Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas beidzot publicētā „AML rokasgrāmata” mazinās Latvijas komercbanku aizdomīgumu pret saviem klientiem un viņu darījumiem, kas tāpat jau bieži vien tiek dēvēts par legālai uzņēmējdarbībai iznīcinošu teroru? Iepazīšanās ar it kā labi domāto dokumentu daudziem liek secināt – uzņēmēju migrēšanu no „finanšu sistēmas kapitālā remonta” pārņemtajām Latvijas kredītiestādēm tas nemazinās, drīzāk pat otrādi, jo solītās ērtības bankām un klientiem tajā nav saskatāmas.

Banku „paranojas” saknes

Dienas banku anatomijas pētījumā atklātie fakti pārliecinoši apliecina – Latvijā strādājošo komercbanku „paranojai”, no saviem klientiem pieprasot visneiedomājamāko informāciju un bez īpašas aizdomāšanās slēdzot kontus vai atsakot to atvēršanu, ir skaidri saskatāmas saknes.

Pēc tam, kad Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja Moneyval 2018. gada augustā Latvijai noteica pastiprinātu kontroles režīmu, jo valsts rīcība bija atzīta par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā, Latvijas valdošā koalīcija sāka apjomīgu „finanšu sistēmas kapitālo remontu”.

Jau pirms tam bankas bija brīdinātas, ka atbilstoši jaunajām ģeopolitiskajām nostādnēm tām strauji jāatsakās no riskantiem un aizdomīgiem klientiem, kuri vēl pirms gadiem pieciem vai desmit tiktu uzskatīti par normāliem un ienesīgiem „zelta klientiem”. Tas arī tika darīts, taču naudas atmazgāšanas apkarošanas uzraugu nostādnes mainījās dramatiski, un viņu skatījuma vistas, kas bankām dēja zelta oliņas, tika kautas nepietiekami strauji un enerģiski.

Jau pirms tam bija notikuši pirmie iespaidīgie skandāli, tostarp ABLV bankas slēgšana un naudas sodi vairākām kredītiestādēm. Sekoja Danske bankas skandāls, aizdomas par Swedbank līdzdalību naudas atmazgāšanā un apjomīgs skandāls Zviedrijā, kura atbalsis nonāca arī Latvijā un beidzās ar iespaidīgiem sodiem Swedbank mātes bankai un ziņām par izmeklēšanas turpināšanos ASV.

Rezultātā banku vadība bija pārbijusies un nekādā gadījumā nevēlējās uzņemties riskus, kas atbilstoši „kapitālā remonta” laikā regulējumā iekļautajiem nosacījumiem varēja draudēt pat ar bankas licences anulēšanu. Finanšu izlūkošanas dienesta regulārie paziņojumi par bankām, kas vēl joprojām atmazgājot naudu, nozares pārstāvju ausīs izklausījās kā neslēpti draudi.

Apzinoties, ka atteikšanās no kaut teorētiski aizdomīgiem klientiem un klientu terorizēšana ar visdīvainākajiem pieprasījumiem neizbēgami novedīs pie bankas biznesa sarukšanas, bankas tomēr apzināti izvēlējās šo virzienu, jo alternatīva tām bija vēl riskantāka - miljoniem lieli sodi un pat licences atņemšana.

Solījums par „rokasgrāmatu banku ērtībām”

Rezultāts bija Dienas banku anatomijas pētījumā uzskatāmi redzamā „pārcenšanās”, - vispirms faktiski pilnībā atsakoties no ārzonas un „čaulas” kompānijām, pēc tam Latvijā darbojošās kredītiestādes pievērsās arī saviem pašmāju klientiem, kuri sāka izjust „kapitālā remonta” smagumu visā pilnībā. Banku prasības kļuva tik apjomīgas, ka „emigrēšana” uz kaimiņvalstu kredītiestādēm daudziem sāka šķist vispieņemamākais risinājums.

Faktiski bankas labi apzinājās, ka pārcenšas, taču – cita varianta nebija, jo uzraugošās institūcijas nebija parūpējušās par precīzu un skaidru darbības modeļa aprakstu: jums saistībā ar klientu tas un tas jāpārbauda šādā un šādā veidā atbilstoši tādiem un tādiem kritērijiem un mehānismiem.

Pagājušā gada oktobrī, kandidējot uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas posteni, bijusī bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile gan publiski solīja pusgada laikā izveidot šādu aprakstu – viņas vārdiem izsakoties, „rokasgrāmatu banku ērtībām”.

„Visaptverošas visu izdoto likumu un normatīvo aktu, kā arī izdiskutētas pieredzes apkopošana ļoti skaidrā un saprotamā rokasgrāmatā bankām, kas palīdzētu bankām strādāt. Kā jau ir minēts, šobrīd bankas, manuprāt, atrodas ļoti lielā stresa situācijā, jo tiešām visi cenšas izpildīt normatīvus, bet līdz galam nav skaidrs, kas ir tie rīki un kādā veidā notiek novērtēšana.

Tāpēc šai rokasgrāmatai būtu ļoti skaidri jādefinē spēles noteikumi. Tas dotu arī komisijai, veicot auditus, daudz precīzāk un daudz vairāk riskos bāzēti veikt šos auditus. Un visiem būtu saprotami, kas no kā tiek sagaidīts,” – tā S. Purgaile savu ieceri izklāstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas viņu arī virzīja iecerētajam amatam.

Rokasgrāmata publicēta, ērtības vairs nepiemin

Solījums par rokasgrāmatu pusgada laikā gan netika pildīts, tomēr astoņus mēnešus vēlāk, šā gada jūlija sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) patiešām publicēja astoņdesmit lappuses garu dokumentu ar nosaukumu „Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei”.

Uzsverot, ka šī „AML rokasgrāmata” izstrādāta „sadarbībā ar nozari”, FKTK norāda, ka ieteikumi esot tieši „praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm, veicot klientu izpēti un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanu”, bet tās mērķis – „vienota izpratne gan banku, gan uzrauga pusē par normatīvo aktu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu novēršanu, kā arī uz risku izvērtējumu balstītas pieejas ieviešana”.

Taču zīmīgi, ka, publicējot šos apjomīgos ieteikumus, FKTK vadība vairs nepiemin ne banku, ne to klientu ērtības. Tam arī ir izskaidrojums: mēneša laikā izstudējuši apjomīgo dokumentu, Dienas aptaujātie nozares pārstāvji – kuri labi saprotamu iemeslu dēļ nevēlas viedokli paust ar savu vārdu – faktiski vienbalsīgi apliecina, ka ne par kādām lielākām banku klientu un pašu banku ērtībām nevar būt ne runas.

Drīzāk varot būt runa par pilnīgi pretēju virzību – jaunajā „rokasgrāmatā” visdažādāko nosacījumu un pārbaudāmo jautājumu ir uzskaitīts tik daudz, turklāt tik atklāti birokrātiskā veidā, ka bankām tiekot dots skaidrs un nepārprotams signāls: ja attiecībā uz kādu esošo klientu vai tā darījumu partneri „ķeksītis” tiks pievilkts kaut pie pāris „negatīvajiem” kritērijiem, bankai vieglāk būs no jebkādas sadarbības atteikties.

„Var jau pateikt, ka klientam gluži vienkārši ir jāsniedz bankai informācija un tad viss būs kārtībā, bet realitātē tas tā nav, un jaunā rokasgrāmata tur neko nemainīs. Bankas gluži vienkārši baidās. Ja klientam ir partneri Krievijā, Kazahstānā, Baltkrievijā, Ukrainā un tamlīdzīgi, tad baiļu vietā nāk atklāta paranoja – un rokasgrāmata tur acīmredzami neko nemaina, drīzāk uzskaita vēl vairāk paranojas iemeslu. Uzņēmumiem un arī privātpersonām arī turpmāk aizvien vairāk laika nāksies patērēt, skaidrojot bankām savus darījumus, un arī tas bieži vien neko nedos - joprojām banka vienkārši varēs paziņot, ka konts tiek slēgts un tai nav pienākumu neko skaidrot,” Dienai pauda viens no aptaujātajiem nozares pārstāvjiem.

„Oficiāls” kritērijs – Google search informācija

Viens no vismaz šķietami kuriozākajiem jaunās rokasgrāmatas ieteikumiem saistīts ar banku klientu parasto un padziļināto izpēti, kuras ietvaros finanšu iestādei, „pamatojoties uz risku izvērtējumu, jāizvērtē arī publiski pieejamā informācija par klientu, patieso labuma guvēju, pārstāvi, sadarbības partneri”.

„Dokumentējot publiski pieejamās informācijas meklēšanu un vērtēšanu, iestādei ir jāspēj pierādīt, pēc kādiem parametriem informācija tika meklēta (klienta nosaukums vai vārds, uzvārds, klienta patiesā labuma guvēja vārds un pārstāvja vārds un uzvārds), kādās interneta vietnēs informācija tika meklēta, kāda informācija tika konstatēta, kurš darbinieks meklēja un izvērtēja informāciju, dokumentējot secinājumus par izvērtējuma rezultātiem,” norādīts rokasgrāmatā.

No tajā minētā piemēra nepārprotami izriet, ka kā pilnīgi pietiekams kritērijs lēmumu pieņemšanai attiecībā uz bankas klientu var būt… Google meklēšanā atrasta informācija, bet gadījumos, kad gadījumos, kad klients saistīts ar NVS valstīm, meklēšanu esot „lietderīgi veikt, piemēram, yandex.ru un krievu valodā”.

Rokasgrāmatā kā piemērs minēta šāda informācijas meklēšana par fiziskām personām: „-"Vārds uzvārds" VAI "uzvārds vārds" noziegums VAI atmazgāšana VAI terorisms VAI sankcijas VAI aizliegums VAI sods VAI nodokļi VAI krāpšana VAI apsūdzība VAI arests VAI pārkāpums VAI narkotikas VAI korupcija VAI kukuļdošana VAI skandāls.”

Savukārt attiecībā uz juridiskām personām pareizās informācijas meklēšanas piemērs ir šāds: „"Uzņēmuma nosaukums (bez juridiskās formas saīsinājuma)” noziegums VAI atmazgāšana VAI terorisms VAI sankcijas VAI aizliegums VAI sods VAI nodokļi VAI krāpšana VAI apsūdzība VAI arests VAI pārkāpums VAI narkotikas VAI korupcija VAI kukuļdošana VAI skandāls.”

FKTK norobežojas, uzņēmēji skeptiski

„Vai, rekomendējot klienta izpētei izmantot Google meklēšanas iespējas, FKTK ir šīs meklēšanas iespējas pārbaudījusi attiecībā uz konkrētām personām un izvērtējusi iegūtos rezultātus? Ja jā, attiecībā uz cik personām šāda meklēšanas iespēju un rezultātu pārbaude ir veikta? Kādā veidā un kas ir izvērtējis šos rezultātus? Ja šāda pārbaude nav veikta, kādā veidā tad ir izvērtēta šādu meklēšanas iespēju izmantošanas lietderība un iegūtie rezultāti? Kas tieši to ir izvērtējis?

Izvērtējot šai saistībā grāmatvedībā minēto piemēru ar atslēgas vārdiem, lūdzu, paskaidrojiet, kādu tieši padziļinātu informāciju – kā noprotams no konteksta, negatīvu - par klientu ļauj iegūt Google meklēšanas iespējas, meklējot pēc atslēgas vārdu salikuma „klienta vārds, uzvārds vai nosaukums” un „nodokļi”? Lūdzu, sniedziet skaidrojumu, kas un pēc kāda principa ir izvēlējies šos un citus atslēgas vārdus, kas iekļaujami meklēšanā?” – šie bija FKTK uzdotie Dienas jautājumi saistībā ar tās rekomendēto informācijas meklēšanas modeli.

Tomēr pat pēc atkārtota jautājuma precīza atbilde par to, kas un kādā veidā šo informācijas meklēšanas modeli ir pārbaudījis, sniegta netika. Tā vietā FKTK vienīgi norādīja, ka „rokasgrāmata izstrādāta ļoti ciešā sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, kas nozīmē, ka ieteikumu izstrādes laikā tika izvērtēta plaša līdzšinējā finanšu iestāžu īstenotā prakse, kas balstās daudzos tūkstošos klientu izpētes gadījumu”.

No FKTK atbildēm arī izriet, ka tā vēlētos norobežoties no rokasgrāmatas lietotāju, iespējams, izdarīta secinājuma, ka šī ir konkrēta instrukcija rīcībai: „Nebūtu pareizi Google meklēšanas rīku traktēt kā vienīgo un nozīmīgāko informācijas iegūšanas veidu. Šāds apgalvojums neizriet no rokasgrāmatas konteksta.” Runa esot tikai par „kopējiem publiskās informācijas izvērtēšanas principiem”.

FKTK skaidro, ka „rokasgrāmatas piemēros norādīto interneta vietņu un kombināciju izvēle ir atkarīga no piemītošiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem, tai skaitā ņemot vērā apkalpojamo klientu/ sadarbības partneru rezidences/ reģistrācijas valsts ģeogrāfisko risku”, turklāt „pastāv vēl daudzi citi atslēgvārdi un tie izriet no konteksta un katra konkrētā gadījuma”.

Vai tā to uztvers arī bankas? FKTK apgalvo: „Finanšu iestādei ir jāvērtē gan pozitīvā, gan negatīvā informācija. Publiskā informācija pati par sevi ne apstiprina, ne noliedz kādu faktu, bet tas kalpo kā papildu informācijas avots kopējā klientu izpētes procesā. Tas nozīmē, ka nenotiek paļaušanās uz šo informāciju, bet tā tiek vērtēta kontekstā ar klienta risku un izmantotajiem pakalpojumiem.”

Dienas aptaujātie nozares pārstāvji un arī uzņēmēji, kuri ir iepazinušies ar jauno rokasgrāmatu, gan ir daudz pesimistiskāki. „Rokasgrāmatas 34. lappusē ir skaidri norādīts - iestādei, konstatējot negatīvu informāciju par klientu, ir nepieciešams ņemt to vērā un izvērtēt, vai un kā tā ietekmē klienta risku un turpmāko sadarbību ar klientu. Ja kaut kas tāds ir ierakstīts rokasgrāmatā, tas netieši pasaka – nu, mums ir skaidrs, ka negatīvas informācijas dēļ ar klientu attiecības vajag beigt, bet, protams, tas ir jūsu pašu ziņā. Paši uzņemieties risku – un ne par ko pēc tam nebrīnieties!”

Savukārt kāds uzņēmējs, kura nedienas jau tikušas aprakstītas Dienas banku anatomijas pētījuma publikācijās, norāda uz FKTK rokasgrāmatā minētajiem „piemēriem” no nedaudz cita skata punkta: „Rokasgrāmatas 35. lappusē aprakstīts, kādus piemērus FKTK iesaka meklēt – skandāls, pārkāpums, nodokļi, sods. Es gribētu redzēt, cik daudzi lielākie uzņēmumi Latvijā izies šo Google search pārbaudi. Un kādas šim „nevainīgajam rokasgrāmatas piemēram” var būt sekas.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

83
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...