Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādu dienu pirms divarpus gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati ir dzēsti no Iedzīvotāju reģistra nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā. Šis gadījums ir tikai aisberga virsotne uz nozieguma robežas balansējošām īpatnajām darbībām, ko valsts noslēpuma aizsegā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbalstu veic valsts drošības iestādes.

Pase un personas kods par ķīlnieku glābšanu

Čečens A. Iznaurovs nav vistipiskākais Latvijas nepilsonis - un arī viņa biogrāfija nav vistipiskākā: Latvijā viņš mīt kopš 1990. gada, kad bija 15 gadus vecs, bet sešus - septiņus gadus vēlāk sākās A. Iznaurova sadarbība ar Latvijas Drošības policiju, kuras rezultāts bija sekmīga operācija 1998.gadā. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši A. Iznaurovam un vēl vienam viņa Latvijā dzīvojošam tautietim bijusi ļoti nozīmīga loma, Ingušijā no gūsta atbrīvojot trīs uzņēmuma Latvijas tilti darbiniekus.

Par līdzdalību šajā bīstamajā misijā, kas draudēja ar Krievijas specdienestu ilgtermiņa ienaidu, čečeniem apsolīta iespēja likumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Toreizējā Drošības policijas vadība solījumu arī turējusi. Dienas rīcībā esošie dokumenti liecina, ka pirmā LR nepilsoņa pase A. Iznaurovam oficiāli tika izsniegta jau tajā pašā 1998. gadā, piešķirot viņam arī personas kodu, otro nepilsoņa pasi viņš saņēma 2005. gadā Rīgas 9. pasu daļā, bet 2009. gadā viņš to nomainīja savu pret jaunu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Jūrmalas nodaļā.

Tai pašā 1998. gadā A. Iznaurovs ar šo oficiāli piešķirto personas kodu saņēma arī autovadītāja apliecību, ko nomainīja 2007. gadā; tāpat viņš oficiāli, uz sava vārda iegādājās nekustamo īpašumu, dibināja uzņēmumus, strādāja algotu darbu, maksāja nodokļus un veica sociālās iemaksas.

Īsi sakot, A. Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus.

Izdzēsts bez oficiāla lēmuma

Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad A. Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē: viņa pilnvarotais pārstāvis bija konstatējis, ka vairs nevar rīkoties uz A. Iznaurova izdotas notariālās pilnvaras pamata, jo viņa pilnvarotājs ir "izdzēsts".

"Izdzēsts" šajā gadījumā ir uztverams nevis metaforiski, bet burtiski. Pietiek rīcībā esošā PMLP priekšnieka Viļņa Jēkabsona vēstulē, kas datēta ar 2013. gada 28. janvāri, teikts: "Pārvalde apliecina, ka dati par Aslanu Iznaurovu [...] Vienotās migrācijas informācijas sistēmas Iedzīvotāju reģistra apakšsistēmā, pēc kompetentas valsts iestādes klasificēta pieprasījuma, ir dzēsti."

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", un tā 5. pants noteic, ka nepilsoņa statusu var zaudēt tikai un vienīgi, ja persona iegūst Latvijas pilsonību, atsakās no nepilsoņa statusa (abi varianti uz A. Iznaurovu neattiecas) vai tas tiek atņemts.

Likums arī skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad A. Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati.

"PMLP ir informējusi pirmās instances tiesu, ka pārvaldes rīcībā nav ziņu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieteicējam. Tā kā nav iespējama situācija, ka nepilsoņa statuss pieteicējam atņemts bez pārvaldes ziņas, konstatējams, ka attiecīgs lēmums nav pieņemts," - tā šī šķietami absurdā situācija tika fiksēta tiesas dokumentos, un rezultātā tiesa konstatēja, ka tā nevar atcelt lēmumu, kas nav pieņemts.

Savukārt pats "izdzēstais" nonāca neapskaužamā situācijā. "Aslanam Iznaurovam tika anulēta autovadītāja apliecība, viņam bija liegta iespēja nokārtot jebkādus dokumentus, pilnvaras, rīkoties ar savu nekustamo īpašumu, pārvaldīt sev piederošo uzņēmumu, nevarēja saņemt medicīnisko palīdzību, sociālās garantijas u.c.," Pietiek uzskaita viņa advokāts Jānis Davidovičs.

DP klusē, PMLP mēģina izlocīties

Pašlaik A. Iznaurovs Latvijā ir patvēruma meklētāja statusā: lai gan bijuši vairāki mēģinājumi viņu aizturēt, apcietināt vai izdabūt no Latvijas neformālākā veidā, tie visi atdūrušies tiesu "neizpratnē" pret dažādu policijas un robežsardzes struktūru argumentiem.

Taču runa nav tikai par vienu pašu čečenu tautības nepilsoni, - situācija ar kādas personas datu ierakstīšanu Iedzīvotāju reģistrā un dzēšanu no tā bez kāda oficiāla lēmuma liek uzdot trīs jautājumus: cik šādu gadījumu pēdējos divdesmit gados vispār ir bijis, uz kādiem vēl "kompetentu iestāžu pieprasījumiem" saistībā ar LR Iedzīvotāju reģistru ir bijusi atsaucīga PMLP vadība un cik likumīgi ir bijuši gan šie pieprasījumi, gan šī atsaucība.

Drošības policija (DP) un tās vadība atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem saistībā tieši ar A. Iznaurova gadījumu - un tas atbilst normatīvajiem aktiem attiecībā uz valsts noslēpumu. Taču vienlaikus DP nevēlas atbildēt arī uz jautājumiem, vai DP vispār ir pieprasījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iekļaut LR Iedzīvotāju reģistrā kādas personas, piešķirot tām personas kodu un personību apliecinošus dokumentus, vai šādus datus dzēst, uz kādu normatīvo aktu pamata tas noticis un cik daudz šādu personu ir bijis pēdējos divdesmit gados.

Savukārt PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons ar pārvaldes Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta starpniecību dara visu iespējamo, lai izvairītos no skaidras atbildes par likumīgo pamatu, uz kura šāda personu ierakstīšana un dzēšana var notikt bez oficiāla iestādes lēmuma.

Vēl tūkstoši šādu gadījumu?

"Rīcība šādos izņēmuma gadījumos ir reglamentēta normatīvajos aktos un notiek stingrā saskaņā ar noteikto kārtību", "saskaņā ar likumā noteikto kārtību", "likumā noteiktajos gadījumos" - šādi sākotnēji ir PMLP izmantotie formulējumi, neminot nevienu konkrētu likumu.

Tikai pēc ilgākas precizēšanas PMLP atklāj, ka runa esot par Personu speciālās aizsardzības likumu, kā arī uz šiem jautājumiem attiecoties Operatīvās darbības likums, - uz jautājumu par konkrētiem pantiem tiek saņemta atbilde, ka pilnīgi "viss Operatīvās darbības likums".

Taču, saņemot jautājumu, vai tas nozīmē, ka šāda personu iekļaušana un dzēšana no sistēmas ir iespējama tikai Personu speciālās aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos, vai tomēr ir arī citi, šajā likumā neparedzēti gadījumi, kad personas dati tiek iekļauti un dzēsti no Iedzīvotāju reģistra, nepieņemot oficiālu lēmumu, PMLP paziņo - šī esot bijusi visa departamenta rīcībā esošā informācija.

Par to, cik personām pēdējos divdesmit gados šādā veidā, bez kāda oficiāla lēmuma piešķirts Latvijas Republikas personas kods un cik personas no LR Iedzīvotāju reģistra ir dzēstas tāpat - bez oficiāla lēmuma un skaidra likumīga pamatojuma, tikai "pēc kompetentas iestādes pieprasījuma", PMLP atbilde skan - tas ir valsts noslēpums.

Savukārt Pietiek rīcībā esošo neoficiālu informāciju, ka pēdējo 20 gadu laikā pēc "kompetentu iestāžu pieprasījuma" bez oficiālu PMLP lēmumu pieņemšanas LR Iedzīvotāju reģistrā kopā reģistrētas vairāk nekā 4800 personas (kas ir astoņas reizes vairāk nekā oficiāli izziņotais uzņemamo bēgļu kopskaits), PMLP vadība ne noliedz, ne apstiprina - "šāda veida informācija ir klasificēta".

Uzraugošais ministrs klusē

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem tieši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir amatpersona, kura pārrauga abu iesaistīto struktūru - gan PMLP, gan DP - darbību. Taču, neraugoties uz ministra preses pārstāves solījumiem, Pietiek tā arī nesaņēma R. Kozlovska atbildes uz šiem jautājumiem:

1) vai pastāv iespēja, ka LR Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļautas personas, piešķirot tām personas kodu un izsniedzot personu apliecinošus dokumentus, kaut arī PMLP nav pieņēmusi normatīvajiem aktiem atbilstošu lēmumu par šādu iekļaušanu?

2) ja jā, kādos tieši gadījumos, pēc kādu iestāžu/amatpersonu pieprasījuma/lēmuma?

3) cik šādas personas pašlaik ir iekļautas LR Iedzīvotāju reģistrā?

4) vai ir iespējams kādas personas datus no LR Iedzīvotāju reģistra dzēst, PMLP par to nepieņemot argumentētu, normatīvajiem aktiem atbilstošu lēmumu?

5) ja jā, kādos tieši gadījumos, pēc kādu iestāžu/amatpersonu pieprasījuma/lēmuma?

6) cik personu dati šādā veidā ir dzēsti no LR Iedzīvotāju reģistra pēdējos trīs gados (2013., 2014.gadā, 2015. gada pirmajos astoņos mēnešos)?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...