"Liepājas metalurgs" piemirsis bilancē norādīt savu Krievijas uzņēmumu
PIETIEK13.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Darbību apturējušais metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs "piemirsis" savā bilancē norādīt savu meitasuzņēmumu Krievijā, - tā rāda Pietiek rīcībā esošie Krievijas uzņēmumu reģistra dati. Savukārt dati no tiesu reģistriem, kuras šodien tāpat publiskojam, rāda, ka papildus jau apzinātajiem Liepājas metalurgaparādiem Krievijā uzņēmumam ir vēl citas ievērojamu apjomu saistības.
Saskaņā ar pašmāju Liepājas metalurga oficiālajiem pārskatiem un Lursoft datiem tam pieder kapitāldaļas Latvijā reģistrētajos uzņēmumos Elme Messer Metalurgs, Liepājas naglas, LM Resurss, Ledus halle "Liepājas metalurgs", Liepājas osta LM, Rūķis LM, Metalurgs & Duna, Sporta klubs Liepājas metalurgs un Sātiņi Energo LM.
Savukārt no ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem Liepājas metalurgs savos gada pārskatos minējis tikai divus - Igaunijas uzņēmumu LM Ressurss, kas nodarbojas ar lūžņu tirdzniecību, un Baltkrievijā reģistrēto metālizstrādājumu tirdzniecības uzņēmumu Torgoviy dom "Liepajskij metalurg".
Taču, kā izrādās, pastāv vēl vismaz viens uzņēmums, kam ir cieša saistība ar Liepājas metalurgu un pat identisks nosaukums, - Krievijā reģistrētā SIA Liepājas metalurgs (ЛИЕПАЯС МЕТАЛУРГС), kura juridiskā adrese ir Maskavā, Ļaļina šķērsielā 5/1 un kura prezidents ir Latvijas Liepājas metalurga nu jau bijušais padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins.
Saskaņā ar oficiālo datu bāzu informāciju Krievijas SIA nodarbojas ar vairumtirdzniecību, un neoficiāli avoti Valsts policijas struktūrās Pietiek ir norādījuši, ka Krievijas uzņēmumam varētu būt bijusi sava, pietiekami nopietna loma finanšu līdzekļu aizpludināšanas shēmās, ko pašlaik izmeklē Ekonomikas policija. Oficiāli gan tas netiek apliecināts.
Pietiek lasītāji gan ir izteikuši pieņēmumu, ka Krievijas Liepājas metalurgs jau sen ir "miris", taču nekas no oficiālajiem datiem par to neliecina. Krievijas nacionālā kredītbiroja dati, kas datēti ar šā gada 11. septembri, rāda, ka 1998. gadā reģistrētajai SIA dati pēdējoreiz aktualizēti šā gada maijā.
Tāpat kredītbiroja dati rāda, ka Krievijas Liepājas metalurgam būtu bijis jāparādās Latvijas Liepājas metalurga bilancē, jo Krievijas kompānijas oficiālais vienīgais īpašnieks vismaz kopš 2008. gada ir tieši Latvijas uzņēmums.
Pietiek šodien publicē gan šos kredītbiroja datus, gan arī Krievijas tiesu reģistru datus, kas rāda, ka kaimiņvalsts tiesās tiek izskatītas vismaz vēl divas papildu prasības pret Liepājas metalurgu par pietiekami nozīmīgām summām. Par to, vai prasītāji ir pieteikušies kā uzņēmuma kreditori, ziņu pagaidām nav.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
