"Jumtotājs” Sparāns kā aizstāvi noalgojis Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juraša sievu
PIETIEK30.04.2020.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Valsts drošības dienesta aizturētais bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks, par „jumtotāju” un „lietu kārtotāju” uzskatītais Aigars Sparāns kā aizstāvi noalgojis tieslietu ministra un Jaunās konservatīvās partijas vadītāja Jāņa Bordāna tuva līdzgaitnieka, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša sievu, advokāti Allu Jurašu un arī viņas advokātu biroja partneri, biznesa partneri un vienkārši partneri Aleksandru Berezinu. Tomēr Sparāns vienalga nav ticis uz brīvām kājām, jo, lai atbrīvotos no viņam kā aizdomās turētai personai tiesas noteiktā apcietinājuma, par viņu jāiemaksā 50 000 eiro liela drošības nauda.
Neoficiāli zināms, ka bijušais SAB darbinieks tiek turēts aizdomās par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp saistību ar koruptīviem un kontrabandas darījumiem, Latvijas pases izsniegšanu kādam noziedzniekam un tirdzniecību ar valsts noslēpumu saturošu informāciju pirms vairākiem gadiem. Tikmēr oficiāli viņu aizturējušais Valsts drošības dienests apliecina vienīgi to, ka kriminālprocess sākts par kukuļošanu lielā apmērā.
Sākotnēji šķita, ka Sparāns apcietinājumā nav paturēts, jo jau nākamajā dienā pēc aizturēšanas viņa telefona numurs tika fiksēts, pievienojoties sarakstes un sazvanīšanās programmai – mesendžerim Signal. Taču pēcāk izrādījās, ka Sparāns uz brīvām kājām tomēr nav ticis, - viņam kā drošības līdzekli tiesa noteikusi 50 000 eiro lielu drošības naudu, kas vēl neesot iemaksāta.
Par Jurašu ģimenes saistību ar Sparānu (attēlā pēc kādas draudzīgas tikšanās abi – attiecīgi pirmais no labās un pirmais no kreisās) tiek runāts jau daudzus gadus, taču šī ir pirmā reize, kad uzskatāmi kļūst redzams, cik tieši cieši ir šie kontakti: lai gan tiek runāts par Jurašu ģimenes izjukšanu, viņa jaunākajā deklarācijā Alla Juraša joprojām ir minēta kā viņa laulātā, un tas faktiski nozīmē, ka savu atbalstu aizturētajam SAB darbiniekam izrāda Jurašu ģimene.
Pietiek jau daudzkārt ir informējis par organizētu politiski ekonomisku interešu grupu, kas „izšķīlusies” no savulaik aprakstītā „Astoņkāja”, kurā kopā ar Jurašu ģimeni ietilpst arī virkne tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku un kuras intereses politiskā un administratīvā līmenī aizstāv Jaunās konservatīvās partijas „spices” pārstāvji.
Šo „sadarbību” šomēnes demonstrēja nesenās ziņas par Juraša sievas mēģinājumu „izreiderēt” viesnīcu Vecrīgā, kuras daudziem radīja jautājumu – ar ko gan skaidrojamas tik acīmredzami lieliskas iespējas Valsts policijas struktūru vadībā? Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) oficiālās runaspersonas publiskie izteikumi apstiprināja aizdomas par skaidri saskatāmu politisko „jumtu” šī jautājuma „risināšanai”.
„Gulami noreiderē viesnīcu pirms septiņiem gadiem. Tagad beidzot vp [domāta Valsts policija] noņem arestu, lai var atgriezt īpašniekam, bet pietiek pasniedz, ka Alla reiders. Best! Whats gonna happen next!?!?!” – šādu ierakstu sociālajā tīklā Twitter bija veicis JKP oficiālais pārstāvis Oskars Muksimovs, kurš bieži pauž partijas viedokli par dažādiem jautājumiem.
Līdz šim, izņemot vienīgi gadījumus, kad runa ir par kādu augstu partijas amatpersonu un visbiežāk smagos noziegumos apsūdzēto Juri Jurašu, JKP bija publiski atbalstījusi dažādu strīdus jautājumu risināšanu tiesā, turklāt partijas vadītājs Jānis Bordāns ieņem tieši tieslietu ministra amatu.
Taču šajā gadījumā, kad runa bija par Juraša dzīvesbiedres, bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Rīgas brīvostas darbinieces Allas Jurašas interesēm, partijas pārstāvis šo principu acīmredzami bija pārkāpis.
Lai gan tiesa jautājumā par viesnīcas piederību vēl ir tikai priekšā, JKP oficiālā amatpersona jau tagad bija nākusi klajā ar atbalstošu paziņojumu tam, ka „VP noņem arestu, lai var atgriezt īpašniekam”. Turklāt, kas interesanti, JKP pārstāvis bija izrādījis labu informētību par šo jautājumu, tā netieši apliecinot, ka partijas vadībā par šo jautājumu ir ticis spriests.
Seko mums 
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
