Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laiku pa laikam, neskatoties uz augstajām cenām, pirku mūsu konditorejas lepnuma “Laima” produkciju. Galvenokārt patriotisku apsvērumu dēļ – jāatbalsta savējie. Tagad no šī “pienākuma” jūtos atbrīvots.

Uz kādas sievietes sūdzību, ka viņas dēlu pusaudzi uzņēmums “Laima” savā šokolādes muzejā neesot pieņēmis vasaras darbā krievu valodas nezināšanas dēļ, “Laimas” sabiedrisko attiecību “speciālisti” atbildēja pēc visiem labas komunikācijas standartiem. It kā viss pareizi, taču tikai it kā, jo kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dažas agrākās “pareizības” pēkšņi kļuvušas ne tik pareizas.

Lūk, šī atbilde pilnībā: “Iespēju robežās komunicējam vairākās valodās, lai mūsu klientiem būtu pieejama visplašākā informācija par uzņēmuma aktualitātēm, jaunumiem un dažādām akcijām. Nevēlamies šķelt sabiedrību, vairot nacionālismu, tādēļ komunicējam dažādos veidos, tai skaitā svešvalodās.”

Latvijas Darba likuma 32. pants neļauj prasīt darba ņēmējam svešvalodu zināšanas, “izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai”. Ja uzņēmuma “Laima” komunikators būtu aprobežojies tikai ar sausu paskaidrojumu, ka attiecīgajā amatā nepieciešamas vairāku svešvalodu zināšanas, tad, visticamāk, nekāds skandāls neizceltos, taču “Laimas” tviterkontu apkalpojošais darbinieks (-ce) pārcentās un sauso paskaidrojumu papildināja ar dažiem daiļvārdiem, kuri vēl nesen skaitījās sterili tīri - nevēlamies šķelt sabiedrību un vairot nacionālismu.

“Orkla Group”, kam pieder uzņēmumi ar “Laimas” zīmolu, būs grūti sodīt personu, kura šādi atbildēja, pat ja šis skandāls radīs kaut īslaicīgus, bet tomēr reālus zaudējumus, jo frāzei, kura uzspridzināja sociālos tīklus, no mūsdienu eiropeiskā diskursa grūti piesieties. Viss taču pareizi - nevēlamies šķelt un vairot nacionālismu. Taču šī brīža kontekstā šīs frāzes jau izrādījās toksiskas.

Pavisam nesen leģendārās grupa “Sex Pistols” solists Džonijs Rotens izteicās, ka “nekad nebiju domājis piedzīvot dienu, kad [viss tā mainīsies un] labējie droši rādīs vidējo pirkstu valdošajai šķirai, bet kreisie pārvērtīsies par čīkstīgiem pašapmierinātiem kretīniem, kas staigā apkārt, visus kauninot”. Pārfrāzējot pankroka dinozauru, jāsaka, ka nav aiz kalniem diena, kad parādīsies jau gluži cits “pareizuma” standarts - nevēlamies vairot internacionālismu (kosmopolītismu, globālismu).

Šāda pārmaiņa būtu tikai loģiska, jo iepriekšējais pasaules karš izcēlās it kā nacionālisma uzplūdu dēļ Hitlera Vācijā un ne tikai tur. Nesāksim diskutēt, vai tieši nacionālisms bija Otrā pasaules kara pamatā vai tomēr kaut kas cits. Vispārpieņemtajā vēstures kanonā tā stāv rakstīts, un, balstoties uz šo atziņu, “Laimas” skaidrojums šķita nevainojams - nevēlamies vairot [a priori slikto] nacionālismu.

Taču šobrīd situācija vairs nav gluži tāda, kāda tā bija vēl pirms dažiem mēnešiem. Tagad Otrais pasaules karš vismaz mūsu pusē ir tālā pagātnē, savukārt karš Ukrainā notiek šeit un tagad. Šajā karā agresors - Krievija - uzbrukumu Ukrainai pamato ar tur it kā esošiem nacistiem, kas tie paši nacionālisti vien ir. Trakākais, ka tā nav tikai tukša, no zila gaisa parauta frāze.

Atbilstoši līdzšinējai doktrīnai nacionālisti skaitās visi tie, kuri nevēlas būt internacionālisti; kuriem rūp saglabāt savu valodu, kultūru, tradīcijas globālajā “lielo” nāciju un valodu ielenkumā. Ukraiņu vēlme norobežoties no visa krieviskā, kas īpaši aktualizējās pēc 2014. gada notikumiem, pēc šiem standartiem patiešām var tikt uztverta kā nacionālistiska. Tikai ukraiņu “nacionālisti” nevienam uzbrukt netaisījās, bet krievu “internacionālisti” gan.

Ukrainas vadība lieliski saprot šo globālo kontekstu, tāpēc nemitīgi runā par gatavību ar ieročiem rokās aizstāvēt demokrātiju un cilvēktiesības, tajā pašā laikā īpaši neuzsverot vēlmi aizstāvēt savu ukrainiskumu, kas, visticamāk, ir galvenais dzinulis cīnīties. Krievija savukārt cenšas uzsvērt tieši šo ukraiņu karotāju nacionālo komponenti un šķendējas, ka Rietumi uz šī āķa vāji ķeras. Patiesībā jau ķeras, un, ja Krievija nerīkotos tik brutāli un necilvēcīgi, tad uzķertos vēl daudz vairāk.

Vēsturiski ņemot, Krievijas iebrukums Ukrainā pašos pamatos maina nacionālisma/internacionālisma globālo vērtējumu. Tā kā pirmais skaitījās “slikts”, bet otrais - “labs”, tad pārmetumus visbiežāk izpelnījās mazskaitlīgo tautu pārstāvji, kuri izvirzīja kaut kādas prasības “lielāku” valodu lietotājiem. Daudz retāk izskanēja pārmetumi tiem, kuri aiz internacionālisma vai globālisma izkārtnes centās no aprites izspiest mazāk izplatītas valodas. Lai arī formāli tajā pašā ES visām ES oficiālajām valodām ir vienādas tiesības un runāt var jebkurā no tām, uzsvērta savas valodas lietošana tāpat daudzu acīs izskatījās kā nevēlamā nacionālisma demonstrācija. Pat ja to tā neviens nesauca.

Krieviem šis impēriskā šovinisma kokteilis ir īpaši raksturīgs, lai gan arī citas nosacīti lielās nācijas ar to sirgst vieglākā vai smagākā formā. Tagad Ukrainā šis impēriskais “internacionālisms” ir parādījies visā savā godībā, savukārt dažādkrāsu “progresistu” nosodītie “nacionālisti” kļuvuši par impērisko “internacionālistu” upuriem, kas pārvērš ar kājām gaisā visu agrāko stāstu par sliktajiem nacionālistiem un labajiem internacionālistiem - globālistiem - kosmopolītiem. Vārds “naciķi”, ar kuru vēl nesen tik labprāt apsaukājās mūsu pašu “progresisti”, tagad no šo “progresistu” mutēm skan jau pavisam citādi. Gluži kā no Solovjova TV studijas.

Ja atgriežamiem pie “Laimas” komunikāciju katastrofas, tad skaidrs, ka gan jau šis internacionālais uzņēmums “nacionālistu” uzbrukumus un pat eventuālo boikotu (cik nu liels tas būs?) pārcietīs. Taču te parādās vēl dažas interesantas lietas. Galvenie “Laimas” aizstāvji (sacēla traci ne par ko; “Laimas” otro - paskaidrojošo - tvītu neviens neievēro) prognozējami izrādījās tie paši kreisie liberāļi/internacionālisti, kurus Latvijā pārstāv “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie”. Būtu laiks tām partijām, kuras sevi pozicionē kā “nacionālas”, skaidri pateikt, kāda būs to pēcvēlēšanu sadarbība ar šīm “internacionālistu” partijām.

Vēl viens “Laimas” skandāla blakusefekts ir tāds, ka vārds “nacionālists” ir pārstājis būt vārds, kuru dzirdot attiecinātu uz sevi katram savas zemes patriotam būtu jāierauj dziļāk kakls. Tieši otrādi, lai pieraujas tie, kuri joprojām šos vārdus “nacionālists”, “naciķis” (nejaukt ar “nacists”) lieto ar to pašu pieskaņu un jēgu, ar kādu krievi vārdu „fašists”. Ar kosmopolītismu/globālismu mūsu platuma grādos vairs nelepojas.

Attēlā – “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

126
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...