Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valstij piederošā uzņēmuma “Latvenergo” uzdevums ir pārdot ekstrēmi zemas pašizmaksas elektrību no Daugavas HES kaskādes par tādu cenu, kāda pienāktos, ja elektrības patērētājiem Latvijā būtu jāapmaksā šīs elektrības pārvade līdz “NordPool” biržai Norvēģijas galvaspilsētā Oslo un no turienes atkal atpakaļ.

Reāli strāva netiek pārvadīta šurpu turpu. Elektrības pārdošana par it kā “NordPool” noteiktām cenām dod virspeļņu, kas tiek sadalīta starp valsts pārvaldes aparātu un pašu “Latvenergo” un tam radniecīgajiem valsts uzņēmumiem. Varam to saukt arī par apslēpto nodokli, ko nākas maksāt visai Latvijas sabiedrībai, lai daži šīs sabiedrības pārstāvji dzīvotu ļoti labi.

Lielāka alga par vieglāku dzīvi

Latvijas mēroga naudas dalīšanu starp valsti un “Latvenergo” iespējams ilustrēt ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksponētajām amatpersonu ienākumu deklarācijām. Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par pērno gadu tie bija 77,9 tūkstoši eiro un Valsts prezidentam Egilam Levitam 71,8 tūkstoši eiro, bet “Latvenergo” prezidenta pienākumu pildītājam Guntaram Baļčūnam - 193,3 tūkstoši eiro.

Godīgi būtu otrādi, maksājot augstākas algas K. Kariņam un E. Levitam kaut vai par spējām izturēt to pārmetumu lavīnu, kāda pār viņiem gāžas, kamēr par G. Baļčūna paviesošanos liela uzņēmuma prezidenta krēslā varbūt pat ne visi “Latvenergo” darbinieki tagad spētu atcerēties bez minstināšanās. Viņu šā gada sākumā nomainījušais Mārtiņš Čakste (attēlā) vēl tikai atskaitīsies, vai pārdabūjis savu gada atalgojumu pāri 200 tūkstošu robežlīnijai.

„Latvenergo” dzīvo savā pasaulē jeb hierarhijā, kur meitas uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) valdes priekšsēdētāja Sanda Jansona 157,5 tūkstoši eiro saskaņoti ar mātes uzņēmuma, nevis ar valsts pārvaldes aparāta vadītāju algām. Turklāt runa ir nevis par viena cilvēka algu katrā no uzņēmumiem, bet par uzņēmumu valdēm un padomēm, kā arī šos smalkos kungus un kundzes apkalpojošo personālu. Priekšnieku redzeslokā esošie cilvēki nedrīkst pazemot savus priekšniekus ar nekārtīgām frizūrām, lētām smaržām utt. Tāpēc viņi jāalgo arī, bet varbūt galvenokārt par pienācīga izskata uzturēšanu un uzvedību.

Pārspēj Valsts ieņēmumu dienestu

Savas algas “Latvenergo” vadītāji attaisno ar to, ka valsts aparātam tomēr atdod vairāk, nekā paņem paši. Nodokļus maksājošo uzņēmumu pagājušā gada sarakstā ST ar 58,8 miljoniem eiro ieņēma 10. vietu starp 150 tūkstošiem uzņēmumu, cik vispār reģistrēti valstī. “Latvenergo” šajā pašā sarakstā 20. vietā ar 33,5 miljoniem eiro. Meitas lielākais dāsnums pret valsti izskaidrojams lielā mērā ar to, ka ST ir 1,7 tūkstoši, bet “Latvenergo” - 1,3 tūkstoši darbinieku. Tātad ST vairāk jāmaksā darbaspēka nodokļu sadaļā.

Tālāk šie maksājumi multiplicējas ar nodokļu slogu uz darbinieku izdevumiem, t.i., uz viņu neto algām, tiklīdz viņi pērk maizi un visu pārējo dzīvei nepieciešamo. “Latvenergo” savukārt liek pretī dividenžu maksāšanu valstij. Šogad tie būšot 70,2 miljoni eiro. Šajā pašā naudas pumpētāju grupējumā reāli ietilpst arī juridiski no “Latvenergo” nodalītais “Augstsprieguma tīkls” un vēl citi uzņēmumi, kas pielaisti pie Latvijas elektrības lietotāju samaksātās naudas tērēšanas.

“Latvenergo” vārdā saucamā grupējuma kopējie maksājumi tik un tā ir daudz mazāki pret to naudas straumi, kādu uz Valsts kasi plūdina VID. Tas nedzīvo bada maizē, bet tā vadītāju atalgojums tomēr tiek turēts pieklājīgā samērā ar valsts vadītāju atalgojumu. Oficiālais skaidrojums valsts energouzņēmumu labajai dzīvei ir tāds, ka uzņēmumi taču naudu pelnot, kamēr VID - tiešām tikai pārdala. Alternatīvā versija ir tāda, ka caur elektrības rēķiniem valsts izķeksē naudu, kurai VID klāt netiek. Par ekstrapasākumiem naudas sagādāšanā energouzņēmumi saņem papildu atalgojumu.

Visu nosaka monopols

Uzņēmumu līmenī saņemtās naudas pārdalīšana notiek dažādos veidos, tajā skaitā cēlo darba koplīgumu veidā. Tagad AST un ST balsta savu tarifu paaugstināšanu arī uz tā, ka uzņēmumiem ir saistības pret darbiniekiem paaugstināt algas vismaz par oficiālās inflācijas procentiem. Tas, protams, jauki, bet kāpēc tāda nolaidība, ka inflācijas kompensācija nav paredzēta visiem Latvijas pilsoņiem ar likumu?

Tāpēc nav paredzēta, ka nedz likumi, nedz (kop) līgumi naudu nerada. Tie regulē tikai jau esošās naudas pārdalīšanu. Lai naudu vieniem iedotu, tā kādam citam jāatņem. Valstis, kuru vidū Latvijas Republika ne ar ko īpašu neizceļas, ar to vien nodarbojas, ka no visiem ņem un visiem dod, bet vieniem var iedot vairāk, nekā paņēmusi tikai tādā mērā, kādā no citiem vairāk paņēmusi, nekā iedod.

Valsts energouzņēmumu finansiāli izcilie rezultāti pavisam maz atkarīgi no pašiem uzņēmumiem, jo visu izšķir to monopoltiesības noteikt un pēc tam savā starpā sadalīt tādu elektrības cenu, kāda nepieciešama izcilo rezultātu sasniegšanai.

Oficiāli pasludināts, ka tā tas nemaz nav, - monopola neesot un elektrības cenas uzņēmumu nenosaka paši, bet valsts izveidots un arī no pašas valsts neatkarīgs (!?) regulators.

Pasludināt iespējams ir jebko, bet kāpēc gan valsts gadu desmitu garumā gadu no gada caurmērā paņem 50 - 100 miljonus eiro vai agrāk latu no “Latvenergo” un tikpat arī atdod citam, juridiski tādam pašam valsts uzņēmumam “airBaltic”? Kāpēc neviens nav iedomājies naudu nopelnīt spējīgo “Latvenergo” (ne obligāti konkrētā uzņēmuma, bet uzņēmumu grupas zīmola) valdes priekšsēdētāju ar visu valdi un padomi pārcelt uz “airBaltic”? Tāpēc, ka “Latvenergo” peļņa un “airBaltic” zaudējumi nav atkarīgi no uzņēmumu vadītāju īpašībām, bet gan no monopola esamības vai neesamības.

Aizlienēta nauda spēj sagrozīt galvu un cenas

Monopoltiesības prasīt jebkādu cenu gan neglābtu situācijā, kurā vairs neatrastos šo cenu samaksāt spējīgi pircēji. Latvijā tas tika piedzīvots pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad “Latvenergo” līdz ar visu valsti balansēja uz izputēšanas robežas. Tādas briesmas ietilpa valsts neatkarības atgūšanas cenā.

Iedzīvotāji šo rēķinu apmaksāja ar dzīves līmeņa kritumu attiecībā pret 80. gadiem un nopelnīja tiesības tagad dzīvot caurmērā labāk nekā padomju laika labklājības maksimumā. Jautājums tikai, vai tagadējā labklājība tiek uzturēta ar darbu, vai ar aizņemšanos?

Attiecībā uz energouzņēmumiem jāuzdod jautājums, vai elektrības cenas vērstas uz aizlienētās naudas pārdalīšanu vai uz konkurētspējīgas ražošanas veicināšanu? Ar vārdiem var pamatot jebkādu atbildi, bet pareizo atbildi uzzināsim atkarībā no tā, vai Latvija nonāks, vai nenonāks pagājušā gadsimta 80./90. gadu mijai līdzīgā situācijā. Turklāt tas vēl bija maigākais veids izkļūšanai no ekonomiskiem un politiskiem strupceļiem. Iepriekš līdzīgas problēmas tika risinātas ar diviem kariem, kam piekarināti pasaules karu tituli. Pat ja tas eiropocentriskās pasaules ainas noteikts pārspīlējums, šo karu frontes pāri Latvijai gāja pilnīgi reāli.

Valdību berzēs ar pārbaudes akmeni

Šīs nedēļas kalendārā ierakstīta kārtējā reize, kad valdībai jāizšķiras starp acīm redzamiem ienākumiem no elektrības cenu raušanas debesīs uzreiz un labām cerībām uz ražošanas attīstību tālākā nākotnē ar konkurētspējīgām elektrības cenām un mazākiem valsts ienākumiem tagad.

Jaunieceltā Ministru prezidenta K. Kariņa valdībai 20. decembrī būs jāizskata rezultāti, ko devusi iepriekšējā Ministru prezidenta K. Kariņa 23. novembra rezolūcija “Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju kā kapitāldaļu turētājām vērtēt iespējas koriģēt AST un ST sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus.”

Savā tagadējā veidā AST un ST prasības ir mūžīgais dzinējs elektrības cenu celšanai. Proti, tarifus vajagot celt atbilstoši elektrības cenu pieaugumam, kas tālāk pieaugtu atbilstoši tarifiem un prasītu vēl augstākus tarifus, kas radītu vēl augstāku cenu un augstākus tarifus bez gala. Pie tā paša vēl paskaidrojums, ka augstāka cena samazinās patēriņu un patērētāju skaitu, aizvien paaugstinot no katra atlikušā patērētāja prasītos izdevumus par elektroapgādes sistēmas uzturēšanu, kas samazinās patēriņu un patērētāju skaitu utt.

Iepriekšējās Latvijas valdības ir lēmušas par labu elektrības cenu celšanai maksimāli tuvu tam, ko attiecīgajā brīdī uzskatīja par patērētāju maksātspējas robežu. Rezumējošais rādītājs šādiem lēmumiem ir iedzīvotāju skaita samazināšanās no 2,67 miljoniem 1990. gadā līdz nepilniem 1,9 miljoniem pašlaik. Visi saprot, ka tas nav labi kaut vai tāpēc, ka aizvien mazākais iedzīvotāju skaits nespēs apsaimniekot un vispār kaut kā noturēt valsts tagadējo teritoriju ar pašu valsti piedevām. Simboliski, ka pārvēlētas Saeimas izveidotai valdībai pēc būtības pirmais lēmums būs pārbaudes akmens tās spējai vai nespējai atšķirties no visām iepriekšējām valdībām.

Novērtē šo rakstu:

97
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...