"Kabatas ekspertu" darbošanās "angāru lietā" atklāj sistēmisku problēmu
Korado Katani15.11.2023.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
„Arī tu, Brut?” izdvesa Gajs Jūlijs Cēzars, kad savu slepkavu vidū, kuri ar dunčiem rokās mēģināja no nelaimīgā Gaja Jūlija dižciltīgās miesas izveidot prastu duršlaku, ieraudzīja savu draugu Marku Brutu un pārstāja pretoties.
Ko es ar šo seno, ikonisko stāstu gribu pateikt? Uz mirkli pārtraucot savu dienas skrējienu, vienkārši apstājoties, paskatoties visapkārt un ieklausoties cilvēku čalās, nākas konstatēt, ka problēmas, kuras nodarbina līdzcilvēku prātus, nav būtiski mainījušās no Cēzara laikiem. Karš un sekss, pērkama valdība un kārtējā izrāde arēnā. Patricieši nekautrēdamies dzīvo savu dzīvi, plebeji pie lēta vīna kausa dziļdomīgi spriež par ierēdņu nepiepildāmo apetīti.
Kroga stūrī kāds neatzīts dzejnieks savam pudeles brālim zinoši atklāj, ka valdnieka rakstvedis, maita tāds, brīvajā laikā piekopj pasaules senāko profesiju. Bet kaut kur dvēseles dziļos nostūros vēl gail cerība, ka viss nav tik slikti, ka ir vēl drosmīgi bruņinieki, atvainojos, žurnālisti, kuri, riskējot ar veselību, cīnās pret pasaules ļaunumu. Tāpat gribas ticēt, ka ir vēl tādi mediji, kuri tur cieņā principus un ideālus.
Ar interesi esmu sekojis nra.lv, un visumā man ir simpatizējusi šī portāla nostāja dažādos jautājumos, kuri man kādā brīdī ir likušies svarīgi. Katru rītu iesāku ar sadaļu, kur savas pārdomas ievieto tādi žurnālistikas korifeji kā Bens Latkovskis, Elita Veidemane un Māris Krautmanis. Raksti par konkrētai dienai aktuālāko Latvijā un pasaulē. Intelektuāli un reizē pietiekoši saprotami arī lasītājam no tautas.
Šoreiz mazliet pievērsīšos Māra Krautmaņa radošajai darbībai. Konkrēti – viņa rakstam, kurš portālā bija publicēts 9. novembrī.
Liekas, ka ES līdzekļu apguves sāga Latvijas pašvaldībās sāk tikai uzņemt apgriezienus, bet Krautmaņa kungs jau ir paguvis uzcept vairākus rakstus par šo tēmu. Informētība, gluži kā pats būtu stāvējis klāt. Kā labpatikās izteikties pašam metram, tad KNAB un EPPA ceļa rullis iemin mēslos vienu pašvaldības mēru pēc otra. Šausmas! Kā tā var?
Metrs Krautmanis daudz nedomā un atkārto Kraukļa naratīvu par to, cik pamatoti vai nepamatoti skarta politiķa reputācija – to pēc daudziem gadiem vērtēs vien Dievs un viņa erceņģeļi. Atvainojos – tiesa!
„Virzoties uz plikadīdu statusu un turpinot slīdēšanu atpalicībā, cīnīsimies par katru Eiropas apguves nolikuma komatu?” patētiski raksta Krautmaņa kungs. Turpinu citēt: „Ja šajos dokumentos ir kādas nepareizības vai samelošanās, kas varētu būt krimināls, ja pašvaldība cenšas dabūt pēc iespējas lielāku ERAF finansējumu?”
Ieklausieties un vēlreiz pārlasiet! Kas varētu būt krimināls, ja pašvaldība cenšas dabūt pēc iespējas lielāku ERAF finansējumu, jautā Krautmaņa kungs. Mazliet pārfrāzēšu šo perfekto domu gājienu. Krautmaņa kungs! Kas varētu būt krimināls, ja kāds Maskačkas gopņiks censtos atņemt pēc iespējas lielāku čunguru no sūri grūti pelnītā honorāra. Piedevām, lai apmierinātu savu ego, iekaustītu, izģērbtu pliku un pamestu uz ielas tādā stāvoklī. Jūsu reakcija, Krautmaņa kungs?
Lai argumentiem būtu vēl lielāks svars, cienījamais autors ar komjaunieša pagrīdnieka pārliecību nelokāmi paziņo, ka „nav pat iedomājams, ka Somijas firma, kas darbojas ar drošību saistītā jomā, varētu dot naudu Baikam”. Lai nostiprinātu katra lasītāja apziņā šo spožo domu, no azotes tiek izvilkta trumpja dūzis. Nākamais arguments ir vēl cietāks par iepriekšējo. Acis nemirkšķinot, autors paziņo, ka „Somija „Transparency International” korupcijas uztveres indeksā ir pasaulē visnekorumpētākā valsts”. Ne ko pielikt, ne ko atmest! Vīrs un vārds!
Cienījamais autor! Ja esat pateicis „A”, tad pasakiet arī „C”. Kurā vietā pasaulē šajā KUI atrodas Latvija? Vismaz Eiropā. Pat neteikšu, kurā vietā. Dziļā, dziļā pakaļā.
Kādēļ nenosaucat to Somijas firmu, kas vareni darbojas drošības jomā un nedod kukuļus ne Baikam, ne Andžam, ne Koļam. Savā pirmajā rakstā, kurā autors kaislīgi aizstāvēja Baika kungu, tā gan tika pieminēta bez lielas aizķeršanās.
Nešaubos, ka abos rakstos, ko sacerējis Māris Krautmanis, ir domāts Somijas uzņēmums „Patria”.
Aicinu visus mazliet paceļot laikā un telpā. Paldies Dievam, mamma „Google” ies mums talkā. Ne tik tālajā 2013. gadā laikraksts „Diena” ziņo, ka korupcijā apsūdzētajam bijušajam Slovēnijas premjeram tiesa piespriež divu gadu cietumsodu. Malači! Prieks par slovēņiem. Mums atliek tikai sapņot, kad mums par korupciju notiesās kādu bijušo premjerministru.
Slovēnijas tiesa atzina premjerministra vainu apsūdzībās par kukuļdošanu vai kukuļņemšanu vai solījumu pieņemt vai dot kukuli par starpniecību no Somijas kompānijas „Patria”, kura, kā apgalvo Krautmaņa kungs, darbojas ar drošību saistītā jomā un nedod naudu ne Baikam, ne Andžam, ne Koļam.
Arī notiesātais korumpants un bijušais premjers Janšs tāpat kā mūsu tautasbrāļi sparīgi apgalvoja, ka tas ir politisko konkurentu pasūtījums.
Labi, pieļausim, ka Krautmaņa kungs principiāli nelasa laikrakstu „Diena”, bet savā dzimtajā nra.lv portālā publicēto gan vajadzētu pārzināt. Vismaz, ja grib būt „tēmā” un būt „kursā” par šo jautājumu.
Rakstā minēts, ka pēc 2008. gada vēlēšanām Somijas TV ziņoja, ka Slovēnijas augstas amatpersonas, tai skaitā Janšs, ir pieņēmušas kukuļus no uzņēmuma „Patria”. Atliek tikai pieminēt, ka tajā brīdī 73% „Patria” akciju piederēja Somijas valstij, bet pārējie – Eiropas Aeronautikas, aizsardzības un kosmosa izpētes aģentūrai. Kā redzams, tad kukuļot netraucēja ne uzņēmuma saimnieki, ne korupcijas uztveres indeksi.
„Vulpes pilum mutat, non mores.” „Lapsa met spalvu, bet tikumu nemaina,” pirms divtūkstoš gadiem teica vecais labais Svetonijs.
Pat nemēģināšu tālāk analizēt minēto garadarbu. Tas, ka pašvaldību kratīšanas ir sacēlušas vētru noteiktā personu lokā, liek domāt, ka tie nav atsevišķi gadījumi. Viss liecina, ka tā ir sistēma visā valsts mērogā.
Līvāni, Sigulda, Valka. Uzdodu sev jautājumu – kas vieno šīs pašvaldības bez tajās veiktajām procesuālajām darbībām? Visas šīs pašvaldības ir Reģionālo attīstības centru apvienības locekļi. Valkas eksmērs Vents Krauklis līdz mēra posteņa zaudēšanai bija šīs apvienības valdes priekšsēdētājs, tagad lej sūrus sviedrus, pildot šīs apvienības direktora amata pienākumus. Līvānu mērs Andris Vaivods joprojām ir apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, kaut gan ir jau paspējis kļūt par personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību krimināllietā par 1,8 miljonu eiro izkrāpšanu no ES.
Tagadējā VARAM vadītāja Bērziņa ilgus gadus ir bijusi aktīva šīs apvienības valdes locekle. Šoreiz neprognozēšu, bet apgalvošu, ka katrā šīs apvienības sastāvā esošajā pašvaldībā pēdējos gados ir uzbūvēts kāds angārs, rūpnieciskais parks vai Dieva pamests stāvlaukums. Katrā angārā ir iemitinājusies kāda kompānija, kura nekad nav devusi un nedos naudu ne Baikam, ne Andžam, ne Koļam. Pieļauju, ka šī shēma investoru piesaistīšanai ir dzimusi vai vismaz plaši apspriesta šajā apvienībā. Tātad, dāmas un kungi! Prognoze, ka šajā izrādē mums priekšā ir vēl daudzi cēlieni. Esiet gatavi, lai nepalaistu garām interesantāko.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele reiz ir teikusi, ka sabiedrība nevar atveseļoties, ja taisnīgums nav iestājies. Ticu, ka sabiedrība kļūs arvien veselāka, par spīti dažādu vaivodu, kraukļu, baiku un viņu pērkamo izpalīgu krautmaņu, puču un jurģu izplatītajai maitas smakai masu medijos.
Logā vējš met lietus lāses. Pāri naksnīgajai pilsētai klājas viegla dūmaka, kuru pēkšņi pāršķeļ smags metāla zāģis. „Skyforger” Uzvaras parkā nīdē okupantu garu un dod sanākušajiem ticību, ka reiz kāds nāks un izsvēpēs arī korupcijas garu.
Vismaz no Reģionu apvienības. Sākumā.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
