Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

"Lattelecom" & LMT: (at)dāvināšanas laiks ir klāt?

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
15.12.2015.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politiskā krīze Latvijā izķēza nācijai adventes laiku vēl trakāk nekā iepirkšanās drudzis roku rokā ar ātro kredītu reklāmām. Tomēr kādam haoss izpildvarā var izvērsties necerētā Ziemassvētku dāvanā – valdība, kas arī agrāk neizcēlās ar apsviedību, tagad sava "restarta" brīdī kļūst pavisam kusla. Tādēļ jebkādos tuvākā laikā slēdzamos līgumos un darījumos Ministru kabinets faktiski garantēti ieņems pasīvā partnera lomu – par lielu prieku saviem kontrahentiem.

Starp šādi apdāvinātiem noteikti būtu piesaucama arī ziemeļvalstu sakaru kompānija "TeliaSonera" (TS), kas ir mazākumpartneris – 49 procentu akciju īpašnieks – "Lattelecom"* (LTC) un "Latvijas mobilajā telefonā" (LMT). Tā nesen izvirzīja Latvijas valstij kaut ko līdzīgu ultimātam: vai nu vienreiz pārdodiet mums savas vairākuma akcijas vai ļaujiet mums tur gūt vairākumu, vai arī atpērciet mūsu daļu – cienītā valdība, atbildi no tevis gaidām līdz 22.janvārim!

Mūsu izpildvara TS paziņojumu uztvēra gluži kā komandu un steidz rosīties (tiesa, ekonomikas ministrei paziņojot, ka par iespējamo darījumu jālemj nākamajai valdībai), savukārt masu mediji gluži vai demonstratīvi nevēlas apgrūtināt savu auditoriju ar tik "garlaicīgu" ziņu.

Ministru kabinetam pat krietni mierīgākos laikos, vēl pirms budžeta veidošanas drudža, nekādi neizdevās izstrādāt savu pozīciju par abu telekomunikāciju uzņēmumu tālāko likteni – kaut gan tie ir ne tikai biznesam, bet arī valsts drošībai svarīgas struktūras!

Ekspremjere atzina, ka ministru veidotai darba grupai savu piedāvājumu vajadzējis prezentēt jau septembrī, bet tas ticis aprakts viņu viedokļu atšķirībās. Tādēļ nākamā gada sākumā, TS un tās atbalstītājiem pastiprinot psiholoģisko spiedienu uz Latvijas izpildvaru, vienlaicīgi ar abu uzņēmumu iespējamo nokļūšanu viena īpašnieka rokās varētu strauji realizēties arī to apvienošanas un konsolidācijas plāni. Šādu ieceri jau trīs gadus aizrautīgi sludināja LTC vadība, acīmredzami saskatot aizjūras saimniekos savas karjeras izdevības.

Rodas liels risks, ka valdības locekļi (vienalga, "jaunie" vai tomēr līdzšinējie, ja koalīcijas restarts ievilksies) rātni apstiprinās mazākumpartnerim visvēlamāko rīcības scenāriju, fiksi pārdodot valsts "pirmdzimtību" sakaru nozarē – lai pēc tam sevi slavētu, ka viss pagūts nodarīt tik operatīvi, nosargājot Latvijai pievilcīgu tēlu ārzemju investoru acīs utt. (Turklāt diez vai valsts vispār spētu atpirkt no TS akcijas, pat ja to vēlētos – pirmkārt, tās naudas lādi jau patukšos "airBaltic" glābšana; otrkārt, te runa būtu par krietni dižākām summām, simtiem miljonu eiro – turklāt abu uzņēmumu vērtība turpina augt.)  

Ja politiķiem tiešām gribas sevi nodarbināt, kaut kā reorganizējot, konsolidējot vai optimizējot divas valstij līdzpiederošās "zelta olu dējējas", vai tiešām tas noteikti būtu jādara uz karstām pēdām? Nav arī pieteikts nekāds objektīvs pamatojums (Briseles prasības, krīze sakaru nozarē vai pašos uzņēmumos u.tml.) steigai un tam, kāpēc vispār ir jāmaina līdzšinējā lietu kārtība.

Ir tikai acīmredzama ziemeļvalstu kompānijas vēlme pilnībā pārņemt LTC un LTM, turklāt lēti – un tagad ir uzradusies tās centieniem izdevīga situācija. (Protams, tāpēc gan mums nevajadzētu domāt, ka tieši TS būtu vainojama Laimdotas Straujumas demisijā.)

To, cik prasmīgi un veiksmīgi ir (nav) Ministru kabineta īstenotie vai patronētie saimnieciskie projekti, sabiedrība ir pārliecinājusies līdz nelabumam: jau pieminētā "airBaltic" stutēšana un bankas "Citadele" demonstratīvi lētā pārdošana, mēģinājumi glābt "Liepājas metalurgu" no acīmredzami tīši izraisītas maksātnespējas un atbalstīt zemniekus, galvojot par "Latvijas piena" ņemtu kredītu.

Vai tiešām valdībai šo sāpīgo sarakstu vajadzētu papildināt vēl ar LTC un LMT? Turklāt pie viena vēl izrādīt nācijai un visai pasaulei, ka mūsu valsts politiskajai vadībai ultimātus drīkst uzstādīt pat Eiropas mērogiem neliela kompānija (un nebūt ne ar spodru biznesa reputāciju)...

Dažādie sabiedrības drošības, ekonomiskie un politiskie riski, ko var radīt Latvijas sakaru nozares nozīmīgu uzņēmumu pilnīga privatizēšana, ir izklāstīti jau iepriekš. Tāpēc tos nepārstāstīšu, bet ieteikšu šī teksta lasītājiem savas bijušās kolēģes un TV dokumentālistes Ilonas Bērziņas faktoloģiski piesātināto un jau tāpēc vien kolorīto rakstu žurnāla "Ir" vietnes blogu sadaļā, kurā analizētas arī iespējamās "krievu briesmas".

Tomēr šādas zudības var atklāties tikai ilgākā laika sprīdī. Savukārt sasteigti īstenotu darījumu, kas ir valstij neizdevīgs, sabiedrība pamanīs uzreiz un nekavēsies izteikt sašutumu – iespējams, pilsoniski "pamodinot" arī patlaban inertos medijus.

Man tomēr gribētos cerēt, ka valdības locekļi vismaz spēs aizdomāties līdz problēmām, kādas paliekošas sekas elektorāta kārtējā vilšanas radītu viņu reputācijai un karjerai. Diez ko Zaļo un Zemnieku savienība un, vēl jo vairāk, Nacionālā apvienība atbildēs saviem patriotiski aizkaitinātajiem vēlētājiem gadījumā, kad tie vaicās: kāpēc Latvijas valstij tik pēkšņi savajadzējās atdot savu suverēno varu pār mūsu sakaru nozares līderiem kādai citai valstij? (Patlaban 37,3 procenti TS pieder Zviedrijas karalistei.)

Šis noteikti ir brīdis, kad pārtopošajiem vai jaunajiem ministriem vajadzētu revidēt priekšstatus par savu talantu biznesa darījumos un aizdomāties par politisko gudrību, kas reizēm atrodama sliņķu iecienītajā atziņā "Kas nerīkojas, tas arī nekļūdās!".

* Šajā uzņēmumā akcijas pieder Dānijā reģistrētam TS meitasuzņēmumam "Tilts Communications".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...