"Latvenergo" turbīnas domātas nevis elektrības, bet naudas ražošanai
Arnis Kluinis, Neatkarīgā20.12.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
BBB
20.12.2022. 09:53»
He
Nedaudz šķībi aizgāja autoram. Latv un AB monopols vainojams pie nespējas pelnīt? Nu gan
Neredzu, kur rakstā kas tāds pieminēts, tur skaidri rakstīts, ka supervaroņu valdes samainot vietām, nekas uzņēmumos reāli nemainīsies.
Reāli, elektrība, kurināmais un degviela ir papildus slēptie nodokļi no iedzīvotājiem, apejot VID, naudas plūsmas uzreiz aizvadot vajadzīgajās kabatās.
Piekrītu autoram, ka tiešām pastāv risks mākslīgi izraisītai Latvenergo un/vai AT privatizācijai, kā tas jau tika aprobēts un realizēts ar slimnīcām. Pēkšņi rodas grāmatvedībā mākslīgi izraisītas naudas plūsmas problēmas, vajag investoru, kurš nopērk uzņēmumu, par kuru tālāk samaksā ar pašas slimnīcas naudu, jo līgums noslēgts garš un ik gadu maksājamās summas niecīgas, pat kredītu nav jāņem...
?
20.12.2022. 09:31»
HT
Autors nepareizi spriež tā, it kā Latvenergo būtu Latvenergo padomes privātīpašums...
Ko nozīmē 15 minūšu pilsētas?
RECK
20.12.2022. 08:52Uz elektroenerģijas patērētāju rēķina ir samaksāta dāsna atlaišanas kompensācija pagājušā gada rudenī faktiski atlaistajam AS Latvenergo valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram, kurš amatu zaudēja pēc tam, kad publiski kļuva zināms, ka viņš iesaistīts tā sauktajās „Taureņu sarunās”.
Kā rāda Ā. Žīgura amatpersonas deklarācija par 2020. gadu, viņš AS Latvenergo algā kopā saņēmis 224 758 eiro. Turklāt runa ir nevis par visu gadu, bet par būtiski īsāku laika periodu, – lai gan deklarācijā minēts, ka Ā. Žīgurs darbu beidzis 21. decembrī, oficiāli Latvenergo pagājušajā gadā informēja, ka no amata viņš šķīries jau 30. oktobrī.
Tas nozīmē, ka visa 2019. gada laikā Ā. Žīgurs algā Latvenergo saņēmis 179 161 eiro, savukārt par desmit 2020. gada mēnešiem jau daudz iespaidīgāku summu – 224 758 eiro. Aptuveni aprēķini rāda, ka, visticamākais, atlaišanas kompensācijā Ā. Žīgurs saņēmis 75 tūkstošus eiro.
He
20.12.2022. 08:40Nedaudz šķībi aizgāja autoram. Latv un AB monopols vainojams pie nespējas pelnīt? Nu gan..
HT
20.12.2022. 08:25Autors nepareizi spriež tā, it kā Latvenergo būtu Latvenergo padomes privātīpašums.
Latvenergo ir valsts uzņēmums.
Tie, kuri atrodas padomē ar lielajām algām, tiek iecelti ar valdošo partiju gādību un saņem ziefojumus partiju melnajās kasēs. Bet kuru tas interesē?
Mūsu acu priekšā ir redzama valsts finanšu korporācija, kuras partijas finansē no valsts budžeta un valsts kapitāldaļu uzņēmumu padomju amatu ieņēmēju algām partiju melnajāz kasēs.
Ja KNAB pārrauga Ministru prezidents, tad citādi nemaz nevar būt. Tikām valsts slīgst bezgalīgos parādos un parādu procentu maksājumos.
… Rādīt visu
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
