Iesaki rakstu: 
Bijušās Hipotēku un zemes bankas problemātisko kredītu pārņēmēja Hiponia sakās esam pārliecināta, ka situācijas ar šķīrējtiesas izmantošanu strīdu risināšanā ir atšķirīgas gadījumos, kad tā vēršas pret saviem parādniekiem, un gadījumā, kad prasība tikusi vērsta pret pašu Hiponia, tādēļ arī rīcība esot atšķirīga.
Pietiek jau ziņoja, ka vairumā gadījumu Hiponia strīdus ar saviem parādniekiem risina šķīrējtiesā, arī tajos gadījumos, kad parādnieks pret to iebilst un vēlas taisnību panākt parastajā tiesāšanās kārtībā.
Tomēr tajā brīdī, kad šķīrējtiesā tika mēģināts vērsties pret pašu Hiponia, tā ne tikai pamanījās izplatīt preses relīzi, apvainojot prasības iesniedzēju reiderismā, bet arī iesniedza prasību Satversmes tiesā, kur kā argumentus savas taisnības pierādīšanai izmantoja tieši tos pašus argumentus, kurus iepriekš bija klaji noraidījusi, kad ar tiem mēģināja cīnīties parādnieki.
„Hiponia darbība ir vērsta uz līdzekļu maksimālu atgūšanu no izsniegtajiem aizdevumiem. Aizņēmējiem nepildot uzņemtās saistības, noslēgtajos līgumos paredzētā kārtībā SIA Hiponia sniedz prasību tiesā. Ja puses patiesi un likumīgi ir vienojušās par strīdu nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, tad strīds risināms šķīrējtiesā,” šādi Hiponia rīcību pamato uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Kārkliņš, piebilstot, ka tad, ja šādas vienošanās nav vai tā ir pretlikumīga, ir jābūt iespējai šos argumentus izskatīt valsts tiesā. „Ja valsts tiesa uzskata, ka šķīrējtiesas līgums nav spēkā esošs, tad strīds nav skatāms šķīrējtiesā,” uzsver Kārkliņš.
Pēc viņa skaidrojuma, strīdā, kur prasība šķīrējtiesā tika celta pret Hiponia, pastāv pamatotas bažas par to, ka vienošanās, kurā ietverta šķīrējtiesas klauzula, ir pretlikumīga un, iespējams, arī viltota. „Tāpēc Hiponia nolūkā panākt taisnīgu strīda izšķiršanas kārtību ir vērsusies Satversmes tiesā un citās institūcijās. Hiponia uzskata, ka strīdi ir jārisina juridiski korektā veidā, ievērojot likumu normas un tiesiski noslēgtos līgumos paredzētos nosacījumus,” uzsver uzņēmuma pārstāvis.
Pietiek jau ziņoja, ka pati Hiponia, vēršoties pret parādniekiem, nevēlas ieraudzīt kredīta līgumos rakstīto, ka strīdu izšķiršanai var izvēlēties šķīrējtiesu vai parasto tiesu. Šo situāciju "uz savas ādas" ir pārbaudījuši Rīgā, Lāčplēša ielā esošās Sapņu fabrikas īpašnieki. Sapņu fabrikas īpašumus mēģināts pārdot jau divās izsolēs. Pirmajā, lai gan piedalījās četri pretendenti, kā vienīgais solītājs uzvarēja Hiponia, bet tiesa šo izsoli atzina par nenotikušu gan neticami zemu noteiktās sākotnējās cenas dēļ, gan sakarā ar citiem procesuāliem pārkāpumiem.
Notikusi arī nākamā izsole, kurā vairs piedalījās tiki Hiponia un kuru arī apstrīdējis parādnieks. Sapņu fabrika lēš, ka Hiponia neieinteresētības parādnieku maksātspējas atjaunošanā valsts nodokļos zaudējusi vismaz 200 tūkstošus eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
