis. Cik zināms, gluži otrādi. Bet, pieņemsim, ka Dainis,tāpat kā daudzi amatbrāļi, vnk pelna naudiņu kā nu prot , un tas ir atzīstami. :)
janis
12.03.2019. 20:46Ir pašvaldības ar vienu mafiozu grupu,un ar vairākiem.Pēdējās notiek cīņa par taisnību.Citādu pašvaldību nav.
Sirpis un āmurs
12.03.2019. 18:54Lai varētu turpināt savu parazitējošo eksistenci, 4.maija kliķei ļoti vajadzīgs Igaunijas variants, kur interfronte ar kažokmetējiem atrodas pie varas, bet visus pārējos tie apsaukā par populistiem. Tā ir tipiska liberālkomunistu uzvedība, kas paņemta taisnā ceļā no talmuda.
Sigulis
12.03.2019. 17:00Ha ha, spriežot pēc komentu daudzuma, kuru tas interesē, ... cilvēciņi esiet godīgi - vai Jūs vispār identificējiet Dpili ar Latviju? Vai Jums vispār interesē kas tur notiek? Pat Igauņi savu IdaVirumā(Narvā) cenšās visādi atbalstīt, reizēm līkas ka Dpils ir pilnīgi aizmirsta no Latvijas, bet starp citu otra lielākā Latvijas pilsēta....
vecais spekulants
12.03.2019. 15:02Kas ta nu ? Dainis izbridis kremlinu dublainos celus , sak atgriezties uz Latvijas taisnajiem celiem ,kuri ved uz Rietumiem.
Autoram nav saprašanas
12.03.2019. 14:24jo nekāda Rīga tur neko nevar noteikt, visas Rīgas iestādes ir pārraugošās, nevis tiešās pārvaldes. Visi lēmumi ar haosu, bezatbildību utt. ir tikai pašvaldības lēmumi. Arī pašvaldības līgumi ir pašvaldības iekšēja lieta. KNAB uzdevums ir veicināt haosu ar nepamatotām un pamatotām apsūdzībām, imitējot darbu.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
