"Jumtotājs” Sparāns kā aizstāvi noalgojis Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juraša sievu
PIETIEK30.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Valsts drošības dienesta aizturētais bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks, par „jumtotāju” un „lietu kārtotāju” uzskatītais Aigars Sparāns kā aizstāvi noalgojis tieslietu ministra un Jaunās konservatīvās partijas vadītāja Jāņa Bordāna tuva līdzgaitnieka, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša sievu, advokāti Allu Jurašu un arī viņas advokātu biroja partneri, biznesa partneri un vienkārši partneri Aleksandru Berezinu. Tomēr Sparāns vienalga nav ticis uz brīvām kājām, jo, lai atbrīvotos no viņam kā aizdomās turētai personai tiesas noteiktā apcietinājuma, par viņu jāiemaksā 50 000 eiro liela drošības nauda.
Neoficiāli zināms, ka bijušais SAB darbinieks tiek turēts aizdomās par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp saistību ar koruptīviem un kontrabandas darījumiem, Latvijas pases izsniegšanu kādam noziedzniekam un tirdzniecību ar valsts noslēpumu saturošu informāciju pirms vairākiem gadiem. Tikmēr oficiāli viņu aizturējušais Valsts drošības dienests apliecina vienīgi to, ka kriminālprocess sākts par kukuļošanu lielā apmērā.
Sākotnēji šķita, ka Sparāns apcietinājumā nav paturēts, jo jau nākamajā dienā pēc aizturēšanas viņa telefona numurs tika fiksēts, pievienojoties sarakstes un sazvanīšanās programmai – mesendžerim Signal. Taču pēcāk izrādījās, ka Sparāns uz brīvām kājām tomēr nav ticis, - viņam kā drošības līdzekli tiesa noteikusi 50 000 eiro lielu drošības naudu, kas vēl neesot iemaksāta.
Par Jurašu ģimenes saistību ar Sparānu (attēlā pēc kādas draudzīgas tikšanās abi – attiecīgi pirmais no labās un pirmais no kreisās) tiek runāts jau daudzus gadus, taču šī ir pirmā reize, kad uzskatāmi kļūst redzams, cik tieši cieši ir šie kontakti: lai gan tiek runāts par Jurašu ģimenes izjukšanu, viņa jaunākajā deklarācijā Alla Juraša joprojām ir minēta kā viņa laulātā, un tas faktiski nozīmē, ka savu atbalstu aizturētajam SAB darbiniekam izrāda Jurašu ģimene.
Pietiek jau daudzkārt ir informējis par organizētu politiski ekonomisku interešu grupu, kas „izšķīlusies” no savulaik aprakstītā „Astoņkāja”, kurā kopā ar Jurašu ģimeni ietilpst arī virkne tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku un kuras intereses politiskā un administratīvā līmenī aizstāv Jaunās konservatīvās partijas „spices” pārstāvji.
Šo „sadarbību” šomēnes demonstrēja nesenās ziņas par Juraša sievas mēģinājumu „izreiderēt” viesnīcu Vecrīgā, kuras daudziem radīja jautājumu – ar ko gan skaidrojamas tik acīmredzami lieliskas iespējas Valsts policijas struktūru vadībā? Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) oficiālās runaspersonas publiskie izteikumi apstiprināja aizdomas par skaidri saskatāmu politisko „jumtu” šī jautājuma „risināšanai”.
„Gulami noreiderē viesnīcu pirms septiņiem gadiem. Tagad beidzot vp [domāta Valsts policija] noņem arestu, lai var atgriezt īpašniekam, bet pietiek pasniedz, ka Alla reiders. Best! Whats gonna happen next!?!?!” – šādu ierakstu sociālajā tīklā Twitter bija veicis JKP oficiālais pārstāvis Oskars Muksimovs, kurš bieži pauž partijas viedokli par dažādiem jautājumiem.
Līdz šim, izņemot vienīgi gadījumus, kad runa ir par kādu augstu partijas amatpersonu un visbiežāk smagos noziegumos apsūdzēto Juri Jurašu, JKP bija publiski atbalstījusi dažādu strīdus jautājumu risināšanu tiesā, turklāt partijas vadītājs Jānis Bordāns ieņem tieši tieslietu ministra amatu.
Taču šajā gadījumā, kad runa bija par Juraša dzīvesbiedres, bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Rīgas brīvostas darbinieces Allas Jurašas interesēm, partijas pārstāvis šo principu acīmredzami bija pārkāpis.
Lai gan tiesa jautājumā par viesnīcas piederību vēl ir tikai priekšā, JKP oficiālā amatpersona jau tagad bija nākusi klajā ar atbalstošu paziņojumu tam, ka „VP noņem arestu, lai var atgriezt īpašniekam”. Turklāt, kas interesanti, JKP pārstāvis bija izrādījis labu informētību par šo jautājumu, tā netieši apliecinot, ka partijas vadībā par šo jautājumu ir ticis spriests.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
