
"Latvijas dzelzceļa" zaudētos miljonus paslēps aiz "Rail Baltica" prasītajiem miljardiem
Arnis Kluinis17.06.2025.
Komentāri (10)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
skaties tās bildes
19.06.2025. 11:26un neviena gudra purna, mūžīgi maucīgi ķiķinoši vai trulām acīm
Skudra
17.06.2025. 22:04Vai taisnība, ka bvkb direktores vietnieka amatā plānots iecelt par pašvaldības naudu uzdzīvot alkstošo Uldi Jansonu?
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-piedzivojumiem-kannas-darbu-spiests-pamest-rigas-attistibas-departamenta-vaditajs.a53454/#!aid 53454
jaajaa
17.06.2025. 14:48...to, ka Kremļa pamuļķis sāks karu (un attiecīgi Krievijas kravu nebūs), nevarēja paredzēt neviens...lai tik būvē Eiropa Railbaltiku, gan jau būs kādas kravas, kuras atmaksājas pa dzelzceļu (nevis auto) kustināt...lai stāv sliedes, var vēl noderēt...:)
Tā tas ir
17.06.2025. 12:20»
"Līdz - "valstij" ATKAL "krīze" nāk..."
...
KĀPĒC NEPALĪDZ UN NEKAD NEPALĪDZĒS NEDZ PROTESTI, NEDZ JAUNI POLITIĶI?
Ikviens indivīds, kurš karo ar sistēmu atrodas tās spēles laukumā un turpina to barot ar savu uzmanību, dusmām, mūžīgām cerībām un pastāvīgu vilšanos. Tā ir bezgalīga ilūziju spirāle, kurai nav ne gala, ne malas. Sistēma nevar tikt uzvarēta iekšpusē pēc tās pašas izdomātiem noteikumiem. Tā ir kā labirints, kurā katrs “izejas ceļš” aizved uz nedaudz savādāku tās pašas sistēmas koridoru. Protesti ir prāta ventilācija, jaunu partiju projekti ir pārsaiņoti vecie mehānismi, bet cīņa par taisnīgumu piesaista vēl vairāk netaisnības.
Tikai jaunrade ārpus matricas spēj pamazām transformēt vecā lauka struktūru. Un tā nav utopija, tā ir nākamā civilizācijas forma, kurā nav vajadzīga ne vara, ne kontrole. Vienīgi sadarbība, pašpietiekamība un autentiskums. Kas kavē jaunās realitātes attīstību? Neapšaubāmi veco refleksu ilūzijas, ka jāgaida "pareizais brīdis" vai ka atnāks "pareizais vadonis". Nu neatnāks! Tāpēc jāmaina apziņa, nevis jācīnās.
Vecais dzelzceļnieks
17.06.2025. 06:56RailBaltic no paša sākuma vajadzēja būvēt LDZ. Taču tad būtu grūtāk naudu fenderēt. Tagad, kad līgumi ir noslēgti un visas iespējamās pateicības saņemtas, vajadzīgs grēkāzis, kurš par to atbildēs. Ministrs varēs stāstīt, ka neko nezina un ar RailBaltic nodarbojas LDZ.
Autors īsti nesaprot to, ka LDZ pilda valsts pasūtījumu infrastruktūras uzturēšanā par kuru valsts arī maksā. Neviens taču nesaka, ka Latvijas valsts ceļi strādā ar simtiem miljonu zaudējumiem, kas kaut kur jāslēpj. Ar dzelzceļu tas pat.
Latvija ir izdevusies valsts ar turīgiem iedzīvotājiem.
17.06.2025. 06:03Nekas vel nav zaudets.
Tie dzelzs gabali, ko sauc par sliedem, aiznem labakas vietas Riga.
Nojaukt, sanemsim par luzniem.
Zemes gabalus pardot privato kotedzu buvniecibai.
Te ari bus gan ekologija, gan turigo iedzivotaju skatlogs.


Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.