"Juraša kompānija" internetā izlikusi muļķīgi samontētu video par Streļčenoku
PIETIEK07.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien nezināmi autori, kuri liek domāt par no amata atlaisto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku Juri Jurašu (attēlā) un viņa kompanjoniem, internetā izlikuši videosižetu, kura iecere – parādīt, kā pašreizējais KNAB priekšnieks, Juri Jurašu un Jutu Strīķi no darba atlaidušais Jaroslavs Streļčenoks, braucot ar auto, nereaģē uz dažādām īpatnām darbībām, uz kurām viņam kā KNAB vadītājam it kā vajadzētu reaģēt. Taču, kā jau saskatījuši cītīgi vērotāji, „Juraša kompānija” saražojusi samontējumu, kura zemā kvalitāte ļauj skaidrāk saprast iemeslus, kāpēc Jurašs tā arī nav spējis nekādā veidā fiksēt it kā notikušo miljona kukuļa piedāvājumu.
„Zinot, cik ļoti veikli pie mums tiek ievēroti un sodīti visi, kas ieknābj “lielajiem kungiem”, mēs izvēlamies palikt anonīmi. Varam tikai atklāt, ka neesam nevienā partijā, nepildām ārzemju specdienestu vai vietējo grupējumu politisko pasūtījumu, nesaucam nevienu pie dakšām. Mums vienkārši ir apnicis piedalīties masveidīgajā “ne mana cūka, ne mana druva” izrādē. Šī ir mūsu valsts, šī ir mūsu personīgā iniciatīva un šis ir mūsu darba sludinājums, kuru atļaujam šērot, kopēt, lejuplādēt un pavairot, cik vien sirsdapziņa liek,” – ar šādu tekstu pavadīts videosižets, kuru var aplūkot, piemēram, šeit.
Taču uzmanīgi vērotāji jau norādījuši uz virkni rupju kļūdu, kas norāda, ka sižets veidots diezgan muļķīgi un neprofesionāli. Publicējam vienu šādu analīzi, ko veicis Twitter lietotājs skruzis:
„Mani vairāk interesē, kāpēc KNAB priekšnieks uz darbu dodas pa tik dīvainu maršrutu - sākumā Baltezers, pēc tam Viestura prospekts, bet pēc tam atkal kaut kādi džungļi, kādi nav sastopami posmā starp Viestura prospektu un Brīvības ielu? Bez tam kadrā 0:48 Lexus stāvvietā, kur gar ceļa labo malu ir asfaltēta ietve, bet jau kadrā 0:50 nekādas ietves vairs nav.
Turklāt sudrabkrāsas automašīna, kas 0:52 pabrauc garām stāvošajam Lexusam, ir nevis Streļčenoka 2006.gada Opel Zafira, bet gan Mercedes Benz džips, līdz ar to sanāk, ka nevienā brīdī netiek parādīts, kā Streļčenoks pabrauc garām Lexusam.
Skatoties epizodi par naudu bagāžniekā, nav saprotams, kāpēc 1:02 ceļa malā nav metāla margas, bet jau nākamajā kadrā 1:04 metāla margas ir. Turklāt, ja kāds mēģina apgalvot, ka aiz mašīnas, kurai birst ārā nauda, brauc Streļčenoks, tad likumsakarīgi rodas jautājums, no kuras mašīnas tika filmēti kadri 1:04? 2x bērāt ārā naudu un lasījāt atkal to kopā?:D
Karočīt, rādās, ka pirms šādu pasākumu īstenošanas un video montēšanas vajadzētu iegūt kaut nelielas priekšzināšanas, lai pasniegtu savu garadarbu tā, ka tas izskatās daudzmaz ticami. Bet tagad šī dīvainā un ne visai asprātīgā montāža neiztur kritiku, lai gan pašai pamata idejai it kā nebija ne vainas. Sorry, kolēģi...”
Tikmēr ar lielu entuziasmu publicēto video uztvērusi dažādus Juraša un Strīķes paziņojumus regulāri publicējošā žurnāla Ir elektroniskā versija - tajā detalizēti aprakstīts montētajā video redzamais:
"Kamēr līdz KNAB priekšnieka konkursa termiņa beigām atlikušas tikai dažas dienas, internetā publicēts video, kurā vairākās provokatīvās un aizdomīgās situācijās nonāk pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Sociālajā tīklā YouTube publicētais video nosaukts "Vērīguma tests ar Streļčenoku" un tajā redzams, kā ceļā no mājām uz darbu KNAB priekšnieks piedzīvo dažādus "pārbaudījumus", taču nekādi nereaģē.
"Vai labs ārsts paiet garām uz ielas nokritušam cilvēkam? Vai krietns skolotājs izliekas neredzam aizdomīgus tipus pie skolas durvīm? Vai kārtīgs ugunsdzēsējs pabrauc garām degošai mājai? Nē! Vai "neredzīgs" priekšnieks var stūrēt KNAB? Jā! To ir pierādījis slēptās kameras eksperiments, kurā pārbaudījām pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka modrību," vēsta video autori.
"Naudas čupa, kas lido laukā no priekšā braucoša auto bagāžnieka, atklāta korupcijas reklamēšana un "aplokšņu algu" provokācija pie KNAB vārtrūmes - vai KNAB priekšnieks mana ko aizdomīgu, parastā darbdienas rītā dodoties no mājām uz biroju Rīgā? Nē, šajā "vērīguma testā" Streļčenoks izgāžas," teikts pavadtekstā.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
