"Liepājas metalurgs" piemirsis bilancē norādīt savu Krievijas uzņēmumu
PIETIEK13.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Darbību apturējušais metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs "piemirsis" savā bilancē norādīt savu meitasuzņēmumu Krievijā, - tā rāda Pietiek rīcībā esošie Krievijas uzņēmumu reģistra dati. Savukārt dati no tiesu reģistriem, kuras šodien tāpat publiskojam, rāda, ka papildus jau apzinātajiem Liepājas metalurgaparādiem Krievijā uzņēmumam ir vēl citas ievērojamu apjomu saistības.
Saskaņā ar pašmāju Liepājas metalurga oficiālajiem pārskatiem un Lursoft datiem tam pieder kapitāldaļas Latvijā reģistrētajos uzņēmumos Elme Messer Metalurgs, Liepājas naglas, LM Resurss, Ledus halle "Liepājas metalurgs", Liepājas osta LM, Rūķis LM, Metalurgs & Duna, Sporta klubs Liepājas metalurgs un Sātiņi Energo LM.
Savukārt no ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem Liepājas metalurgs savos gada pārskatos minējis tikai divus - Igaunijas uzņēmumu LM Ressurss, kas nodarbojas ar lūžņu tirdzniecību, un Baltkrievijā reģistrēto metālizstrādājumu tirdzniecības uzņēmumu Torgoviy dom "Liepajskij metalurg".
Taču, kā izrādās, pastāv vēl vismaz viens uzņēmums, kam ir cieša saistība ar Liepājas metalurgu un pat identisks nosaukums, - Krievijā reģistrētā SIA Liepājas metalurgs (ЛИЕПАЯС МЕТАЛУРГС), kura juridiskā adrese ir Maskavā, Ļaļina šķērsielā 5/1 un kura prezidents ir Latvijas Liepājas metalurga nu jau bijušais padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins.
Saskaņā ar oficiālo datu bāzu informāciju Krievijas SIA nodarbojas ar vairumtirdzniecību, un neoficiāli avoti Valsts policijas struktūrās Pietiek ir norādījuši, ka Krievijas uzņēmumam varētu būt bijusi sava, pietiekami nopietna loma finanšu līdzekļu aizpludināšanas shēmās, ko pašlaik izmeklē Ekonomikas policija. Oficiāli gan tas netiek apliecināts.
Pietiek lasītāji gan ir izteikuši pieņēmumu, ka Krievijas Liepājas metalurgs jau sen ir "miris", taču nekas no oficiālajiem datiem par to neliecina. Krievijas nacionālā kredītbiroja dati, kas datēti ar šā gada 11. septembri, rāda, ka 1998. gadā reģistrētajai SIA dati pēdējoreiz aktualizēti šā gada maijā.
Tāpat kredītbiroja dati rāda, ka Krievijas Liepājas metalurgam būtu bijis jāparādās Latvijas Liepājas metalurga bilancē, jo Krievijas kompānijas oficiālais vienīgais īpašnieks vismaz kopš 2008. gada ir tieši Latvijas uzņēmums.
Pietiek šodien publicē gan šos kredītbiroja datus, gan arī Krievijas tiesu reģistru datus, kas rāda, ka kaimiņvalsts tiesās tiek izskatītas vismaz vēl divas papildu prasības pret Liepājas metalurgu par pietiekami nozīmīgām summām. Par to, vai prasītāji ir pieteikušies kā uzņēmuma kreditori, ziņu pagaidām nav.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
