"Jumtotājs” Sparāns kā aizstāvi noalgojis Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juraša sievu
PIETIEK30.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Valsts drošības dienesta aizturētais bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks, par „jumtotāju” un „lietu kārtotāju” uzskatītais Aigars Sparāns kā aizstāvi noalgojis tieslietu ministra un Jaunās konservatīvās partijas vadītāja Jāņa Bordāna tuva līdzgaitnieka, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša sievu, advokāti Allu Jurašu un arī viņas advokātu biroja partneri, biznesa partneri un vienkārši partneri Aleksandru Berezinu. Tomēr Sparāns vienalga nav ticis uz brīvām kājām, jo, lai atbrīvotos no viņam kā aizdomās turētai personai tiesas noteiktā apcietinājuma, par viņu jāiemaksā 50 000 eiro liela drošības nauda.
Neoficiāli zināms, ka bijušais SAB darbinieks tiek turēts aizdomās par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp saistību ar koruptīviem un kontrabandas darījumiem, Latvijas pases izsniegšanu kādam noziedzniekam un tirdzniecību ar valsts noslēpumu saturošu informāciju pirms vairākiem gadiem. Tikmēr oficiāli viņu aizturējušais Valsts drošības dienests apliecina vienīgi to, ka kriminālprocess sākts par kukuļošanu lielā apmērā.
Sākotnēji šķita, ka Sparāns apcietinājumā nav paturēts, jo jau nākamajā dienā pēc aizturēšanas viņa telefona numurs tika fiksēts, pievienojoties sarakstes un sazvanīšanās programmai – mesendžerim Signal. Taču pēcāk izrādījās, ka Sparāns uz brīvām kājām tomēr nav ticis, - viņam kā drošības līdzekli tiesa noteikusi 50 000 eiro lielu drošības naudu, kas vēl neesot iemaksāta.
Par Jurašu ģimenes saistību ar Sparānu (attēlā pēc kādas draudzīgas tikšanās abi – attiecīgi pirmais no labās un pirmais no kreisās) tiek runāts jau daudzus gadus, taču šī ir pirmā reize, kad uzskatāmi kļūst redzams, cik tieši cieši ir šie kontakti: lai gan tiek runāts par Jurašu ģimenes izjukšanu, viņa jaunākajā deklarācijā Alla Juraša joprojām ir minēta kā viņa laulātā, un tas faktiski nozīmē, ka savu atbalstu aizturētajam SAB darbiniekam izrāda Jurašu ģimene.
Pietiek jau daudzkārt ir informējis par organizētu politiski ekonomisku interešu grupu, kas „izšķīlusies” no savulaik aprakstītā „Astoņkāja”, kurā kopā ar Jurašu ģimeni ietilpst arī virkne tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku un kuras intereses politiskā un administratīvā līmenī aizstāv Jaunās konservatīvās partijas „spices” pārstāvji.
Šo „sadarbību” šomēnes demonstrēja nesenās ziņas par Juraša sievas mēģinājumu „izreiderēt” viesnīcu Vecrīgā, kuras daudziem radīja jautājumu – ar ko gan skaidrojamas tik acīmredzami lieliskas iespējas Valsts policijas struktūru vadībā? Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) oficiālās runaspersonas publiskie izteikumi apstiprināja aizdomas par skaidri saskatāmu politisko „jumtu” šī jautājuma „risināšanai”.
„Gulami noreiderē viesnīcu pirms septiņiem gadiem. Tagad beidzot vp [domāta Valsts policija] noņem arestu, lai var atgriezt īpašniekam, bet pietiek pasniedz, ka Alla reiders. Best! Whats gonna happen next!?!?!” – šādu ierakstu sociālajā tīklā Twitter bija veicis JKP oficiālais pārstāvis Oskars Muksimovs, kurš bieži pauž partijas viedokli par dažādiem jautājumiem.
Līdz šim, izņemot vienīgi gadījumus, kad runa ir par kādu augstu partijas amatpersonu un visbiežāk smagos noziegumos apsūdzēto Juri Jurašu, JKP bija publiski atbalstījusi dažādu strīdus jautājumu risināšanu tiesā, turklāt partijas vadītājs Jānis Bordāns ieņem tieši tieslietu ministra amatu.
Taču šajā gadījumā, kad runa bija par Juraša dzīvesbiedres, bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Rīgas brīvostas darbinieces Allas Jurašas interesēm, partijas pārstāvis šo principu acīmredzami bija pārkāpis.
Lai gan tiesa jautājumā par viesnīcas piederību vēl ir tikai priekšā, JKP oficiālā amatpersona jau tagad bija nākusi klajā ar atbalstošu paziņojumu tam, ka „VP noņem arestu, lai var atgriezt īpašniekam”. Turklāt, kas interesanti, JKP pārstāvis bija izrādījis labu informētību par šo jautājumu, tā netieši apliecinot, ka partijas vadībā par šo jautājumu ir ticis spriests.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
