Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skrejlapas un divi karogi kā "līdz galam neizdarīta terorakta" vienīgie ieroči, armijas bāzes sētas pārkāpšanas fiksēšana kā spiegošana un būvniecības preču lielveikala sortimenta, "tai skaitā kātu" un trepju apskate kā līdzdalība terora akta gatavošanā un spiegošanā, - šie ir pilnīgi nopietni domāti formulējumi Drošības policijas pēdējos gados pirmajā un vienīgajā kriminālprocesā, kurās figurējošās personas tiek oficiāli turētas aizdomās vienlaikus par terorismu un spiegošanu.

Par ilgi gaidītajiem spiegiem - ļoti atturīgi

LR Drošības policija visā tās pastāvēšanas vēsturē nekad nav spējusi notvert un "parādīt" nevienu ārvalstu spiegu, un arī tad, kad trīs Krievijas nacionālboļševiku partijas biedri 2000. gada 17. novembrī, uzrādījuši liftniekam granātas maketu, uz divām stundām bija iebarikādējušies Pēterbaznīcas tornī un pēc tam labprātīgi padevušies policijai, Augstākās tiesas Senāts nepiekrita Drošības policijas uzstājīgajai versijai par viņu vainošanu terorismā.

Taču nu Drošības policija izmeklē pašas sāktu kriminālprocesu, kurā vienlaikus minēts gan terorisms, gan spiegošana. Tajā figurē divi Krievijas pilsoņi - jau pieminētās nacionālboļševiku partijas pēcteces Cita Krievija pārstāvji, kuri 10. jūnijā pārkāpa pār Ādažu militārās bāzes žogu un tur nekavējoties tika zemessargu aizturēti, kā arī odiozais Vladimirs Lindermans. Pirmos divus Drošības policija oficiāli tur aizdomās par terorismu un spiegošanu, bet Lindermanu - par līdzdalību un atbalstīšanu šajos noziegumos.

Drošības policija, kas kopš tās jaunā priekšnieka Normunda Mežvieta stāšanās amatā bieži izplata paziņojumus medijiem, norādot uz "riskiem" un izsakot "pieļāvumus", saistībā ar šo lietu oficiālos komentāros ir bijusi ārkārtīgi atturīga. Arī uz virkni detalizētu jautājumu, ko saistībā ar likumdošanas aspektiem šī kriminālprocesa kontekstā tai nule uzdeva Diena, bija tikai viena īsa, anonīma atbilde: "Ņemot vērā, ka šī pirmstiesas izmeklēšana turpinās, tās interesēs Drošības policija plašākus komentārus patlaban nesniegs."

Panti par spiegošanu un terorismu

Šī atturīguma iemesli kļūst skaidrāki, iepazīstoties ar no plašākas sabiedrības rūpīgi slēptiem Drošības policijas dokumentiem - lēmumiem par Krievijas pilsoņu Aleksandra Kurkina un Andreja Popko, kā arī Latvijas nepilsoņa V. Lindermana atzīšanu par aizdomās turētajiem (Krimināllikumā joprojām ir formulējums "aizdomās turētais", nevis "aizdomās turamais) pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Šo pantu vidū nopietnākie ir divi: par spiegošanu, kas Krimināllikuma izpratnē ir "neizpaužamu ziņu nodošana, kā arī nolaupīšana vai vākšana ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm", var piespriest pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem, bet par terorismu - mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 8 līdz 20 gadiem.

Likumdevējs arī ir noteicis, kas ir terorisms: par terorismu uzskata "spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju, epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādas darbības, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm" - tātad virkni dažādu vardarbīgu rīcību.

Terorisms bez vardarbības un "pazīmēm"

Taču Drošības policijas izmeklētājas lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu abiem Krievijas postnacionālboļševikiem velti meklēt uzskaitītus faktus vai pat norādes uz jebkādu vardarbīgu rīcību.

"Aleksandr Kurkin un Andrei Popko iekļuva militārā objekta, kurā ir ierobežota piekļuve, teritorijā un īstenoja pret NBS un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju vērstas darbības. (..) Lai arī minētajām personām neizdevās nokļūt starptautisko militāro mācību Sabre Strike 2015 norises vietā, to darbība radīja apdraudējuma risku (terora akta, kaitniecības un spiegošanas darbību veikšanas pazīmes) bāzē esošajiem NBS un NATO dalībvalstu karavīriem, turklāt Ādažu militārās bāzes teritorijā atrodas B kategorijas kritiskā infrastruktūra," - tas ir viss, kas Drošības policijas pusotru lappusi garajā lēmumā minēts par iespējamo terorismu. Par konkrētām "darbībām" un "pazīmēm" dokumentā nav ne vārda.

Drošības policijas lēmumā gan pieminēts, ka Ādažu bāzei saskaņā ar Ministru kabineta "Noteikumiem par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu" ir noteikta 25 metru aizsargjosla, ko abi Krievijas pilsoņi pārkāpuši, taču pašos noteikumos minētās šajās aizsargjoslās aizliegtās darbības ir dzīvnieku turēšana, sapulču un piketu rīkošana, telšu celšana, ugunskuru kuršana, spēļu laukumu ierīkošana utml., - nekas no tā, ko paveica A. Kurkins un A. Popko.

Spiegošanas "pārrakstīšana" uz palikušajiem

Tomēr krietni īpatnāki no loģikas un veselā saprāta viedokļa var šķist lēmumā minētie argumenti saistībā ar spiegošanu. Kā zināms, abu Krievijas pilsoņu pārrāpšanos pār Ādažu bāzes žogu filmēja viņu kompanjons Konstantīns Makarovs, kuru Drošības policijas darbinieki pēc tam "nogulēja" tāpat kā pašu šīs akcijas plānošanu, - viņš netraucēti pameta Latviju un pēc tam arī Eiropas Savienības teritoriju.

Tieši K. Makarovs tad arī, kā teikts Drošības policijas lēmumā, "iegūtās fotogrāfijas nodeva saviem Nacionālboļševiku partijas biedriem, kuri tās publicēja politiskās partijas Другая Россия mājaslapā".

To, ka pārrāpšanos pār žogu fiksēja tā arī nenotvertais Krievijas pilsonis, Drošības policija oficiāli atzīst vairākkārt, lēmumos norādot, ka "Aleksandr Kurkin un Andrei Popko veikto darbību dokumentēšana un publicēšana interneta vidē, kas pieejama neskaitāmam daudzumam pasaules iedzīvotāju, uzskatāma par spiegošanu".

Taču, tā kā K. Makarovs nav bijis sasniedzams, Drošības policija ir spiegošanu "pierakstījusi" abiem notvertajiem, kuri patiesībā nekādu dokumentēšanu, par pēcāku piekļuvi internetam nemaz nerunājot, nebija veikuši, bet tikai iekļuvuši militārās bāzes teritorijā, "radot apdraudējuma risku".

"Aleksandr Kurkin un Andrei Popko, iekļūstot Ādažu militārajā bāzē, kas uzskatama par militāru objektu, un šīs darbības dokumentējot, ir veikuši neizpaužamu ziņu iegūšanu, iespējams, ārvalstu specdienestu uzdevumā un tās nodevuši, publiskojot internetā, tādējādi iepazīstinot attiecīgās ārvalstu dienestu struktūrvienības ar iegūto informāciju. Šādu ziņu nonākšana citu valstu specdienestu rīcībā var kaitēt Latvijas Republikas un NATO interesēm, kā arī starptautisko militāro mācību Sabre Strike 2015 norisei," lēmumā argumentē Drošības policija.

Vēroja žogu, kātus un trepes

Tomēr īpaši saistošs ir lēmums par aizdomās turētā statusa piešķiršanu V. Lindermanam, kurš tiek turēts aizdomās pēc veseliem četriem Krimināllikuma pantiem kā nozieguma (terorisma un spiegošanas) mēģinājuma atbalstītājs - "persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus".

Saskaņā ar Drošības policijas lēmumiem V. Lindermana līdzdalība vispirms jau izpaudusies apstāklī, ka viņš jūnija sākumā veselas divas reizes ar satiksmes autobusu ieradies Kadagā un vienā no šiem braucieniem ir ticis "pamanīts jau autobusa galapunktā", kur "slēpjoties vēroja Ādažu militārās bāzes žogu". No tā Drošības policija izdarījusi secinājumu - skaidrs, ka "V. Lindermans, atrodoties Kadagā, izpētīja apkārtni un vietu, kur, kad un kā labāk izdarīt noziegumu, un šo informāciju nodeva A. Kurkin, A. Popko un K. Makarov".

Drošības policijas pārliecību par V. Lindermana aktīvo līdzdalību nozieguma gatavošanā vēl nostiprinājusi viņa vizīte būvniecības preču veikalā. "2015.gada 05.jūnijā V. Lindermans ieradās Tirdzniecības namā Kurši, kas atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 301. Veikalā viņš uzturējās apmēram 20 minūtes, nesteidzīgi apskatot preces, t.sk., kātus. Ienākot veikalā un izejot no tā, V. Lindermans kārtīgi apskatīja pie ieejas durvīm esošās trepes, kā arī ilgu laiku pavadīja pie stenda/plaukta, kur izliktas pārdošanai trepes," teikts Drošības policijas lēmumā.

Šī "izlūkošana" Drošības policijas ieskatā bijusi neatsverama un būtiska nozieguma sagatavošanā, jo "šajā pašā veikalā 08. jūnijā ieradās A. Kurkin un K. Makarov, kuri bez vilcināšanās, jau iepriekš uzzinot no V. Lindermana, kur atrodas nepieciešamās preces, izstaigāja veikalu un iegādājās, t.sk., kātu un trepes, ko iepriekš bija noskatījis (ilgstoši pētījis) V. Lindermans".

Vairāk faktu Drošības policijas lēmumā nav, taču ar trepju un kātu pētīšanu veikalā un diviem braucieniem uz Kadagu un skatīšanos uz žogu (to pat nefotografējot un nefilmējot) ir pieticis, lai tiktu pieņemts lēmums par aizdomās turētā statusa piešķiršanu V. Lindermanam un arī viņa aizturēšanu. Tiesa, atšķirībā no abiem Krievijas pilsoņiem viņam apcietinājumu uz šo faktu pamata nav mēģināts noteikt.

"Kā ar skrejlapām var iebiedēt sabiedrību?"

Pati Drošības policija un arī tās priekšnieks N. Mežviets, kā jau minēts, šajā gadījumā no jebkādiem komentāriem atsakās. Arī aizdomās turēto advokāti, kas ir iesnieguši prokuratūrai iebildumus pret Drošības policijas lēmumiem, pagaidām plašākus komentārus nesniedz. Savukārt lietā iesaistītu tiesību ekspertu viedokļi ir diezgan atšķirīgi.

Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins ir diplomātiski atturīgs: "Personu var atzīt par aizdomās turamo, ja ir iegūta informācija, kas norāda, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarīja persona. Ja šis pieņēmums apstiprinās, personai uzrāda apsūdzību un viņa kļūst par apsūdzēto. Domāju, ka, pieņemot šos lēmumos, procesa virzītāja un lietas materiālos šāda informācija ir. Ja man būtu jāraksta šie lēmumi, es to darītu citādāk, precīzāk norādot un raksturojot noziedzīgus nodarījumus. Tomēr man nav pamata uzskatīt, ka pieņemtie lēmumi ir nepareizi."

Advokāts Saulvedis Vārpiņš uz jautājumu, vai tas ir normāli, ka netiek pat mēģināts minēt, ar kādām konkrētām darbībām ir plānots veikt terora aktu un spiegošanu, atbild - tā vispār ir valstiska problēma: "Tā ir prakse. Tas nav nekas jauns. Pāris vārdos ir uzrakstīts, lai varētu vest uz tiesu par apcietinājuma piemērošanu. Reizēm mašīnā ved uz tiesu un apakšā pagrūž papīru par aizdomās turamo, jo apcietinājumu var piemērot tikai tam, kas atzīts par aizdomās turamo. Visus tas apmierina, un tas netiek mainīts, un pagaidām visas sūdzības par šo tēmu tiek noraidītas."

Savukārt advokāts Dmitrijs Skačkovs izsaka līdzjūtību Drošības policijai, kurai "būs grūti ar šāda sastāva pierādīšanu": "Kaut arī šie puiši man nav ideoloģiski tuvi, tomēr man jāsaka, ka tas, ko viņi ir izdarījuši, terorismam Krimināllikuma izpratnē neatbilst. Ir jāņem vērā, ka, inkriminējot terorismu, ir jāpierāda īpašs nolūks, it īpaši situācijā, kad izmeklēšana var mēģināt inkriminēt aizdomās turētajiem tikai pantā minētās "citādas darbības", nevis to, kas pantā ir konkrēti norādīts. Proti, nolūku iebiedēt sabiedrību vai piespiest valsti - un arī šāda speciāla nolūka pierādīšana ir diezgan problemātiska. Kā var divi politiski aktīvisti ar skrejlapām iebiedēt sabiedrību vai piespiest valsti, tas ir jautājums..."

Viņam gan svarīgāk šķietot cits - "nejuridisks" aspekts: "Ja mēs runājam par šīs lietas sabiedriski politisko rezonansi, tad mūsu sabiedrībai nevajadzētu aiziet dubultmorālē. Tad, kad trīs meičas ielaužas svešā īpašumā - kristiešu templī Maskavā, tad tas, pēc dažu mūsu liberāļu domām, nav nekas, bet paskatīties uz trepēm veikalā ir baiss noziegums, kā izrādās..."

Jautājumi, uz kuriem atteicās atbildēt Drošības policija

1) DP šīs personas atzinusi par aizdomās turētajām spiegošanā, kas saskaņā ar Krimināllikumu ir "neizpaužamu ziņu nodošana, kā arī nolaupīšana vai vākšana ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm". Paskaidrojiet - kādas tieši neizpaužamas ziņas varēja vākt persona, kas filmē, kā citas personas iekļūst militārā bāzē ar kāpņu palīdzību? Paskaidrojiet - kāpēc minētajos lēmumos nav minēts nekas par to, ka šī ziņu vākšana notikusi ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā?

2) DP atzinusi šīs personas atzītas par aizdomās turētajām terorismā, kura sīks apraksts atrodams Krimināllikumā. Paskaidrojiet - kuras tieši no šīm darbībām veica vai gatavojās veikt minētās personas? Paskaidrojiet - kāpēc šīs darbības nav minētas minētajos lēmumos?

3) V. Lindermans atzīts par līdzdalīgu šajos noziedzīgajos nodarījumos, jo uzturējies tirdzniecības namā, kur apskatījis preces, tostarp trepes. Paskaidrojiet - kas tieši šajās darbībās liecina par līdzdalību spiegošanā un terorismā? Paskaidrojiet - vai pastāv priekšmetu saraksts, ko Latvijas pilsoņiem nebūtu vēlams aplūkot tirdzniecības centros, lai viņus neturētu aizdomās par spiegošanas un terorisma atbalstīšanu?

4) vienā no šiem lēmumiem minēts, ka Krievijas pilsoņi iekļuvuši Ādažu bāzē, kurai ar MK 27.06.2006. noteikumu Nr.508 Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu." 2.29. punktu noteikta aizsargjosla. Paskaidrojiet - kuras no aizliegtajām darbībām minētajā aizsargjoslā veica minētās personas?

5) Administratīvo pārkāpumu kodeksa 194. pants "Patvaļīga iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprīkojuma bojāšana" nosaka: "Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai militārās policijas apsargājamās teritorijās - iesaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro. Par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro." Paskaidrojiet - kāpēc Drošības policija savos lēmumos attiecībā uz minētajām personām ir ignorējusi šo pantu?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...