
"Jaunās Vienotības" politiķis tomēr pārdomājis atzīt vainu par noziegumiem un tiesāsies, lai nezaudētu amatu
N. Andersons08.01.2026.
Komentāri (14)
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils bijušais mērs un tagadējais deputāts, pārdomājis un savu vainu krimināllietā par basketbola kluba dokumentu viltošanu vairs neatzīst. Tiesā lietu plāno skatīt 16. janvārī.
“Jaunās Vienotības” saraksta trešais numurs Zemgalē, kādreizējais finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks, ilggadējais Jēkabpils domes deputāts un bijušais mērs Leonīds Salcevičs iepriekš atzinās kriminālnoziegumā (dokumentu viltošanā), plānoja vienoties par pelnītā soda apmēru, pēc kā noteikšanas viņš automātiski zaudētu pašvaldības deputāta mandātu un attiecīgi arī algu. Tā par "Jaunās Vienotības” politiķi, kurš vietējā līmenī pārstāv Jēkabpils Reģionālo Partiju (tā ir viena no juridiskās personas “Jaunā Vienotība” sastāvdaļām), rudenī ziņoja LTV.
Prokuratūras ieskatā deputāts un ministra padomnieks, līdztekus darbodamies arī Jēkabpils basketbola klubā, viltoja kluba gada pārskatus par menedžmenta pakalpojumiem ar kādu SIA "Science House 5", kas tagad jau likvidēta. Prokurors Kristaps Radkēvičs LTV norādīja, ka tika izrakstīti fiktīvi rēķini, kuru summa sasniegusi 18 tūkstošus eiro 2019. gadā, bet gadu vēlāk — jau 48 tūkstošus eiro.
Taču tagad politiķis mainījis nostāju, vairs neuzskatot sevi par vainīgu, un novembrī nenoslēdza vienošanos ar prokuroru par vainas atzīšanu un soda apmēru. Tiesa sāks izvērtēt pierādījumus 16. janvārī.
Pirms trim gadiem “Jaunās Vienotības” deputāts, bijušais Preiļu mērs Aldis Adamovičs zaudēja Saeimas mandātu, kad stājās spēkā spriedums kriminālprocesā, kurā “Jaunās Vienotības” politiķis tika atzīts par vainīgu saistībā ar mantiskiem noziegumiem, izkrāpjot naudu ar dzīvokļa īres kompensācijām un dienesta viltojumu izdarīšanu. Viņam piesprieda 6000 eiro naudassodu, kā arī lika segt izdarīto noziegumu mantisko kompensāciju 3550 eiro apmērā.
Citā gadījumā “Vienotības” deputāts Igors Aleksandrovs tika arestēts un notiesāts par balsu uzpirkšanu vēlēšanās. Paralēlos kriminālprocesos tika notiesāti citi balsu pircēji par labu “Vienotībai”, taču deputāts Dzintars Zaķis, kā labā balsis konkrētajās 2014. gada vēlēšanās tika pirktas par naudu un alkohola surogātu, netika saukts pie kriminālatbildības, jo neatzina, ka pats personīgi būtu devis vēlētājiem naudu un pudeles. To darīja tādi kā Aleksandrovs.
Arīdzan “Vienotības” priekšteča “Jaunā Laika” politiķi tikuši notiesāti par noziedzīgiem nodarījumiem. Plašāk zināmais gadījums ir veselības ministra Āra Audera notiesāšana ar naudassodu un mantas konfiskāciju par to, ka politiķis, ikdienā praktizēdams kā ķirurgs, bija ņēmis naudu no pacientiem, nepasakot tiem, ka vienlaikus viņš par to pašu operāciju veikšanu jau saņēmis samaksu no valsts. Tādā veidā apkrāpti tikuši vismaz 60 pacienti. Vairākus gadus pēc sodīšanas Auders izdarīja pašnāvību.
Attiecībā uz aktuālajiem noziegumiem saistībā ar Salceviču LTV iepriekš uzsvēra, ka tie notikuši laikā, kad “Jaunās Vienotības” politiķis bijis iepriekšējā finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) padomnieks. Tiesas sēdē viņš iepriekš paziņoja, ka atzīstot vainu un nožēlojot pastrādāto, taču acīmredzot šie politiķa izteikumi vairs neatbilst patiesībai. Tāpat LTV esot kļuvis zināms, ka Salcevičs esot iesaistīts vēl kādā kriminālprocesā, kuru patlaban izmeklē Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļa. Ņemot vērā, ka līdz pirmstiesas izmeklēšanas beigām informāciju likums neļauj sniegt, iestādes to darīs, kad process tuvosies apsūdzības uzrādīšanai.





Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.