"Ekodoktrīna" izvēlējusies ar Šlesera atbalstītājiem saistītu būvnieku, aizdomas par „otkatu”
PIETIEK23.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar tā sauktajiem „vecajiem” oligarhiem – Andri Šķēli un Aināru Šleseru - netieši saistītais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Ekodoktrīna Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecībai izraudzījies dārgāko piedāvājumu, radot aizdomas par vēlmi ar diezgan vienkāršas shēmas palīdzību no ES līdzekļiem saņemt krietni vairāk nekā paredzēto pusi no būvniecībai nepieciešamās naudas.
Kā liecina Pietiek pētītais, Ekodoktrīna konkursā par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvēšanu izraudzījusies piedāvājumu, kas ir par trīs miljoniem latu dārgāks nekā otrs. Turklāt šāda Ekodoktrīnas izvēle met ēnu par saistību ar oligarhiem un rada bažas par tā saukto „otkatu.” Tā ir, jo par konkursa uzvarētāju atzīta SIA LNK Industries, kuras līdzīpašnieki bija starp lielākajiem ziedotājiem Šlesera vadītajai partijai LPP/LC un aktīvi darbojās kustībā Par labu Latviju.
Pietiek jau rakstījis, ka ar Ekodoktrīnas interešu lobēšanu tiek saistīts Šlesera domubiedrs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Visticamākais, tieši Amerika labvēlība ir iemesls, kāpēc Ekodoktrīna rēķinās, ka jebkādas „formalitātes” tiks nokārtotas patiecoties politiskajam atbalstam.
SIA LNK Industries, kas pasludināta par uzvarētāju Ekodoktrīna konkursā par ES līdzfinansētās jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību, nekad nav nodarbojusies ar atkritumu šķirošanu. Kā rāda Lursoft datu bāze, LNK Industries lielākie līdzīpašnieki ir miljonāru Milovu ģimene – tās pārstāvji ir atrodami nu jau likvidētās Šlesera partijas LPP/LC lielāko ziedotāju sarakstā (2011.gadā Vadims Milovs ziedoja 10 000 latu) un kustības Par labu Latviju vadībā (Aleksandrs Milovs darbojās tās valdē).
Zīmīgi arī, ka abiem bijušo Šlesera organizāciju atbalstītājiem piederošā firma jauno rūpnīcu piedāvājusi būvēt par tieši tādu cenu – 9,5 miljoniem latu, kādu ES līdzfinansējuma saņemšanai bija pieteikusi Ekodoktrīna.
Tikmēr otrs pretendents Ekodoktrīnas izsludinātajā konkursā bija SIA Eko reverss, kas jaunās rūpnīcas būvei bija iesniegusi par trīs miljoniem latu lētāku piedāvājumu. Eko reverss pieder SIA Latvijas Zaļais punkts, kurā kontrolpaketes īpašniece savukārt saskaņā ar Lursoft datiem ir SIA Eko Baltija (tās īpašnieks caur SIA Eko SPV savukārt ir AS Eco Baltia, kas savu akcionāru sarakstu neatklāj).
Neraugoties uz to, Ekodoktrīna izvēlējusies dārgāko piedāvājumu, tādējādi radot aizdomas par, iespējams, negodprātīgu ES fondu naudas izmantošanu.
Kopumā norises ap jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvi apstiprina nozares ekspertu iepriekš izteiktās aizdomas, ka ar oligarhiem saistītā Ekodoktrīna varētu plānot jauno rūpnīcu uzcelt tikai par ES fondu naudu. Tas tā ir, jo ar mākslīgi sadārdzinātu tāmi un Ekodoktrīna pietuvinātu būvniecības firmu, visticamākais, no ES fonda tiks „izmānīts” viss rūpnīcas būvei nepieciešamais finansējums, lai arī projekts paredz tikai 50% ES līdzdalību, bet pārējais būtu jāsedz uzņēmumam no savas kabatas.
Saistībā ar Ekodoktrīnas interesēm jaunās atkritumu apsaimniekošanas rūpnīcas projekta īstenošanā medijos izteiktas bažas, ka tas draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu Rīgas un Stopiņu novadā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
