"Lielais” Ventspils darījums atkal uz galda, neizslēdz "Ventbunkera" pārdošanu "Lukoil"
PIETIEK29.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī tā sauktie Lemberga oponenti, Ventspils miljonāri Olafs Berķis un Oļegs Stepanovs publiski medijos nolieguši, ka varētu tikt atsāktas sarunas par Ventspils naftas tranzīta biznesa pārdošanu, Pietiek rīcībā esošā informācija vedina spriest, ka tā gluži nav. Līdz ar Ventspils ostas naftas tranzīta biznesa centrālās sabiedrības a/s Ventbunkers nonākšanu Berķa un Stepanova kontrolē jau gada pirmajos mēnešos plašāk neafišētu tikšanos līmenī atjaunojušās neoficiālas sarunas par tā saukto „lielo” Ventspils darījumu – Ventbunkera vairākuma akciju pārdošanu, par ko iepriekš tika solīti ap 265 miljoni dolāru. Kā reālākais Ventbunkers pircējs tiek minēts Krievijas naftas gigants Lukoil.
Darījums, ja tas izdosies, varētu tikt īstenots ar Lukoil Šveicē reģistrētās meitas firmas Litasco Lukoil International Trading and Supply Company starpniecību.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Ventspils miljonāru iecienītajā greznajā Vecrīgas viesnīcā Grand Palace Hotel šopavasar noritējušas vairākas neformālas tikšanās ar Lukoil pārstāvjiem, un viņu vidū bijis arī Lukoil Šveicē reģistrētā uzņēmuma vadītājs Andrejs Poļakovs, kurš Latvijā viesojies vairākkārt un pazīstams ar Berķi un Stepanovu.
Noprotams, ka sarunas par iespējamo Ventbunkers pārdošanu atjaunotas, jo uzņēmums kopš gada sākuma atkal nonācis tā saukto Lemberga oponentu kontrolē. Turklāt netiek izslēgts, ka šādā darījumā šoreiz ieinteresēts būtu arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš atbalstījis savu bijušo oponentu centienus nodrošināt kontroli Ventbunkers un kuram, iespējams, slēpti piederošās Ventbunkera daļas arestētas par labu valstij.
Krievijas naftas gigants Lukoil interesi par Ventspils naftas tranzīta iegādi izrādījis jau gadiem ilgi. Viens no pirmajiem mēģinājumiem bija saistīts ar 90. gadu vidū notikušajiem a/s Ventspils nafta (VN) privatizācijas mēģinājumiem, kad Lukoil pieteicās VN akciju pirkšanai un Rīgā vairakkārt viesojās ietekmīgais krievu oligarhs, Lukoil galva Vagits Aļekperovs. Tomēr toreiz Lukoil neizdevās ielikt kāju Ventspils ostas naftas tranzīta biznesā, un par VN privatizētāju kļuva ar Lemberga interesēm saistītais toreiz vienotais Ventspils grupējums, kura intereses pārstāvēja a/s Latvijas Naftas tranzīts (LNT).
Ventbunkers tiek uzskatīts par Ventspils tranzītbiznesa centrālo uzņēmumu, jo tas nodrošina pastarpinātu ietekmi naftas tranzīta artērijā VN. Tā ir, jo Ventbunkers meitasfirma LNT ir VN privatizētāja un otrā lielākā VN īpašniece.
Iepriekš oficiāli neafišētās sarunās par tā saukto „lielo” Ventspils darījumu bija iesaistīts austriešu miljardieris Martins Šlafs. Ar Šlafam piederošo kompāniju Mobitel Holding Ventspils miljonāri Berķis, Stepanovs, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs 2007.gada pavasarī bija noslēguši publiski neafišētu vienošanos par Ventbunkera vairākuma akciju (četru septītdaļu jeb aptuveni 58%) pārdošanu. Toreiz iecerētajā darījumā tika izmantotas vairākas ārzonu firmas, bet viens no darījuma kārtotājiem bija Šveices advokāts Rudolfs Meroni.
Publiski informācija par šo iecerēto darījumu un vienošanos ar Šlafu (nodomu līgums ar Šlafa firmu par Ventbunkers vairākuma daļu pārdošanu tika noslēgts 2007.gada 13.februārī - mēnesi pirms Lemberga aizturēšanas) netika izpausta. Kā liecina vairāki šīs vienošanās fragmenti, kas ir Pietiek rīcībā, darījuma cena toreiz bija 265 miljoni dolāru. Tādējādi, ja šis darījums būtu īstenojies, katrs no četriem Ventspils miljonāriem saņemtu vismaz 50 miljonus dolāru.
Arī tagad neformāli tiek runāts, ka Ventbunkers vairākuma pārdošanas cena varētu būt līdzīga. Tiesa, nojaušams, ka Meroni vietā darījuma kārtošanā ir stājies Lembergs un ar viņu saistītas personas.
Neoficiāli izskan, ka gadījumā, ja Ventbunkers tiks pārdots, visām šai darījumā iesaistītajām pusēm – gan Lembergam, gan viņa, tā sauktajiem oponentiem, kas nonākuši uz sēkļa, - atkal būs pieejami ievērojami finanšu resursi.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
