"Dvinskas tikumi" izaicina Latvijas likumus
Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK12.03.2019.
Komentāri (9)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Kaatad
13.03.2019. 00:15Daini, un tamlīdzīgos, droši ka ķertu trieka, uzzinot, ka piem, igaunīšos pāris apgabalos vietējas nozīmes valoda oficiāli ir arī krievu, kā arī nepilsoņiem gadu gadiem ir tiesības vēlēt pašvaldības.:) Un kas? Vai tur kas sabrucis, vai izputējis. Cik zināms, gluži otrādi. Bet, pieņemsim, ka Dainis,tāpat kā daudzi amatbrāļi, vnk pelna naudiņu kā nu prot , un tas ir atzīstami. :)
janis
12.03.2019. 20:46Ir pašvaldības ar vienu mafiozu grupu,un ar vairākiem.Pēdējās notiek cīņa par taisnību.Citādu pašvaldību nav.
Sirpis un āmurs
12.03.2019. 18:54Lai varētu turpināt savu parazitējošo eksistenci, 4.maija kliķei ļoti vajadzīgs Igaunijas variants, kur interfronte ar kažokmetējiem atrodas pie varas, bet visus pārējos tie apsaukā par populistiem. Tā ir tipiska liberālkomunistu uzvedība, kas paņemta taisnā ceļā no talmuda.
Sigulis
12.03.2019. 17:00Ha ha, spriežot pēc komentu daudzuma, kuru tas interesē, ... cilvēciņi esiet godīgi - vai Jūs vispār identificējiet Dpili ar Latviju? Vai Jums vispār interesē kas tur notiek? Pat Igauņi savu IdaVirumā(Narvā) cenšās visādi atbalstīt, reizēm līkas ka Dpils ir pilnīgi aizmirsta no Latvijas, bet starp citu otra lielākā Latvijas pilsēta....
vecais spekulants
12.03.2019. 15:02Kas ta nu ? Dainis izbridis kremlinu dublainos celus , sak atgriezties uz Latvijas taisnajiem celiem ,kuri ved uz Rietumiem.
Autoram nav saprašanas
12.03.2019. 14:24jo nekāda Rīga tur neko nevar noteikt, visas Rīgas iestādes ir pārraugošās, nevis tiešās pārvaldes. Visi lēmumi ar haosu, bezatbildību utt. ir tikai pašvaldības lēmumi. Arī pašvaldības līgumi ir pašvaldības iekšēja lieta. KNAB uzdevums ir veicināt haosu ar nepamatotām un pamatotām apsūdzībām, imitējot darbu.
Seko mums 
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā svētdienas uzrunā Latvijas televīzijā faktiski skaidri atzina kļūdas, nekonsekvenci un pretrunas, ko valdība pieļāvusi COVID 19 pandēmijas apkarošanas procesā.
Vispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Saeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Politika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Ar vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Reaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Varbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Katra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
