"Latvijas dzelzceļa" zaudētos miljonus paslēps aiz "Rail Baltica" prasītajiem miljardiem
Arnis Kluinis17.06.2025.
Komentāri (10)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
skaties tās bildes
19.06.2025. 11:26un neviena gudra purna, mūžīgi maucīgi ķiķinoši vai trulām acīm
Skudra
17.06.2025. 22:04Vai taisnība, ka bvkb direktores vietnieka amatā plānots iecelt par pašvaldības naudu uzdzīvot alkstošo Uldi Jansonu?
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-piedzivojumiem-kannas-darbu-spiests-pamest-rigas-attistibas-departamenta-vaditajs.a53454/#!aid 53454
jaajaa
17.06.2025. 14:48...to, ka Kremļa pamuļķis sāks karu (un attiecīgi Krievijas kravu nebūs), nevarēja paredzēt neviens...lai tik būvē Eiropa Railbaltiku, gan jau būs kādas kravas, kuras atmaksājas pa dzelzceļu (nevis auto) kustināt...lai stāv sliedes, var vēl noderēt...:)
Tā tas ir
17.06.2025. 12:20»
"Līdz - "valstij" ATKAL "krīze" nāk..."
...
KĀPĒC NEPALĪDZ UN NEKAD NEPALĪDZĒS NEDZ PROTESTI, NEDZ JAUNI POLITIĶI?
Ikviens indivīds, kurš karo ar sistēmu atrodas tās spēles laukumā un turpina to barot ar savu uzmanību, dusmām, mūžīgām cerībām un pastāvīgu vilšanos. Tā ir bezgalīga ilūziju spirāle, kurai nav ne gala, ne malas. Sistēma nevar tikt uzvarēta iekšpusē pēc tās pašas izdomātiem noteikumiem. Tā ir kā labirints, kurā katrs “izejas ceļš” aizved uz nedaudz savādāku tās pašas sistēmas koridoru. Protesti ir prāta ventilācija, jaunu partiju projekti ir pārsaiņoti vecie mehānismi, bet cīņa par taisnīgumu piesaista vēl vairāk netaisnības.
Tikai jaunrade ārpus matricas spēj pamazām transformēt vecā lauka struktūru. Un tā nav utopija, tā ir nākamā civilizācijas forma, kurā nav vajadzīga ne vara, ne kontrole. Vienīgi sadarbība, pašpietiekamība un autentiskums. Kas kavē jaunās realitātes attīstību? Neapšaubāmi veco refleksu ilūzijas, ka jāgaida "pareizais brīdis" vai ka atnāks "pareizais vadonis". Nu neatnāks! Tāpēc jāmaina apziņa, nevis jācīnās.
Vecais dzelzceļnieks
17.06.2025. 06:56RailBaltic no paša sākuma vajadzēja būvēt LDZ. Taču tad būtu grūtāk naudu fenderēt. Tagad, kad līgumi ir noslēgti un visas iespējamās pateicības saņemtas, vajadzīgs grēkāzis, kurš par to atbildēs. Ministrs varēs stāstīt, ka neko nezina un ar RailBaltic nodarbojas LDZ.
Autors īsti nesaprot to, ka LDZ pilda valsts pasūtījumu infrastruktūras uzturēšanā par kuru valsts arī maksā. Neviens taču nesaka, ka Latvijas valsts ceļi strādā ar simtiem miljonu zaudējumiem, kas kaut kur jāslēpj. Ar dzelzceļu tas pat.
Latvija ir izdevusies valsts ar turīgiem iedzīvotājiem.
17.06.2025. 06:03Nekas vel nav zaudets.
Tie dzelzs gabali, ko sauc par sliedem, aiznem labakas vietas Riga.
Nojaukt, sanemsim par luzniem.
Zemes gabalus pardot privato kotedzu buvniecibai.
Te ari bus gan ekologija, gan turigo iedzivotaju skatlogs.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
