Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lūk, ko par aktuālo sociālā nodokļa jautājumu autoratlīdzībām pauž ietekmīgi (un arī daži ne tik ietekmīgi) žurnālisti Latvijas Žurnālistu asociācijas iekšējā e-pasta listē. Skaidri redzams, kuri pārstāv darba devēju un kuri darba ņēmēju intereses - un kā atšķiras šo pušu viedokļi.

Kolegi,

Runasim par lietas butibu - zurnalistikas problema Latvija ir parak mazi ienakumi. Jautajums par socialajam garantijam ir tam pakartots - jau sobrid ikviens no mums ka autoratlidzibas sanemejs var iet un maksat socialo nodokli, tikai tas nozimes brivpratigu musu realo ienakumu samazinajumu par labu "socialajam garantijam" nakotne.

Ko saja situacija mainis jaunie grozijumi? Baidos, ka so nodokla izmainu pienemsana no 1.janvara nevis pasargas zurnalistus un autorus, bet gan tiesi otradi, radis papildu draudus. Tapec, ka ar valdibas lemumu var viegli palielinat jebkadus izdevumus, bet ne ienemumus. Lidziga veida - peksni dubultojot PVN - valdiba krizes laika kludaini piezmiedza gramatniecibas nozari, un es noteikti negribu, lai tas notiek tagad ar zurnalistiku, turklat it ka pec pasu zurnalistu luguma.

Priekslikuma butiba ir tada, ka nodoklu slogs par autordarbiem mediju organizacijam peksni pieaug par 30%. Protams, ka lidz ar so valdibas lemumu automatiski nepieaugs mediju ienakumi par lidzvertigu summu. Galvenokart jau tapec, ka "ekonomikas izraviens" daba nav tik koss ka finansu atskaites, cilveku maksatspeja joprojam ir svaka, turpinas emigracija, butiski sadardzinasies citas "izdzivosanas" preces un pakalpojumi ka elektriba, tapec celt cenas par sadu summu mediji nevares.

Tas nozime, ka sis 30% izdevumu pieaugums bus jakompense. No ka? Vairums mediju strada ar zaudejumiem, tatad no pelnas tas nenotiks. Ja rezultata naksies par 30% samazinat zurnalistu faktisko neto samaksu vai darba vietu skaitu, sis izmainas bus vajinajusas medijus un vel vairak pasliktinajusas zurnalistu situaciju. Neredzu, kada veida sada krize kalpo zurnalistu interesem.

Tapec es ka zurnaliste, ka redakcijas vaditaja un ka maza, neatkariga medija parstave esmu noteikti pret so priekslikumu nakama gada budzeta - jo tas izklausas skaisti, tacu realitate nesis vel lielaku nabadzibu, neka zurnalistika jau tagad piedzivo.

Sirsnigi, Nellija

Labvakar!

Esmu LPIA valdes locekle un šī iemesla dēļ laikam nebūtu visai korekti šeit gari un plaši klāstīt savu viedokli.

Gribu tikai cita starpā pateikt, ka izdevniecībās ar kurām esmu bijusi darba attiecībās ("Santa" "Dienas Žurnāli"), visiem štata darbiniekiem maksā gan algu, gan arī autoratlīdzības.

Par sociālo aizsardzību viss ir absolūti pareizi un, pieņemu, ka izdevēji kas vienmēr maksājuši nodokļus, tos maksās arī turpmāk.

Taču ir ļoti naivi iedomāties, ka šībrīža ekonomiskajā situācijā tiks palielināti autoratlīdzību budžeti vai radītas papildus štata vietas. Netiks. Iemesls ļoti banāls. Joprojām ir krīze un nevienam nav tādu iespēju. Līdz ar to, runājot par šo jautājumu jābūt gataviem, ka autora saņemtā atlīdzība smazināsies. No vienas puses varētu teikt - tad jūsu autori atradīs sev citus darba devējus. No otras - vai jums zināms, kurš darba devējs šobrīd ir spējīgs par 30% palielināt izdevumus? Man ne.

Cieņā - Inga Gorbunova

Sveiki!

Strādāju sabiedriskajā radio, tāpēc šobrīd šī problēma mani tieši neskar. Bet labi atceros laikus, kad pēc aiziešanas no Dienas 2009.gada nogalē saņēmu bezdarbnieka pabalstu ap 100 latiem. Atgādināšu, ka līdz tam strādāju Dienā štatā. Tāpēc to, cik sociāli neaizsargāti daudzviet ir žurnālisti, es labi zinu.

Uzskatu, ka šis tomēr ir solis uz priekšu mediju darba tirgus sakārtošanai. Te gan jācitē bažas, ko sarakstē par šo tēmu man paudis kāds cilvēks: "Stulbaakais jau buus tas, ja zhurnaalisti saaks piekaapties attieciibaa uz to, kursh segs papildus izmaksas! Vajag spiitigi un vienoti tureeties pie taa, lai soc nodokli sedz darba deveeji! Nevis to pilniibaa atreekjina no autoratliidziibas"

Bet piekrītu Guntim un Andai, ka pienācis laiks problēmu risināt.

Ivo Leitāns

Labdien,

Latvijas Radio par mani maksā visus nodokļus. tas ir viens no iemesliem, kāpēc arī komercmediji var "pārprikt" darbiniekus, jo piedāvā lielāku atalgojumu, bez soc. garantijām. Tā ir viena no problēmām, ko varētu risināt sakārtota soc. aizsardzība, jo būtu skaidrāks, kāds ir žurnālistu atalgojums.

Par to vai darba devējs vai ņēmējs solidāri maksā nodokli vai arī to dara tikai viena puse, to droši vien notieks tirgus, vai vēl ticamāk, ka darba devējs.

savulaik man šķistu labāks risinājums, ja VID pārbaudītu, cik daudzi no autoratlīdzību saņēmējiem nestrādā 12 mēnešus gadā katru darba dienu autoralīdzību izmaksātājam. Un tad pateiktu, vai šādās attiecībās vispār drīkst maksāt autoratlīdzības, jo īpaši ņemot vērā, ka šiem autoriem bieži nav tiesību uz savu darbu. Bet tas izklausās kā grūti kontrolējams un sarežģīti ieviešams mehānisms.

Jebkurā gadījumā, aicinu šo jautājumu atrisināt.

Ar cieņu Anna

Labdien kolēģi,

Es arī uzskatu, ka jautājums ar autoratlīdzībām ir ļoti aktuāls un jāatrod kompromiss starp visām pusēm.

Pēc savas pieredzes varu teikt, ka komercmediju prakse maksāt minimālo algu + autoratlīdzības, neslēdzot darba līgumu, jo redz, tam nepietiekot līdzekļu, ir maigi izsakoties vienkārši nelietība. Ja vēl 2009., 2010. gadā, kad arī krīze sasniedza savu kulmināciju, žurnālisti solidarizējās, tad līdz pat šodienai nekas nav mainījies un, tieši pretēji, prakse optimizēt uz žurnālistu rēķina tikai nostabilizējas. Un, lai neviens man nestāsta, ka izdevniecībām nav naudas un tā tālāk. Uzskatu, ka pamatā tas ir vienkārši attieksmes jautājums un situācijas izmantošana. Protams, varu runāt no žurnālista nevis izdevēja viedokļa, bet tieši žurnālisti šajā gadījumā ir palikti zem sitiena.

Labi, tas jau visiem tā kā būtu zināms un diez vai žurnālisti masveidā piedalīsies kādās demonstrācijās, tādēļ es atbalstu priekšlikumu, ka sociālo nodokli no honorāriem maksā solidāri gan izdevējs, gan arī žurnālists. Tas vismaz ir kaut kāds risinājums, jo pamatā uzskatu, ka jābūt nodrošinātam darba līgumam un sociālajām garantijām no darba devēja puses, protams, izņemot gadījumus, kad žurnālists tik tiešām ir piesaistīts uz atsevišķu projektu un, kas pēc būtības nav standarta darba attiecības.

Paldies un, lai veicas darbos! Ģederts

Ivo, nevaru atbildet par visiem, bet par savu pieredzi. Teikums "Saprotams, ka darba devējam vienmēr ir vieglāk ietaupīt uz atalgojuma rēķina nevis domāt citus risinājumus, lai algas noturētu esošajā līmenī" pilnigi neatbilst istenibai medijos, kuros esmu stradajusi - tagad IR un agrak Diena. Varbut ir kadi baigi biezie, launie izdeveji, kas sez uz naudas kaudzem, ko atnemusi zurnalistiem, bet es sados medijos neesmu stradajusi.

Krizes laika Diena vispirms tika izmantotas visas citas iespejas ietaupit, pirms kerties pie atalgojuma, bet diemzel sis solis bija neizbegams, jo mediju tirgus un lidzsinejais biznesa modelis (balstits uz reklamu) sabruka. Var gari diskustet par kludam, kuras so krizi izraisija un padzilinaja, tacu no diskutesanas naudas vairak neklust, tapat ka tas neklust vairak, pienemot jaunus likumus.

Piekritu Sallijai, kura saka - FM vienkarsi ir ieraudzijusi jaunu iespeju vismaz "ekselī" iekaset papildu nodoklu ienemumus. Es saprotu, ka socialajam budzetam vajag naudu, jo ta raiti aizplust pirmsvelesanu gaisotne indeksejot nozelojami mazās pensijas utm. Vieglak ir "pec zurnalistu pieprasijumu" izmainit socialo nodokli, nevis, piemeram, ielauzties ostu leiputrija, kur tiek skerdeti miljoni. Problema tikai tada, ka mediju tirgū sis "liekas" naudas nav un ta bus jaizvelk no zurnalistu kabatam. To es nenovelu ne sev, ne kolegiem. Zurnalistiem vajadzigs tiesi pretejais - ienakumu palielinasana, bet sis nodokla izmainas to nedos.

Nellija

Labdien!

Kolēģi jau ir pateikuši daudzus argumentus, kāpēc būtu tomēr vajadzīgs maksāt socnodokli arī par autoratlīdzībām, es tiem varu tikai pievienoties un piebilst - ļoti iespējams, ka mēs tomēr novecosim ātrāk nekā sabruks pensiju sistēma, tā ka par socgarantijām jādomā gan tagadnes (slimības, bezdarba, bērna dzimšanas pabalsti, atvaļinājums), gan nākotnes (pensija) aspektā.

Ilgus gadus strādāju Dienā un, protams, piedzīvoju laikus, kad gan tika maksāti nodokļi no visas summas, gan - kad lielākā daļa atalgojuma pārvērtās par autoratlīdzībām, arī maketētājiem, korektoriem, fotogrāfiem utt. Tā ka darbinieku daļa, kuri tiek atalgoti šādā veidā, ir milzīga, tur nav tikai žurnālisti. Un ir tiesa, ka daudzi cilvēki labprāt izvēlējās saņemt "uz rokas" vairāk, un tā šī sistēma kļuva par normu. Tikpat skaidrs man ir, ka to diktēja konkrētu izdevniecību finanšu apstākļi. Bet tiešām ir pagājuši vairāki gadi, kopš autoratlīdzības algu vietā "rullē", un varbūt ir pienācis brīdis tomēr ko mainīt.

Es atbalstu, ka nodokļa likme jādala starp darba devēju (24,09%) un ņēmēju (11%) un jāprasa trīs gadu pārejas posms, katru gadu attiecīgi palielinot likmi gan darba dev. (sākumā 8,03, nākamajā gadā vēl plus 8,03 un tad vēl plus 8,03), gan ņēmējam (sākumā 3,6, plus 3,6, plus 3,6). Piekritu, ka uzreiz tik krasa izmaiņa, turklāt no 2014.gada, nav OK.

Ar cieņu - Vikija Valdmane-Rozenberga,

Sveiki.

Nav runa tikai par izdevējiem. Radio, TV un interneta portāli arī ir mediji, kas labprāt nodarbina bez darba līguma un attiecīgi bez sociālajām garantijām. Piemēram, MTG. Tur strādājošie kolēģi stāsta, ka uzņēmums var atļauties maksāt arī sociālo nodokli, bet tā kā citos plašsaziņas līdzekļos ir prakse neslēgt darba līgumus, arī MTG darba līgumus slēdz tikai ar dažiem darbiniekiem.

No pašas pieredzes uzņēmumā, kas bija tieši pakļauts MTG, atminos garās sapulces, kurās darba devēji "borēja", ka samaksājot sociālo nodokli, uzņēmums nespēs pastāvēt. Neilgi pēc tam viens priekšnieks nopirka Porshe, otrs māju. Vēlāk viņi atzinās, ka darba līgumu nebūs nevis tāpēc, ka viņi nevar maksāt, bet tāpēc, ka darba līgums paredz atbildību pret darbiniekiem. Ja atlaiž, jāparedz kompensācija, un, galu galā, ja nebūs sociālo garantiju, žurnālistes izvēlēsies nedzemdēt vai vismaz dzemdēs mazāk. Kolēģis, kuru darba laikā uz gājēju pārejas notrieca auto, ilgi nezināja, vai vadība solidāri apmaksās divu mēnešu darba nespēju vai nē. Cilvēki nāk uz darbu ar plaušu karsoni, nes vīrusus arī citiem, jo vadībai vienmēr ir arguments, ka sociālās garantijas nav iespējamas.

Protams, ir jauni čaļi un dāmas, kas dzīvo pēc principa "dzīvo ātri, mirsti jauns", viņus nesatrauc iespējamā saslimšana vai vecums.

Pārmaiņām jābūt. Nav normāli, ka Latvijā ir vesela nozare, kurā lielākā daļa nemaksā sociālo nodokli. Manuprāt, svarīgi panākt, lai darba devējam nebūtu iespējas nodarbināt ilgāk par mēnesi vai diviem bez darba līguma. Ja cilvēks katru dienu nāk uz darbu, tās ir darba attiecības. Te gan ir jāiesaistās valsts iestādēm. Ivo Ržepicka cīņa ar vējdzirnavām pierādīja, ka valsts iestādēs labprāt piever acis uz acīmredzamiem likuma pārkāpumiem.

Ar cieņu Zanda Ozola-Balode

Sveiki, biedri!

Zemāk ir iekopēt FM skaidrojums par ieceri ar socinodokli turpmāk aplikt arī jebkādas autoratlīdzības. Lūdzu izsakiet viedokli par šo priekšlikumu, lai valde varētu mēģināt formulēt kopēju nostāju šajā jautājumā, kas gan, visticamāk, nebūs viegli.

Manupārt, straujšs (bez jebkāda pārejas laika vai pakāpeniskuma) nodokļu pieaugums medijiem par vairāk nekā 30% ir vai nu pilnīgi diletantisks un kaitniecisks priekšlikums vai ar kādu, man nezināmu, slēptu mērķi radies, ņemot vērā, ka līdz 80% mediju izdevumu veido darba spēka izmaksas. Tas nozīmēs vai nu žurnālistu ienākumu samazinājumu par atbilstošu procentu vai masveidīgu šatu samazināšanu, vai vairāku mediju slēgšanu, nespējot segt šādu strauju izdevumu pieaugumu, vai žurnālistu un mediju pāriešanas vēl "pelēkākā" zonā, izmantojot dažādus citus nodokļu režīmus. LŽA priekšlikums sarunās ar FM bija sadalīt jau esošo IIN (ar iespēju palielināt kopējo šī nodokļa likmi) - daļa joprojām tiktu ieskaitīta pašvaldību budžetā, bet daļa nonāktu sociālajā budžetā kā VSOAI. Tas tika noraidīts (plašāk noteikti var pastāstīt Anda, Guntis un Arta).

Pēteris Zirnis

Labdien,

ceru visi LŽA biedri ir dzirdējuši ideju maksāt soc.apdroš. nodokli (VSAOI) no autoratlīdzībām.

Esmu pamanījusi, ka daži kolēģi jau par to ir veidojuši materiālus.

Arī valde par to aktīvi diskutē kopš 14.08. vakara, bet pagaidām nevar vienoties par kopīgu nostāju, jo mūsu viedokļi krasi atšķiras. Daži valdes locekļi šo ideju uzskata par absurdu un žurnālistu (arī mediju biznesa) situāciju pasliktinošu, citi domā, ka tas ir viens no nedaudzajiem variantiem, kā risināt ilgstošās problēmas ar mediju profesionāļu sociālo aizsardzību. Jā, piedāvātais risinājums nav vienkāršs un viegls, tas prasīs arī zaudējumus, ne tikai ieguvumus, tomēr reiz šīs problēmas ir jācenšas risināt. Tā vismaz iepriekš sapratu no biedriem, jo par to bijusi gan plaša sarakste, gan klātienes diskusijas.

Tāpēc es sirsnīgi aicinu izteikties arī citus biedrus par to, kāda ir LŽA nostā, bet pirms tam īsi atgādināšu mūsu darbības hroniku un dažus savus argumentus, jo jaunais priekšlikums nav valdības ideja, tā ir valdības reakcija uz mūsu lūgumiem risināt žurnālistu, kā arī citu mediju profesionāļu sociālās apdroš. problēmas.

1. Tātad žurnālistu soc. aizsardzības jautājumi bija biedru izvirzīta problēma, viens no šī gada galvenajiem darbiem. Valdē lēmām, ka es, Arta un Guntis iesim uz FM, VID un LM par to runāt. Mūsu priekšlikumus un informāciju par sarunām esmu sūtījusi iepriekš.

2.Kad gājām uz VID, FM un LM, mēs tur strādājošos speciālistus nostādījām ļoti sarežģītā situācijā, jo centāmies pateikt, ka bez izmaiņām un palīdzības neko nevaram darīt: mēs netiekam galā ar darba tiesiskajām attiecībām, mēs nevaram piespiest mediju vadītājus to mainīt un maksāt soc. nod., mēs nevaram panākt, ka cilvēkus ņem darbā un maksā stabilas algas, mēs nevaram panākt, ka paši žurnālisti izmanto jau esošās iespējas un  maksā par sevi, jo honorāri ir tik zemi, ka veidojas diezgan liela, labi izglītotu un karjeras laikā diezgan labi atalgotu, bet potenciāla soc. neaizsargātu cilvēku grupa un valstij mums jāpalīdz, meklējot jaunus risinājumus.

3. Vēsture ir šāda. Iespēja nemaksāt soc. nodokli no autoratlīdzībām tika radīta 2001.gadā. Bet krīzes laikā tā tika izmantota arvien plašāk, vispār iztiekot bez algām vai tās vēl vairāk samazinot. Autoratlīdzību svētki bija arī pirms krīzes, kad medijos naudas bija daudz, daudz vairāk. Žurnālistu soc. aizsardzības problēma ir paveca, ne velti, ja nemaldos, Inga Paparde 2003.gadā izcīnīja iespēju reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un maksāt pašiem, jo citas iespējas nebija. Es pati esmu bijusi tā reģistrēta, vienlaikus strādājot lielā mediju firmā.

Pēdējos gados veidojas žurnālistu grupa, kas pelna iztiku kaut kur citur, bet daļa dzīves žurnālistikā kļūst par kaut ko līdzīgu daudzu aktieru dzīvei Losandželosā, kad cilvēki patiesībā strādā kaut kur citur un tikai reizēm viņiem ir loma, žurnālistiem - projekts, filma, raksts, materiālu sērija, šovs utt. Arī starp mums ir tādi kolēģi, arī man piedāvāts tāds darba modelis, atsevišķu mediju vadītāji ir ļoti ieinteresēti šādā sadarbībā.

Cita jauna grupa ir žurnālisti - uzņēmēji. Arī viņi reizēm ir izdevīgi, bet tad ir jautājums, kā veidot attiecības, vai autorlīgums par zemām laukuma/laika cenām ietver visus biznesa izdevumus - sākot ar grāmatvedību, līdz elektrībai, personiskās tehnikas un datoru izmantošanai?

Vienlaikus saglabājas dažādi citi žurnālistu darba veidi. Lai kāds būtu darbības modelis, tajos visos ir aktuāls jautājums par soc. aizsardzību, kura daļēji pastāv vairs tikai sab.medijos un atsevišķos uzņēmumos.

3. Pašlaik kā reakciju uz jauno priekšlikumu publiski esmu dzirdējusi viedokļus, kas galvenokārt  pārstāv mediju biznesa intereses. Es piekristu, ka bieži tās un žurnālistu intereses sakrīt, bet tās nemaz nesakrīt soc. aizsardz. jautājumos, ja bizness tiek veidots uz žurnālistu sociālās aizsardzības rēķina. Tas notiek gadiem ilgi.

Es tāpat šaubītos par soc. nodokli autoratlīdzībām, ja vien tās neaizvietotu algas un parastas darba tiesiskās attiecības. Tāpēc vēl jo vairāk šaubos par "tradīciju" un man ļoti labi pazīstamu pārliecību, ka žurnālistiem (pēdejos gados arī korektoriem, producentiem, maketētājiem, māksliniekiem, fotogrāfiem, operatoriem, moderatoriem un citiem), piesaistītiem konkrētiem medijiem, gadiem jāstrādā nevis par algu, bet par autoratlīdzību, man tas neliekas loģiski.

Es gan neesmu dzirdējusi, ka mediju grāmatveži un personāla speciālisti tiktu algoti tāpat - maksājot par mēneša bilanci un algu aprēķinu vai personāla dokumentu sagtavošanu kā par oriģinālu autordarbu.

4. Autortiesības žurnālistu gadījumā arī nedarbojas, tas ir pavisam atšķirīgi no grāmatniecības un mūzikas..., jo mantiskās tiesības uz darbu, atkal tradicionāli, pieder medijam, nevis autoram.

Pretējā gadījumā autoram vajadzētu saņemt naudu par katru pārpublicējumu, tulkojumu, par katru atsaukšanos uz iepriekšējā dienā savākto informāciju un tās pieminēšanu, par katru klikšķi, par katru raksta/audio/video/foto izmantošanu citā medijā, arhīvam utt.

Es aicinu Autortiesību likuma ievērošanas aspektam pievērst uzmanību, jo pašlaik atsevišķās publikācijās tas ir sajaukts kopā (piemēram, LR1 "Pēcpusdienā"), aizmirstot, ka rakstnieki saglabā mantiskās tiesības, ka arī viņiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem ir ļoti smagas problēmas vecumdienās, tāpēc tiek veidots likums par Radošās personas statusu, citādi jāveido fondi, no kuriem vienreiz gadā vienam aktierim tiek piešķirta maza naudiņa, lai varētu izdzīvot.

5. LŽA pašā sākumā ierosinātā autoratlīdzību IIN sadalīšana uz pusēm (12% IIN, 12% VSAOI) no speciālistu puses tika atmesta uzreiz loģisku argumentu dēļ: tā ir izņēmuma situācija, kurai nav nekāda pamatojuma, un vēl racionālāk - 12% soc. nodoklis nav pietiekams, lai sakrātu soc. apdroš. kapitālu.

Par citiem priekšlikumiem, ko publiski apspriedām es gan detalizēti jau rakstīju.

Mēs tiešām gan ar biedriem, gan speciālistiem ilgi un vairākkārt diskutējām par visām tām alternatīvām, kuras tika izvirzītas.

Šis priekšlikums (12%/12%) paredzēja, ka mēs kaut ko iegūstam neko nezaudējot, bet es neieteiktu uz to cerēt. Mums nāksies kaut ko zaudēt no ienākumu apjoma, lai iegūtu soc. apdroš. , bet vienlaikus nav taisnīgi, ja žurnālists tikai pats maksā par sevi, bet darba devējs neko nemaksā, ja viņu darba attiecības ir pastāvīgas.

Es pieļauju, ka jūs zināt - ir vēl nepatīkamāka alternatīva, iespēja, ka VID nāk uz medijiem un pārbauda, vai autoratlīdzības tomēr nav jāpārvērš par darba līgumu, it sevišķi tad, ja cilvēks katru dienu nāk uz darbu, izmanto telpas, tehniku utt. Tad šis jautājums tiktu risināts vēl skarbāk.

Ar VID, FM un LM mēs gan neesam apsprieduši tā visa ieviešanas formu, tas tiesa. Arī minēto skaitli - 30% no autoratlīdzībām iepriekš neviens netika minējis. Bet es personiski šajās sarunās esmu apsolījusi, ka mēs aizstāvēsim savu pozīciju, ka jāmaina soc. apdroš. situācija mediju darbiniekiem. Es netaisos no tā atkāpties. Tāpēc arī bija gara saruna par mediju specifisko situāciju un jauni termini - sistemātiska darbu radīšana (kā žurnālistiem) un pasīva, kā citiem.

Nu jā, kurš teica, ka būs vienkārši? Es arī saprotu, ka daļa biedru, kas nestrādā sab. medijos, diezin vai var izvairīties no tā, ka publikācijās parādās viņu mediju vadītāju/īpašnieku intereses, kuras zīmē apokaliptisku ainu un mēģina pateikt, ka mediji nevar pastāvēt, ja par satura radīšanu maksā VSAOI un ievēro Darba likumu, ka tad žurnālistiem būs vēl sliktāk. Tāpēc jau ir LŽA, lai varētu izteikties ārpus konkrētu mediiju interesēm par žurnālistu interesēm.

Bet, kā minēju sākumā, valdē nav vienprātības. Domāju, ka arī citi valdes locekļi varētu publiskot biedriem savus argumentus, es nevēlos bez viņu atļaujas tos pārsūtīt.

Varu vien pateikt, ka valdē ir ideja lūgt šim jauninājumam noteikt pārejas periodu, jo pārmaiņas var ļoti krasi ietekmēt mediju un žurnālistu finanšu situāciju.

Pašlaik jautājums biedriem ir sekojošs: kādu LŽA nostāju kā reakciju uz valdības priekšlikumu maksāt VSAOI no autoratlīdzībām jūs atbalstāt?

Gaidu ziņas! Ar sveicienu Anda [Rožukalne]

Tātad !

Kad valsts palielina akcīzi, benzīntanki pieliek pie litra cenas automātiski. Un gailis pakaļ nedzied. VIsi lej tāpat.

Kad valsts grasās uzlikt nodokli žurnālistu atalgojumam, žurnālisti un viņu darba devēji sabļaustās - kas maksās, kas maksās ?

Vai tiešām jūs domājat, ka Latvijā presi patērē vieni trūkumcietēji bez sirds, kas nesapratīs, ka tas nelielas pielikums pie produkta cenas nozīmē cilvēcisku attieksmi pret tiem, kas rada mediju saturu ?

Ja paskaidros, tad sapratīs.

[Ansis] Pūpols

Novērtē šo rakstu:

19
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...