Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādu dienu pirms divarpus gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati ir dzēsti no Iedzīvotāju reģistra nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā. Šis gadījums ir tikai aisberga virsotne uz nozieguma robežas balansējošām īpatnajām darbībām, ko valsts noslēpuma aizsegā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbalstu veic valsts drošības iestādes.

Pase un personas kods par ķīlnieku glābšanu

Čečens A. Iznaurovs nav vistipiskākais Latvijas nepilsonis - un arī viņa biogrāfija nav vistipiskākā: Latvijā viņš mīt kopš 1990. gada, kad bija 15 gadus vecs, bet sešus - septiņus gadus vēlāk sākās A. Iznaurova sadarbība ar Latvijas Drošības policiju, kuras rezultāts bija sekmīga operācija 1998.gadā. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši A. Iznaurovam un vēl vienam viņa Latvijā dzīvojošam tautietim bijusi ļoti nozīmīga loma, Ingušijā no gūsta atbrīvojot trīs uzņēmuma Latvijas tilti darbiniekus.

Par līdzdalību šajā bīstamajā misijā, kas draudēja ar Krievijas specdienestu ilgtermiņa ienaidu, čečeniem apsolīta iespēja likumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Toreizējā Drošības policijas vadība solījumu arī turējusi. Dienas rīcībā esošie dokumenti liecina, ka pirmā LR nepilsoņa pase A. Iznaurovam oficiāli tika izsniegta jau tajā pašā 1998. gadā, piešķirot viņam arī personas kodu, otro nepilsoņa pasi viņš saņēma 2005. gadā Rīgas 9. pasu daļā, bet 2009. gadā viņš to nomainīja savu pret jaunu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Jūrmalas nodaļā.

Tai pašā 1998. gadā A. Iznaurovs ar šo oficiāli piešķirto personas kodu saņēma arī autovadītāja apliecību, ko nomainīja 2007. gadā; tāpat viņš oficiāli, uz sava vārda iegādājās nekustamo īpašumu, dibināja uzņēmumus, strādāja algotu darbu, maksāja nodokļus un veica sociālās iemaksas.

Īsi sakot, A. Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus.

Izdzēsts bez oficiāla lēmuma

Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad A. Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē: viņa pilnvarotais pārstāvis bija konstatējis, ka vairs nevar rīkoties uz A. Iznaurova izdotas notariālās pilnvaras pamata, jo viņa pilnvarotājs ir "izdzēsts".

"Izdzēsts" šajā gadījumā ir uztverams nevis metaforiski, bet burtiski. Pietiek rīcībā esošā PMLP priekšnieka Viļņa Jēkabsona vēstulē, kas datēta ar 2013. gada 28. janvāri, teikts: "Pārvalde apliecina, ka dati par Aslanu Iznaurovu [...] Vienotās migrācijas informācijas sistēmas Iedzīvotāju reģistra apakšsistēmā, pēc kompetentas valsts iestādes klasificēta pieprasījuma, ir dzēsti."

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", un tā 5. pants noteic, ka nepilsoņa statusu var zaudēt tikai un vienīgi, ja persona iegūst Latvijas pilsonību, atsakās no nepilsoņa statusa (abi varianti uz A. Iznaurovu neattiecas) vai tas tiek atņemts.

Likums arī skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad A. Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati.

"PMLP ir informējusi pirmās instances tiesu, ka pārvaldes rīcībā nav ziņu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieteicējam. Tā kā nav iespējama situācija, ka nepilsoņa statuss pieteicējam atņemts bez pārvaldes ziņas, konstatējams, ka attiecīgs lēmums nav pieņemts," - tā šī šķietami absurdā situācija tika fiksēta tiesas dokumentos, un rezultātā tiesa konstatēja, ka tā nevar atcelt lēmumu, kas nav pieņemts.

Savukārt pats "izdzēstais" nonāca neapskaužamā situācijā. "Aslanam Iznaurovam tika anulēta autovadītāja apliecība, viņam bija liegta iespēja nokārtot jebkādus dokumentus, pilnvaras, rīkoties ar savu nekustamo īpašumu, pārvaldīt sev piederošo uzņēmumu, nevarēja saņemt medicīnisko palīdzību, sociālās garantijas u.c.," Pietiek uzskaita viņa advokāts Jānis Davidovičs.

DP klusē, PMLP mēģina izlocīties

Pašlaik A. Iznaurovs Latvijā ir patvēruma meklētāja statusā: lai gan bijuši vairāki mēģinājumi viņu aizturēt, apcietināt vai izdabūt no Latvijas neformālākā veidā, tie visi atdūrušies tiesu "neizpratnē" pret dažādu policijas un robežsardzes struktūru argumentiem.

Taču runa nav tikai par vienu pašu čečenu tautības nepilsoni, - situācija ar kādas personas datu ierakstīšanu Iedzīvotāju reģistrā un dzēšanu no tā bez kāda oficiāla lēmuma liek uzdot trīs jautājumus: cik šādu gadījumu pēdējos divdesmit gados vispār ir bijis, uz kādiem vēl "kompetentu iestāžu pieprasījumiem" saistībā ar LR Iedzīvotāju reģistru ir bijusi atsaucīga PMLP vadība un cik likumīgi ir bijuši gan šie pieprasījumi, gan šī atsaucība.

Drošības policija (DP) un tās vadība atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem saistībā tieši ar A. Iznaurova gadījumu - un tas atbilst normatīvajiem aktiem attiecībā uz valsts noslēpumu. Taču vienlaikus DP nevēlas atbildēt arī uz jautājumiem, vai DP vispār ir pieprasījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iekļaut LR Iedzīvotāju reģistrā kādas personas, piešķirot tām personas kodu un personību apliecinošus dokumentus, vai šādus datus dzēst, uz kādu normatīvo aktu pamata tas noticis un cik daudz šādu personu ir bijis pēdējos divdesmit gados.

Savukārt PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons ar pārvaldes Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta starpniecību dara visu iespējamo, lai izvairītos no skaidras atbildes par likumīgo pamatu, uz kura šāda personu ierakstīšana un dzēšana var notikt bez oficiāla iestādes lēmuma.

Vēl tūkstoši šādu gadījumu?

"Rīcība šādos izņēmuma gadījumos ir reglamentēta normatīvajos aktos un notiek stingrā saskaņā ar noteikto kārtību", "saskaņā ar likumā noteikto kārtību", "likumā noteiktajos gadījumos" - šādi sākotnēji ir PMLP izmantotie formulējumi, neminot nevienu konkrētu likumu.

Tikai pēc ilgākas precizēšanas PMLP atklāj, ka runa esot par Personu speciālās aizsardzības likumu, kā arī uz šiem jautājumiem attiecoties Operatīvās darbības likums, - uz jautājumu par konkrētiem pantiem tiek saņemta atbilde, ka pilnīgi "viss Operatīvās darbības likums".

Taču, saņemot jautājumu, vai tas nozīmē, ka šāda personu iekļaušana un dzēšana no sistēmas ir iespējama tikai Personu speciālās aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos, vai tomēr ir arī citi, šajā likumā neparedzēti gadījumi, kad personas dati tiek iekļauti un dzēsti no Iedzīvotāju reģistra, nepieņemot oficiālu lēmumu, PMLP paziņo - šī esot bijusi visa departamenta rīcībā esošā informācija.

Par to, cik personām pēdējos divdesmit gados šādā veidā, bez kāda oficiāla lēmuma piešķirts Latvijas Republikas personas kods un cik personas no LR Iedzīvotāju reģistra ir dzēstas tāpat - bez oficiāla lēmuma un skaidra likumīga pamatojuma, tikai "pēc kompetentas iestādes pieprasījuma", PMLP atbilde skan - tas ir valsts noslēpums.

Savukārt Pietiek rīcībā esošo neoficiālu informāciju, ka pēdējo 20 gadu laikā pēc "kompetentu iestāžu pieprasījuma" bez oficiālu PMLP lēmumu pieņemšanas LR Iedzīvotāju reģistrā kopā reģistrētas vairāk nekā 4800 personas (kas ir astoņas reizes vairāk nekā oficiāli izziņotais uzņemamo bēgļu kopskaits), PMLP vadība ne noliedz, ne apstiprina - "šāda veida informācija ir klasificēta".

Uzraugošais ministrs klusē

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem tieši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir amatpersona, kura pārrauga abu iesaistīto struktūru - gan PMLP, gan DP - darbību. Taču, neraugoties uz ministra preses pārstāves solījumiem, Pietiek tā arī nesaņēma R. Kozlovska atbildes uz šiem jautājumiem:

1) vai pastāv iespēja, ka LR Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļautas personas, piešķirot tām personas kodu un izsniedzot personu apliecinošus dokumentus, kaut arī PMLP nav pieņēmusi normatīvajiem aktiem atbilstošu lēmumu par šādu iekļaušanu?

2) ja jā, kādos tieši gadījumos, pēc kādu iestāžu/amatpersonu pieprasījuma/lēmuma?

3) cik šādas personas pašlaik ir iekļautas LR Iedzīvotāju reģistrā?

4) vai ir iespējams kādas personas datus no LR Iedzīvotāju reģistra dzēst, PMLP par to nepieņemot argumentētu, normatīvajiem aktiem atbilstošu lēmumu?

5) ja jā, kādos tieši gadījumos, pēc kādu iestāžu/amatpersonu pieprasījuma/lēmuma?

6) cik personu dati šādā veidā ir dzēsti no LR Iedzīvotāju reģistra pēdējos trīs gados (2013., 2014.gadā, 2015. gada pirmajos astoņos mēnešos)?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....