Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valstij piederošā uzņēmuma “Latvenergo” uzdevums ir pārdot ekstrēmi zemas pašizmaksas elektrību no Daugavas HES kaskādes par tādu cenu, kāda pienāktos, ja elektrības patērētājiem Latvijā būtu jāapmaksā šīs elektrības pārvade līdz “NordPool” biržai Norvēģijas galvaspilsētā Oslo un no turienes atkal atpakaļ.

Reāli strāva netiek pārvadīta šurpu turpu. Elektrības pārdošana par it kā “NordPool” noteiktām cenām dod virspeļņu, kas tiek sadalīta starp valsts pārvaldes aparātu un pašu “Latvenergo” un tam radniecīgajiem valsts uzņēmumiem. Varam to saukt arī par apslēpto nodokli, ko nākas maksāt visai Latvijas sabiedrībai, lai daži šīs sabiedrības pārstāvji dzīvotu ļoti labi.

Lielāka alga par vieglāku dzīvi

Latvijas mēroga naudas dalīšanu starp valsti un “Latvenergo” iespējams ilustrēt ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksponētajām amatpersonu ienākumu deklarācijām. Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par pērno gadu tie bija 77,9 tūkstoši eiro un Valsts prezidentam Egilam Levitam 71,8 tūkstoši eiro, bet “Latvenergo” prezidenta pienākumu pildītājam Guntaram Baļčūnam - 193,3 tūkstoši eiro.

Godīgi būtu otrādi, maksājot augstākas algas K. Kariņam un E. Levitam kaut vai par spējām izturēt to pārmetumu lavīnu, kāda pār viņiem gāžas, kamēr par G. Baļčūna paviesošanos liela uzņēmuma prezidenta krēslā varbūt pat ne visi “Latvenergo” darbinieki tagad spētu atcerēties bez minstināšanās. Viņu šā gada sākumā nomainījušais Mārtiņš Čakste (attēlā) vēl tikai atskaitīsies, vai pārdabūjis savu gada atalgojumu pāri 200 tūkstošu robežlīnijai.

„Latvenergo” dzīvo savā pasaulē jeb hierarhijā, kur meitas uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) valdes priekšsēdētāja Sanda Jansona 157,5 tūkstoši eiro saskaņoti ar mātes uzņēmuma, nevis ar valsts pārvaldes aparāta vadītāju algām. Turklāt runa ir nevis par viena cilvēka algu katrā no uzņēmumiem, bet par uzņēmumu valdēm un padomēm, kā arī šos smalkos kungus un kundzes apkalpojošo personālu. Priekšnieku redzeslokā esošie cilvēki nedrīkst pazemot savus priekšniekus ar nekārtīgām frizūrām, lētām smaržām utt. Tāpēc viņi jāalgo arī, bet varbūt galvenokārt par pienācīga izskata uzturēšanu un uzvedību.

Pārspēj Valsts ieņēmumu dienestu

Savas algas “Latvenergo” vadītāji attaisno ar to, ka valsts aparātam tomēr atdod vairāk, nekā paņem paši. Nodokļus maksājošo uzņēmumu pagājušā gada sarakstā ST ar 58,8 miljoniem eiro ieņēma 10. vietu starp 150 tūkstošiem uzņēmumu, cik vispār reģistrēti valstī. “Latvenergo” šajā pašā sarakstā 20. vietā ar 33,5 miljoniem eiro. Meitas lielākais dāsnums pret valsti izskaidrojams lielā mērā ar to, ka ST ir 1,7 tūkstoši, bet “Latvenergo” - 1,3 tūkstoši darbinieku. Tātad ST vairāk jāmaksā darbaspēka nodokļu sadaļā.

Tālāk šie maksājumi multiplicējas ar nodokļu slogu uz darbinieku izdevumiem, t.i., uz viņu neto algām, tiklīdz viņi pērk maizi un visu pārējo dzīvei nepieciešamo. “Latvenergo” savukārt liek pretī dividenžu maksāšanu valstij. Šogad tie būšot 70,2 miljoni eiro. Šajā pašā naudas pumpētāju grupējumā reāli ietilpst arī juridiski no “Latvenergo” nodalītais “Augstsprieguma tīkls” un vēl citi uzņēmumi, kas pielaisti pie Latvijas elektrības lietotāju samaksātās naudas tērēšanas.

“Latvenergo” vārdā saucamā grupējuma kopējie maksājumi tik un tā ir daudz mazāki pret to naudas straumi, kādu uz Valsts kasi plūdina VID. Tas nedzīvo bada maizē, bet tā vadītāju atalgojums tomēr tiek turēts pieklājīgā samērā ar valsts vadītāju atalgojumu. Oficiālais skaidrojums valsts energouzņēmumu labajai dzīvei ir tāds, ka uzņēmumi taču naudu pelnot, kamēr VID - tiešām tikai pārdala. Alternatīvā versija ir tāda, ka caur elektrības rēķiniem valsts izķeksē naudu, kurai VID klāt netiek. Par ekstrapasākumiem naudas sagādāšanā energouzņēmumi saņem papildu atalgojumu.

Visu nosaka monopols

Uzņēmumu līmenī saņemtās naudas pārdalīšana notiek dažādos veidos, tajā skaitā cēlo darba koplīgumu veidā. Tagad AST un ST balsta savu tarifu paaugstināšanu arī uz tā, ka uzņēmumiem ir saistības pret darbiniekiem paaugstināt algas vismaz par oficiālās inflācijas procentiem. Tas, protams, jauki, bet kāpēc tāda nolaidība, ka inflācijas kompensācija nav paredzēta visiem Latvijas pilsoņiem ar likumu?

Tāpēc nav paredzēta, ka nedz likumi, nedz (kop) līgumi naudu nerada. Tie regulē tikai jau esošās naudas pārdalīšanu. Lai naudu vieniem iedotu, tā kādam citam jāatņem. Valstis, kuru vidū Latvijas Republika ne ar ko īpašu neizceļas, ar to vien nodarbojas, ka no visiem ņem un visiem dod, bet vieniem var iedot vairāk, nekā paņēmusi tikai tādā mērā, kādā no citiem vairāk paņēmusi, nekā iedod.

Valsts energouzņēmumu finansiāli izcilie rezultāti pavisam maz atkarīgi no pašiem uzņēmumiem, jo visu izšķir to monopoltiesības noteikt un pēc tam savā starpā sadalīt tādu elektrības cenu, kāda nepieciešama izcilo rezultātu sasniegšanai.

Oficiāli pasludināts, ka tā tas nemaz nav, - monopola neesot un elektrības cenas uzņēmumu nenosaka paši, bet valsts izveidots un arī no pašas valsts neatkarīgs (!?) regulators.

Pasludināt iespējams ir jebko, bet kāpēc gan valsts gadu desmitu garumā gadu no gada caurmērā paņem 50 - 100 miljonus eiro vai agrāk latu no “Latvenergo” un tikpat arī atdod citam, juridiski tādam pašam valsts uzņēmumam “airBaltic”? Kāpēc neviens nav iedomājies naudu nopelnīt spējīgo “Latvenergo” (ne obligāti konkrētā uzņēmuma, bet uzņēmumu grupas zīmola) valdes priekšsēdētāju ar visu valdi un padomi pārcelt uz “airBaltic”? Tāpēc, ka “Latvenergo” peļņa un “airBaltic” zaudējumi nav atkarīgi no uzņēmumu vadītāju īpašībām, bet gan no monopola esamības vai neesamības.

Aizlienēta nauda spēj sagrozīt galvu un cenas

Monopoltiesības prasīt jebkādu cenu gan neglābtu situācijā, kurā vairs neatrastos šo cenu samaksāt spējīgi pircēji. Latvijā tas tika piedzīvots pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad “Latvenergo” līdz ar visu valsti balansēja uz izputēšanas robežas. Tādas briesmas ietilpa valsts neatkarības atgūšanas cenā.

Iedzīvotāji šo rēķinu apmaksāja ar dzīves līmeņa kritumu attiecībā pret 80. gadiem un nopelnīja tiesības tagad dzīvot caurmērā labāk nekā padomju laika labklājības maksimumā. Jautājums tikai, vai tagadējā labklājība tiek uzturēta ar darbu, vai ar aizņemšanos?

Attiecībā uz energouzņēmumiem jāuzdod jautājums, vai elektrības cenas vērstas uz aizlienētās naudas pārdalīšanu vai uz konkurētspējīgas ražošanas veicināšanu? Ar vārdiem var pamatot jebkādu atbildi, bet pareizo atbildi uzzināsim atkarībā no tā, vai Latvija nonāks, vai nenonāks pagājušā gadsimta 80./90. gadu mijai līdzīgā situācijā. Turklāt tas vēl bija maigākais veids izkļūšanai no ekonomiskiem un politiskiem strupceļiem. Iepriekš līdzīgas problēmas tika risinātas ar diviem kariem, kam piekarināti pasaules karu tituli. Pat ja tas eiropocentriskās pasaules ainas noteikts pārspīlējums, šo karu frontes pāri Latvijai gāja pilnīgi reāli.

Valdību berzēs ar pārbaudes akmeni

Šīs nedēļas kalendārā ierakstīta kārtējā reize, kad valdībai jāizšķiras starp acīm redzamiem ienākumiem no elektrības cenu raušanas debesīs uzreiz un labām cerībām uz ražošanas attīstību tālākā nākotnē ar konkurētspējīgām elektrības cenām un mazākiem valsts ienākumiem tagad.

Jaunieceltā Ministru prezidenta K. Kariņa valdībai 20. decembrī būs jāizskata rezultāti, ko devusi iepriekšējā Ministru prezidenta K. Kariņa 23. novembra rezolūcija “Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju kā kapitāldaļu turētājām vērtēt iespējas koriģēt AST un ST sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus.”

Savā tagadējā veidā AST un ST prasības ir mūžīgais dzinējs elektrības cenu celšanai. Proti, tarifus vajagot celt atbilstoši elektrības cenu pieaugumam, kas tālāk pieaugtu atbilstoši tarifiem un prasītu vēl augstākus tarifus, kas radītu vēl augstāku cenu un augstākus tarifus bez gala. Pie tā paša vēl paskaidrojums, ka augstāka cena samazinās patēriņu un patērētāju skaitu, aizvien paaugstinot no katra atlikušā patērētāja prasītos izdevumus par elektroapgādes sistēmas uzturēšanu, kas samazinās patēriņu un patērētāju skaitu utt.

Iepriekšējās Latvijas valdības ir lēmušas par labu elektrības cenu celšanai maksimāli tuvu tam, ko attiecīgajā brīdī uzskatīja par patērētāju maksātspējas robežu. Rezumējošais rādītājs šādiem lēmumiem ir iedzīvotāju skaita samazināšanās no 2,67 miljoniem 1990. gadā līdz nepilniem 1,9 miljoniem pašlaik. Visi saprot, ka tas nav labi kaut vai tāpēc, ka aizvien mazākais iedzīvotāju skaits nespēs apsaimniekot un vispār kaut kā noturēt valsts tagadējo teritoriju ar pašu valsti piedevām. Simboliski, ka pārvēlētas Saeimas izveidotai valdībai pēc būtības pirmais lēmums būs pārbaudes akmens tās spējai vai nespējai atšķirties no visām iepriekšējām valdībām.

Novērtē šo rakstu:

97
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...