Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

"Lattelecom" & LMT: (at)dāvināšanas laiks ir klāt?

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
15.12.2015.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politiskā krīze Latvijā izķēza nācijai adventes laiku vēl trakāk nekā iepirkšanās drudzis roku rokā ar ātro kredītu reklāmām. Tomēr kādam haoss izpildvarā var izvērsties necerētā Ziemassvētku dāvanā – valdība, kas arī agrāk neizcēlās ar apsviedību, tagad sava "restarta" brīdī kļūst pavisam kusla. Tādēļ jebkādos tuvākā laikā slēdzamos līgumos un darījumos Ministru kabinets faktiski garantēti ieņems pasīvā partnera lomu – par lielu prieku saviem kontrahentiem.

Starp šādi apdāvinātiem noteikti būtu piesaucama arī ziemeļvalstu sakaru kompānija "TeliaSonera" (TS), kas ir mazākumpartneris – 49 procentu akciju īpašnieks – "Lattelecom"* (LTC) un "Latvijas mobilajā telefonā" (LMT). Tā nesen izvirzīja Latvijas valstij kaut ko līdzīgu ultimātam: vai nu vienreiz pārdodiet mums savas vairākuma akcijas vai ļaujiet mums tur gūt vairākumu, vai arī atpērciet mūsu daļu – cienītā valdība, atbildi no tevis gaidām līdz 22.janvārim!

Mūsu izpildvara TS paziņojumu uztvēra gluži kā komandu un steidz rosīties (tiesa, ekonomikas ministrei paziņojot, ka par iespējamo darījumu jālemj nākamajai valdībai), savukārt masu mediji gluži vai demonstratīvi nevēlas apgrūtināt savu auditoriju ar tik "garlaicīgu" ziņu.

Ministru kabinetam pat krietni mierīgākos laikos, vēl pirms budžeta veidošanas drudža, nekādi neizdevās izstrādāt savu pozīciju par abu telekomunikāciju uzņēmumu tālāko likteni – kaut gan tie ir ne tikai biznesam, bet arī valsts drošībai svarīgas struktūras!

Ekspremjere atzina, ka ministru veidotai darba grupai savu piedāvājumu vajadzējis prezentēt jau septembrī, bet tas ticis aprakts viņu viedokļu atšķirībās. Tādēļ nākamā gada sākumā, TS un tās atbalstītājiem pastiprinot psiholoģisko spiedienu uz Latvijas izpildvaru, vienlaicīgi ar abu uzņēmumu iespējamo nokļūšanu viena īpašnieka rokās varētu strauji realizēties arī to apvienošanas un konsolidācijas plāni. Šādu ieceri jau trīs gadus aizrautīgi sludināja LTC vadība, acīmredzami saskatot aizjūras saimniekos savas karjeras izdevības.

Rodas liels risks, ka valdības locekļi (vienalga, "jaunie" vai tomēr līdzšinējie, ja koalīcijas restarts ievilksies) rātni apstiprinās mazākumpartnerim visvēlamāko rīcības scenāriju, fiksi pārdodot valsts "pirmdzimtību" sakaru nozarē – lai pēc tam sevi slavētu, ka viss pagūts nodarīt tik operatīvi, nosargājot Latvijai pievilcīgu tēlu ārzemju investoru acīs utt. (Turklāt diez vai valsts vispār spētu atpirkt no TS akcijas, pat ja to vēlētos – pirmkārt, tās naudas lādi jau patukšos "airBaltic" glābšana; otrkārt, te runa būtu par krietni dižākām summām, simtiem miljonu eiro – turklāt abu uzņēmumu vērtība turpina augt.)  

Ja politiķiem tiešām gribas sevi nodarbināt, kaut kā reorganizējot, konsolidējot vai optimizējot divas valstij līdzpiederošās "zelta olu dējējas", vai tiešām tas noteikti būtu jādara uz karstām pēdām? Nav arī pieteikts nekāds objektīvs pamatojums (Briseles prasības, krīze sakaru nozarē vai pašos uzņēmumos u.tml.) steigai un tam, kāpēc vispār ir jāmaina līdzšinējā lietu kārtība.

Ir tikai acīmredzama ziemeļvalstu kompānijas vēlme pilnībā pārņemt LTC un LTM, turklāt lēti – un tagad ir uzradusies tās centieniem izdevīga situācija. (Protams, tāpēc gan mums nevajadzētu domāt, ka tieši TS būtu vainojama Laimdotas Straujumas demisijā.)

To, cik prasmīgi un veiksmīgi ir (nav) Ministru kabineta īstenotie vai patronētie saimnieciskie projekti, sabiedrība ir pārliecinājusies līdz nelabumam: jau pieminētā "airBaltic" stutēšana un bankas "Citadele" demonstratīvi lētā pārdošana, mēģinājumi glābt "Liepājas metalurgu" no acīmredzami tīši izraisītas maksātnespējas un atbalstīt zemniekus, galvojot par "Latvijas piena" ņemtu kredītu.

Vai tiešām valdībai šo sāpīgo sarakstu vajadzētu papildināt vēl ar LTC un LMT? Turklāt pie viena vēl izrādīt nācijai un visai pasaulei, ka mūsu valsts politiskajai vadībai ultimātus drīkst uzstādīt pat Eiropas mērogiem neliela kompānija (un nebūt ne ar spodru biznesa reputāciju)...

Dažādie sabiedrības drošības, ekonomiskie un politiskie riski, ko var radīt Latvijas sakaru nozares nozīmīgu uzņēmumu pilnīga privatizēšana, ir izklāstīti jau iepriekš. Tāpēc tos nepārstāstīšu, bet ieteikšu šī teksta lasītājiem savas bijušās kolēģes un TV dokumentālistes Ilonas Bērziņas faktoloģiski piesātināto un jau tāpēc vien kolorīto rakstu žurnāla "Ir" vietnes blogu sadaļā, kurā analizētas arī iespējamās "krievu briesmas".

Tomēr šādas zudības var atklāties tikai ilgākā laika sprīdī. Savukārt sasteigti īstenotu darījumu, kas ir valstij neizdevīgs, sabiedrība pamanīs uzreiz un nekavēsies izteikt sašutumu – iespējams, pilsoniski "pamodinot" arī patlaban inertos medijus.

Man tomēr gribētos cerēt, ka valdības locekļi vismaz spēs aizdomāties līdz problēmām, kādas paliekošas sekas elektorāta kārtējā vilšanas radītu viņu reputācijai un karjerai. Diez ko Zaļo un Zemnieku savienība un, vēl jo vairāk, Nacionālā apvienība atbildēs saviem patriotiski aizkaitinātajiem vēlētājiem gadījumā, kad tie vaicās: kāpēc Latvijas valstij tik pēkšņi savajadzējās atdot savu suverēno varu pār mūsu sakaru nozares līderiem kādai citai valstij? (Patlaban 37,3 procenti TS pieder Zviedrijas karalistei.)

Šis noteikti ir brīdis, kad pārtopošajiem vai jaunajiem ministriem vajadzētu revidēt priekšstatus par savu talantu biznesa darījumos un aizdomāties par politisko gudrību, kas reizēm atrodama sliņķu iecienītajā atziņā "Kas nerīkojas, tas arī nekļūdās!".

* Šajā uzņēmumā akcijas pieder Dānijā reģistrētam TS meitasuzņēmumam "Tilts Communications".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....