Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādu dienu pirms divarpus gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati ir dzēsti no Iedzīvotāju reģistra nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā. Šis gadījums ir tikai aisberga virsotne uz nozieguma robežas balansējošām īpatnajām darbībām, ko valsts noslēpuma aizsegā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbalstu veic valsts drošības iestādes.

Pase un personas kods par ķīlnieku glābšanu

Čečens A. Iznaurovs nav vistipiskākais Latvijas nepilsonis - un arī viņa biogrāfija nav vistipiskākā: Latvijā viņš mīt kopš 1990. gada, kad bija 15 gadus vecs, bet sešus - septiņus gadus vēlāk sākās A. Iznaurova sadarbība ar Latvijas Drošības policiju, kuras rezultāts bija sekmīga operācija 1998.gadā. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši A. Iznaurovam un vēl vienam viņa Latvijā dzīvojošam tautietim bijusi ļoti nozīmīga loma, Ingušijā no gūsta atbrīvojot trīs uzņēmuma Latvijas tilti darbiniekus.

Par līdzdalību šajā bīstamajā misijā, kas draudēja ar Krievijas specdienestu ilgtermiņa ienaidu, čečeniem apsolīta iespēja likumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Toreizējā Drošības policijas vadība solījumu arī turējusi. Dienas rīcībā esošie dokumenti liecina, ka pirmā LR nepilsoņa pase A. Iznaurovam oficiāli tika izsniegta jau tajā pašā 1998. gadā, piešķirot viņam arī personas kodu, otro nepilsoņa pasi viņš saņēma 2005. gadā Rīgas 9. pasu daļā, bet 2009. gadā viņš to nomainīja savu pret jaunu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Jūrmalas nodaļā.

Tai pašā 1998. gadā A. Iznaurovs ar šo oficiāli piešķirto personas kodu saņēma arī autovadītāja apliecību, ko nomainīja 2007. gadā; tāpat viņš oficiāli, uz sava vārda iegādājās nekustamo īpašumu, dibināja uzņēmumus, strādāja algotu darbu, maksāja nodokļus un veica sociālās iemaksas.

Īsi sakot, A. Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus.

Izdzēsts bez oficiāla lēmuma

Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad A. Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē: viņa pilnvarotais pārstāvis bija konstatējis, ka vairs nevar rīkoties uz A. Iznaurova izdotas notariālās pilnvaras pamata, jo viņa pilnvarotājs ir "izdzēsts".

"Izdzēsts" šajā gadījumā ir uztverams nevis metaforiski, bet burtiski. Pietiek rīcībā esošā PMLP priekšnieka Viļņa Jēkabsona vēstulē, kas datēta ar 2013. gada 28. janvāri, teikts: "Pārvalde apliecina, ka dati par Aslanu Iznaurovu [...] Vienotās migrācijas informācijas sistēmas Iedzīvotāju reģistra apakšsistēmā, pēc kompetentas valsts iestādes klasificēta pieprasījuma, ir dzēsti."

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", un tā 5. pants noteic, ka nepilsoņa statusu var zaudēt tikai un vienīgi, ja persona iegūst Latvijas pilsonību, atsakās no nepilsoņa statusa (abi varianti uz A. Iznaurovu neattiecas) vai tas tiek atņemts.

Likums arī skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad A. Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati.

"PMLP ir informējusi pirmās instances tiesu, ka pārvaldes rīcībā nav ziņu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieteicējam. Tā kā nav iespējama situācija, ka nepilsoņa statuss pieteicējam atņemts bez pārvaldes ziņas, konstatējams, ka attiecīgs lēmums nav pieņemts," - tā šī šķietami absurdā situācija tika fiksēta tiesas dokumentos, un rezultātā tiesa konstatēja, ka tā nevar atcelt lēmumu, kas nav pieņemts.

Savukārt pats "izdzēstais" nonāca neapskaužamā situācijā. "Aslanam Iznaurovam tika anulēta autovadītāja apliecība, viņam bija liegta iespēja nokārtot jebkādus dokumentus, pilnvaras, rīkoties ar savu nekustamo īpašumu, pārvaldīt sev piederošo uzņēmumu, nevarēja saņemt medicīnisko palīdzību, sociālās garantijas u.c.," Pietiek uzskaita viņa advokāts Jānis Davidovičs.

DP klusē, PMLP mēģina izlocīties

Pašlaik A. Iznaurovs Latvijā ir patvēruma meklētāja statusā: lai gan bijuši vairāki mēģinājumi viņu aizturēt, apcietināt vai izdabūt no Latvijas neformālākā veidā, tie visi atdūrušies tiesu "neizpratnē" pret dažādu policijas un robežsardzes struktūru argumentiem.

Taču runa nav tikai par vienu pašu čečenu tautības nepilsoni, - situācija ar kādas personas datu ierakstīšanu Iedzīvotāju reģistrā un dzēšanu no tā bez kāda oficiāla lēmuma liek uzdot trīs jautājumus: cik šādu gadījumu pēdējos divdesmit gados vispār ir bijis, uz kādiem vēl "kompetentu iestāžu pieprasījumiem" saistībā ar LR Iedzīvotāju reģistru ir bijusi atsaucīga PMLP vadība un cik likumīgi ir bijuši gan šie pieprasījumi, gan šī atsaucība.

Drošības policija (DP) un tās vadība atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem saistībā tieši ar A. Iznaurova gadījumu - un tas atbilst normatīvajiem aktiem attiecībā uz valsts noslēpumu. Taču vienlaikus DP nevēlas atbildēt arī uz jautājumiem, vai DP vispār ir pieprasījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iekļaut LR Iedzīvotāju reģistrā kādas personas, piešķirot tām personas kodu un personību apliecinošus dokumentus, vai šādus datus dzēst, uz kādu normatīvo aktu pamata tas noticis un cik daudz šādu personu ir bijis pēdējos divdesmit gados.

Savukārt PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons ar pārvaldes Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta starpniecību dara visu iespējamo, lai izvairītos no skaidras atbildes par likumīgo pamatu, uz kura šāda personu ierakstīšana un dzēšana var notikt bez oficiāla iestādes lēmuma.

Vēl tūkstoši šādu gadījumu?

"Rīcība šādos izņēmuma gadījumos ir reglamentēta normatīvajos aktos un notiek stingrā saskaņā ar noteikto kārtību", "saskaņā ar likumā noteikto kārtību", "likumā noteiktajos gadījumos" - šādi sākotnēji ir PMLP izmantotie formulējumi, neminot nevienu konkrētu likumu.

Tikai pēc ilgākas precizēšanas PMLP atklāj, ka runa esot par Personu speciālās aizsardzības likumu, kā arī uz šiem jautājumiem attiecoties Operatīvās darbības likums, - uz jautājumu par konkrētiem pantiem tiek saņemta atbilde, ka pilnīgi "viss Operatīvās darbības likums".

Taču, saņemot jautājumu, vai tas nozīmē, ka šāda personu iekļaušana un dzēšana no sistēmas ir iespējama tikai Personu speciālās aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos, vai tomēr ir arī citi, šajā likumā neparedzēti gadījumi, kad personas dati tiek iekļauti un dzēsti no Iedzīvotāju reģistra, nepieņemot oficiālu lēmumu, PMLP paziņo - šī esot bijusi visa departamenta rīcībā esošā informācija.

Par to, cik personām pēdējos divdesmit gados šādā veidā, bez kāda oficiāla lēmuma piešķirts Latvijas Republikas personas kods un cik personas no LR Iedzīvotāju reģistra ir dzēstas tāpat - bez oficiāla lēmuma un skaidra likumīga pamatojuma, tikai "pēc kompetentas iestādes pieprasījuma", PMLP atbilde skan - tas ir valsts noslēpums.

Savukārt Pietiek rīcībā esošo neoficiālu informāciju, ka pēdējo 20 gadu laikā pēc "kompetentu iestāžu pieprasījuma" bez oficiālu PMLP lēmumu pieņemšanas LR Iedzīvotāju reģistrā kopā reģistrētas vairāk nekā 4800 personas (kas ir astoņas reizes vairāk nekā oficiāli izziņotais uzņemamo bēgļu kopskaits), PMLP vadība ne noliedz, ne apstiprina - "šāda veida informācija ir klasificēta".

Uzraugošais ministrs klusē

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem tieši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir amatpersona, kura pārrauga abu iesaistīto struktūru - gan PMLP, gan DP - darbību. Taču, neraugoties uz ministra preses pārstāves solījumiem, Pietiek tā arī nesaņēma R. Kozlovska atbildes uz šiem jautājumiem:

1) vai pastāv iespēja, ka LR Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļautas personas, piešķirot tām personas kodu un izsniedzot personu apliecinošus dokumentus, kaut arī PMLP nav pieņēmusi normatīvajiem aktiem atbilstošu lēmumu par šādu iekļaušanu?

2) ja jā, kādos tieši gadījumos, pēc kādu iestāžu/amatpersonu pieprasījuma/lēmuma?

3) cik šādas personas pašlaik ir iekļautas LR Iedzīvotāju reģistrā?

4) vai ir iespējams kādas personas datus no LR Iedzīvotāju reģistra dzēst, PMLP par to nepieņemot argumentētu, normatīvajiem aktiem atbilstošu lēmumu?

5) ja jā, kādos tieši gadījumos, pēc kādu iestāžu/amatpersonu pieprasījuma/lēmuma?

6) cik personu dati šādā veidā ir dzēsti no LR Iedzīvotāju reģistra pēdējos trīs gados (2013., 2014.gadā, 2015. gada pirmajos astoņos mēnešos)?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...