Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valstij piederošā uzņēmuma “Latvenergo” uzdevums ir pārdot ekstrēmi zemas pašizmaksas elektrību no Daugavas HES kaskādes par tādu cenu, kāda pienāktos, ja elektrības patērētājiem Latvijā būtu jāapmaksā šīs elektrības pārvade līdz “NordPool” biržai Norvēģijas galvaspilsētā Oslo un no turienes atkal atpakaļ.

Reāli strāva netiek pārvadīta šurpu turpu. Elektrības pārdošana par it kā “NordPool” noteiktām cenām dod virspeļņu, kas tiek sadalīta starp valsts pārvaldes aparātu un pašu “Latvenergo” un tam radniecīgajiem valsts uzņēmumiem. Varam to saukt arī par apslēpto nodokli, ko nākas maksāt visai Latvijas sabiedrībai, lai daži šīs sabiedrības pārstāvji dzīvotu ļoti labi.

Lielāka alga par vieglāku dzīvi

Latvijas mēroga naudas dalīšanu starp valsti un “Latvenergo” iespējams ilustrēt ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksponētajām amatpersonu ienākumu deklarācijām. Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par pērno gadu tie bija 77,9 tūkstoši eiro un Valsts prezidentam Egilam Levitam 71,8 tūkstoši eiro, bet “Latvenergo” prezidenta pienākumu pildītājam Guntaram Baļčūnam - 193,3 tūkstoši eiro.

Godīgi būtu otrādi, maksājot augstākas algas K. Kariņam un E. Levitam kaut vai par spējām izturēt to pārmetumu lavīnu, kāda pār viņiem gāžas, kamēr par G. Baļčūna paviesošanos liela uzņēmuma prezidenta krēslā varbūt pat ne visi “Latvenergo” darbinieki tagad spētu atcerēties bez minstināšanās. Viņu šā gada sākumā nomainījušais Mārtiņš Čakste (attēlā) vēl tikai atskaitīsies, vai pārdabūjis savu gada atalgojumu pāri 200 tūkstošu robežlīnijai.

„Latvenergo” dzīvo savā pasaulē jeb hierarhijā, kur meitas uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) valdes priekšsēdētāja Sanda Jansona 157,5 tūkstoši eiro saskaņoti ar mātes uzņēmuma, nevis ar valsts pārvaldes aparāta vadītāju algām. Turklāt runa ir nevis par viena cilvēka algu katrā no uzņēmumiem, bet par uzņēmumu valdēm un padomēm, kā arī šos smalkos kungus un kundzes apkalpojošo personālu. Priekšnieku redzeslokā esošie cilvēki nedrīkst pazemot savus priekšniekus ar nekārtīgām frizūrām, lētām smaržām utt. Tāpēc viņi jāalgo arī, bet varbūt galvenokārt par pienācīga izskata uzturēšanu un uzvedību.

Pārspēj Valsts ieņēmumu dienestu

Savas algas “Latvenergo” vadītāji attaisno ar to, ka valsts aparātam tomēr atdod vairāk, nekā paņem paši. Nodokļus maksājošo uzņēmumu pagājušā gada sarakstā ST ar 58,8 miljoniem eiro ieņēma 10. vietu starp 150 tūkstošiem uzņēmumu, cik vispār reģistrēti valstī. “Latvenergo” šajā pašā sarakstā 20. vietā ar 33,5 miljoniem eiro. Meitas lielākais dāsnums pret valsti izskaidrojams lielā mērā ar to, ka ST ir 1,7 tūkstoši, bet “Latvenergo” - 1,3 tūkstoši darbinieku. Tātad ST vairāk jāmaksā darbaspēka nodokļu sadaļā.

Tālāk šie maksājumi multiplicējas ar nodokļu slogu uz darbinieku izdevumiem, t.i., uz viņu neto algām, tiklīdz viņi pērk maizi un visu pārējo dzīvei nepieciešamo. “Latvenergo” savukārt liek pretī dividenžu maksāšanu valstij. Šogad tie būšot 70,2 miljoni eiro. Šajā pašā naudas pumpētāju grupējumā reāli ietilpst arī juridiski no “Latvenergo” nodalītais “Augstsprieguma tīkls” un vēl citi uzņēmumi, kas pielaisti pie Latvijas elektrības lietotāju samaksātās naudas tērēšanas.

“Latvenergo” vārdā saucamā grupējuma kopējie maksājumi tik un tā ir daudz mazāki pret to naudas straumi, kādu uz Valsts kasi plūdina VID. Tas nedzīvo bada maizē, bet tā vadītāju atalgojums tomēr tiek turēts pieklājīgā samērā ar valsts vadītāju atalgojumu. Oficiālais skaidrojums valsts energouzņēmumu labajai dzīvei ir tāds, ka uzņēmumi taču naudu pelnot, kamēr VID - tiešām tikai pārdala. Alternatīvā versija ir tāda, ka caur elektrības rēķiniem valsts izķeksē naudu, kurai VID klāt netiek. Par ekstrapasākumiem naudas sagādāšanā energouzņēmumi saņem papildu atalgojumu.

Visu nosaka monopols

Uzņēmumu līmenī saņemtās naudas pārdalīšana notiek dažādos veidos, tajā skaitā cēlo darba koplīgumu veidā. Tagad AST un ST balsta savu tarifu paaugstināšanu arī uz tā, ka uzņēmumiem ir saistības pret darbiniekiem paaugstināt algas vismaz par oficiālās inflācijas procentiem. Tas, protams, jauki, bet kāpēc tāda nolaidība, ka inflācijas kompensācija nav paredzēta visiem Latvijas pilsoņiem ar likumu?

Tāpēc nav paredzēta, ka nedz likumi, nedz (kop) līgumi naudu nerada. Tie regulē tikai jau esošās naudas pārdalīšanu. Lai naudu vieniem iedotu, tā kādam citam jāatņem. Valstis, kuru vidū Latvijas Republika ne ar ko īpašu neizceļas, ar to vien nodarbojas, ka no visiem ņem un visiem dod, bet vieniem var iedot vairāk, nekā paņēmusi tikai tādā mērā, kādā no citiem vairāk paņēmusi, nekā iedod.

Valsts energouzņēmumu finansiāli izcilie rezultāti pavisam maz atkarīgi no pašiem uzņēmumiem, jo visu izšķir to monopoltiesības noteikt un pēc tam savā starpā sadalīt tādu elektrības cenu, kāda nepieciešama izcilo rezultātu sasniegšanai.

Oficiāli pasludināts, ka tā tas nemaz nav, - monopola neesot un elektrības cenas uzņēmumu nenosaka paši, bet valsts izveidots un arī no pašas valsts neatkarīgs (!?) regulators.

Pasludināt iespējams ir jebko, bet kāpēc gan valsts gadu desmitu garumā gadu no gada caurmērā paņem 50 - 100 miljonus eiro vai agrāk latu no “Latvenergo” un tikpat arī atdod citam, juridiski tādam pašam valsts uzņēmumam “airBaltic”? Kāpēc neviens nav iedomājies naudu nopelnīt spējīgo “Latvenergo” (ne obligāti konkrētā uzņēmuma, bet uzņēmumu grupas zīmola) valdes priekšsēdētāju ar visu valdi un padomi pārcelt uz “airBaltic”? Tāpēc, ka “Latvenergo” peļņa un “airBaltic” zaudējumi nav atkarīgi no uzņēmumu vadītāju īpašībām, bet gan no monopola esamības vai neesamības.

Aizlienēta nauda spēj sagrozīt galvu un cenas

Monopoltiesības prasīt jebkādu cenu gan neglābtu situācijā, kurā vairs neatrastos šo cenu samaksāt spējīgi pircēji. Latvijā tas tika piedzīvots pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad “Latvenergo” līdz ar visu valsti balansēja uz izputēšanas robežas. Tādas briesmas ietilpa valsts neatkarības atgūšanas cenā.

Iedzīvotāji šo rēķinu apmaksāja ar dzīves līmeņa kritumu attiecībā pret 80. gadiem un nopelnīja tiesības tagad dzīvot caurmērā labāk nekā padomju laika labklājības maksimumā. Jautājums tikai, vai tagadējā labklājība tiek uzturēta ar darbu, vai ar aizņemšanos?

Attiecībā uz energouzņēmumiem jāuzdod jautājums, vai elektrības cenas vērstas uz aizlienētās naudas pārdalīšanu vai uz konkurētspējīgas ražošanas veicināšanu? Ar vārdiem var pamatot jebkādu atbildi, bet pareizo atbildi uzzināsim atkarībā no tā, vai Latvija nonāks, vai nenonāks pagājušā gadsimta 80./90. gadu mijai līdzīgā situācijā. Turklāt tas vēl bija maigākais veids izkļūšanai no ekonomiskiem un politiskiem strupceļiem. Iepriekš līdzīgas problēmas tika risinātas ar diviem kariem, kam piekarināti pasaules karu tituli. Pat ja tas eiropocentriskās pasaules ainas noteikts pārspīlējums, šo karu frontes pāri Latvijai gāja pilnīgi reāli.

Valdību berzēs ar pārbaudes akmeni

Šīs nedēļas kalendārā ierakstīta kārtējā reize, kad valdībai jāizšķiras starp acīm redzamiem ienākumiem no elektrības cenu raušanas debesīs uzreiz un labām cerībām uz ražošanas attīstību tālākā nākotnē ar konkurētspējīgām elektrības cenām un mazākiem valsts ienākumiem tagad.

Jaunieceltā Ministru prezidenta K. Kariņa valdībai 20. decembrī būs jāizskata rezultāti, ko devusi iepriekšējā Ministru prezidenta K. Kariņa 23. novembra rezolūcija “Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju kā kapitāldaļu turētājām vērtēt iespējas koriģēt AST un ST sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus.”

Savā tagadējā veidā AST un ST prasības ir mūžīgais dzinējs elektrības cenu celšanai. Proti, tarifus vajagot celt atbilstoši elektrības cenu pieaugumam, kas tālāk pieaugtu atbilstoši tarifiem un prasītu vēl augstākus tarifus, kas radītu vēl augstāku cenu un augstākus tarifus bez gala. Pie tā paša vēl paskaidrojums, ka augstāka cena samazinās patēriņu un patērētāju skaitu, aizvien paaugstinot no katra atlikušā patērētāja prasītos izdevumus par elektroapgādes sistēmas uzturēšanu, kas samazinās patēriņu un patērētāju skaitu utt.

Iepriekšējās Latvijas valdības ir lēmušas par labu elektrības cenu celšanai maksimāli tuvu tam, ko attiecīgajā brīdī uzskatīja par patērētāju maksātspējas robežu. Rezumējošais rādītājs šādiem lēmumiem ir iedzīvotāju skaita samazināšanās no 2,67 miljoniem 1990. gadā līdz nepilniem 1,9 miljoniem pašlaik. Visi saprot, ka tas nav labi kaut vai tāpēc, ka aizvien mazākais iedzīvotāju skaits nespēs apsaimniekot un vispār kaut kā noturēt valsts tagadējo teritoriju ar pašu valsti piedevām. Simboliski, ka pārvēlētas Saeimas izveidotai valdībai pēc būtības pirmais lēmums būs pārbaudes akmens tās spējai vai nespējai atšķirties no visām iepriekšējām valdībām.

Novērtē šo rakstu:

97
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...