Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skrejlapas un divi karogi kā "līdz galam neizdarīta terorakta" vienīgie ieroči, armijas bāzes sētas pārkāpšanas fiksēšana kā spiegošana un būvniecības preču lielveikala sortimenta, "tai skaitā kātu" un trepju apskate kā līdzdalība terora akta gatavošanā un spiegošanā, - šie ir pilnīgi nopietni domāti formulējumi Drošības policijas pēdējos gados pirmajā un vienīgajā kriminālprocesā, kurās figurējošās personas tiek oficiāli turētas aizdomās vienlaikus par terorismu un spiegošanu.

Par ilgi gaidītajiem spiegiem - ļoti atturīgi

LR Drošības policija visā tās pastāvēšanas vēsturē nekad nav spējusi notvert un "parādīt" nevienu ārvalstu spiegu, un arī tad, kad trīs Krievijas nacionālboļševiku partijas biedri 2000. gada 17. novembrī, uzrādījuši liftniekam granātas maketu, uz divām stundām bija iebarikādējušies Pēterbaznīcas tornī un pēc tam labprātīgi padevušies policijai, Augstākās tiesas Senāts nepiekrita Drošības policijas uzstājīgajai versijai par viņu vainošanu terorismā.

Taču nu Drošības policija izmeklē pašas sāktu kriminālprocesu, kurā vienlaikus minēts gan terorisms, gan spiegošana. Tajā figurē divi Krievijas pilsoņi - jau pieminētās nacionālboļševiku partijas pēcteces Cita Krievija pārstāvji, kuri 10. jūnijā pārkāpa pār Ādažu militārās bāzes žogu un tur nekavējoties tika zemessargu aizturēti, kā arī odiozais Vladimirs Lindermans. Pirmos divus Drošības policija oficiāli tur aizdomās par terorismu un spiegošanu, bet Lindermanu - par līdzdalību un atbalstīšanu šajos noziegumos.

Drošības policija, kas kopš tās jaunā priekšnieka Normunda Mežvieta stāšanās amatā bieži izplata paziņojumus medijiem, norādot uz "riskiem" un izsakot "pieļāvumus", saistībā ar šo lietu oficiālos komentāros ir bijusi ārkārtīgi atturīga. Arī uz virkni detalizētu jautājumu, ko saistībā ar likumdošanas aspektiem šī kriminālprocesa kontekstā tai nule uzdeva Diena, bija tikai viena īsa, anonīma atbilde: "Ņemot vērā, ka šī pirmstiesas izmeklēšana turpinās, tās interesēs Drošības policija plašākus komentārus patlaban nesniegs."

Panti par spiegošanu un terorismu

Šī atturīguma iemesli kļūst skaidrāki, iepazīstoties ar no plašākas sabiedrības rūpīgi slēptiem Drošības policijas dokumentiem - lēmumiem par Krievijas pilsoņu Aleksandra Kurkina un Andreja Popko, kā arī Latvijas nepilsoņa V. Lindermana atzīšanu par aizdomās turētajiem (Krimināllikumā joprojām ir formulējums "aizdomās turētais", nevis "aizdomās turamais) pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Šo pantu vidū nopietnākie ir divi: par spiegošanu, kas Krimināllikuma izpratnē ir "neizpaužamu ziņu nodošana, kā arī nolaupīšana vai vākšana ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm", var piespriest pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem, bet par terorismu - mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 8 līdz 20 gadiem.

Likumdevējs arī ir noteicis, kas ir terorisms: par terorismu uzskata "spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju, epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādas darbības, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm" - tātad virkni dažādu vardarbīgu rīcību.

Terorisms bez vardarbības un "pazīmēm"

Taču Drošības policijas izmeklētājas lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu abiem Krievijas postnacionālboļševikiem velti meklēt uzskaitītus faktus vai pat norādes uz jebkādu vardarbīgu rīcību.

"Aleksandr Kurkin un Andrei Popko iekļuva militārā objekta, kurā ir ierobežota piekļuve, teritorijā un īstenoja pret NBS un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju vērstas darbības. (..) Lai arī minētajām personām neizdevās nokļūt starptautisko militāro mācību Sabre Strike 2015 norises vietā, to darbība radīja apdraudējuma risku (terora akta, kaitniecības un spiegošanas darbību veikšanas pazīmes) bāzē esošajiem NBS un NATO dalībvalstu karavīriem, turklāt Ādažu militārās bāzes teritorijā atrodas B kategorijas kritiskā infrastruktūra," - tas ir viss, kas Drošības policijas pusotru lappusi garajā lēmumā minēts par iespējamo terorismu. Par konkrētām "darbībām" un "pazīmēm" dokumentā nav ne vārda.

Drošības policijas lēmumā gan pieminēts, ka Ādažu bāzei saskaņā ar Ministru kabineta "Noteikumiem par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu" ir noteikta 25 metru aizsargjosla, ko abi Krievijas pilsoņi pārkāpuši, taču pašos noteikumos minētās šajās aizsargjoslās aizliegtās darbības ir dzīvnieku turēšana, sapulču un piketu rīkošana, telšu celšana, ugunskuru kuršana, spēļu laukumu ierīkošana utml., - nekas no tā, ko paveica A. Kurkins un A. Popko.

Spiegošanas "pārrakstīšana" uz palikušajiem

Tomēr krietni īpatnāki no loģikas un veselā saprāta viedokļa var šķist lēmumā minētie argumenti saistībā ar spiegošanu. Kā zināms, abu Krievijas pilsoņu pārrāpšanos pār Ādažu bāzes žogu filmēja viņu kompanjons Konstantīns Makarovs, kuru Drošības policijas darbinieki pēc tam "nogulēja" tāpat kā pašu šīs akcijas plānošanu, - viņš netraucēti pameta Latviju un pēc tam arī Eiropas Savienības teritoriju.

Tieši K. Makarovs tad arī, kā teikts Drošības policijas lēmumā, "iegūtās fotogrāfijas nodeva saviem Nacionālboļševiku partijas biedriem, kuri tās publicēja politiskās partijas Другая Россия mājaslapā".

To, ka pārrāpšanos pār žogu fiksēja tā arī nenotvertais Krievijas pilsonis, Drošības policija oficiāli atzīst vairākkārt, lēmumos norādot, ka "Aleksandr Kurkin un Andrei Popko veikto darbību dokumentēšana un publicēšana interneta vidē, kas pieejama neskaitāmam daudzumam pasaules iedzīvotāju, uzskatāma par spiegošanu".

Taču, tā kā K. Makarovs nav bijis sasniedzams, Drošības policija ir spiegošanu "pierakstījusi" abiem notvertajiem, kuri patiesībā nekādu dokumentēšanu, par pēcāku piekļuvi internetam nemaz nerunājot, nebija veikuši, bet tikai iekļuvuši militārās bāzes teritorijā, "radot apdraudējuma risku".

"Aleksandr Kurkin un Andrei Popko, iekļūstot Ādažu militārajā bāzē, kas uzskatama par militāru objektu, un šīs darbības dokumentējot, ir veikuši neizpaužamu ziņu iegūšanu, iespējams, ārvalstu specdienestu uzdevumā un tās nodevuši, publiskojot internetā, tādējādi iepazīstinot attiecīgās ārvalstu dienestu struktūrvienības ar iegūto informāciju. Šādu ziņu nonākšana citu valstu specdienestu rīcībā var kaitēt Latvijas Republikas un NATO interesēm, kā arī starptautisko militāro mācību Sabre Strike 2015 norisei," lēmumā argumentē Drošības policija.

Vēroja žogu, kātus un trepes

Tomēr īpaši saistošs ir lēmums par aizdomās turētā statusa piešķiršanu V. Lindermanam, kurš tiek turēts aizdomās pēc veseliem četriem Krimināllikuma pantiem kā nozieguma (terorisma un spiegošanas) mēģinājuma atbalstītājs - "persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus".

Saskaņā ar Drošības policijas lēmumiem V. Lindermana līdzdalība vispirms jau izpaudusies apstāklī, ka viņš jūnija sākumā veselas divas reizes ar satiksmes autobusu ieradies Kadagā un vienā no šiem braucieniem ir ticis "pamanīts jau autobusa galapunktā", kur "slēpjoties vēroja Ādažu militārās bāzes žogu". No tā Drošības policija izdarījusi secinājumu - skaidrs, ka "V. Lindermans, atrodoties Kadagā, izpētīja apkārtni un vietu, kur, kad un kā labāk izdarīt noziegumu, un šo informāciju nodeva A. Kurkin, A. Popko un K. Makarov".

Drošības policijas pārliecību par V. Lindermana aktīvo līdzdalību nozieguma gatavošanā vēl nostiprinājusi viņa vizīte būvniecības preču veikalā. "2015.gada 05.jūnijā V. Lindermans ieradās Tirdzniecības namā Kurši, kas atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 301. Veikalā viņš uzturējās apmēram 20 minūtes, nesteidzīgi apskatot preces, t.sk., kātus. Ienākot veikalā un izejot no tā, V. Lindermans kārtīgi apskatīja pie ieejas durvīm esošās trepes, kā arī ilgu laiku pavadīja pie stenda/plaukta, kur izliktas pārdošanai trepes," teikts Drošības policijas lēmumā.

Šī "izlūkošana" Drošības policijas ieskatā bijusi neatsverama un būtiska nozieguma sagatavošanā, jo "šajā pašā veikalā 08. jūnijā ieradās A. Kurkin un K. Makarov, kuri bez vilcināšanās, jau iepriekš uzzinot no V. Lindermana, kur atrodas nepieciešamās preces, izstaigāja veikalu un iegādājās, t.sk., kātu un trepes, ko iepriekš bija noskatījis (ilgstoši pētījis) V. Lindermans".

Vairāk faktu Drošības policijas lēmumā nav, taču ar trepju un kātu pētīšanu veikalā un diviem braucieniem uz Kadagu un skatīšanos uz žogu (to pat nefotografējot un nefilmējot) ir pieticis, lai tiktu pieņemts lēmums par aizdomās turētā statusa piešķiršanu V. Lindermanam un arī viņa aizturēšanu. Tiesa, atšķirībā no abiem Krievijas pilsoņiem viņam apcietinājumu uz šo faktu pamata nav mēģināts noteikt.

"Kā ar skrejlapām var iebiedēt sabiedrību?"

Pati Drošības policija un arī tās priekšnieks N. Mežviets, kā jau minēts, šajā gadījumā no jebkādiem komentāriem atsakās. Arī aizdomās turēto advokāti, kas ir iesnieguši prokuratūrai iebildumus pret Drošības policijas lēmumiem, pagaidām plašākus komentārus nesniedz. Savukārt lietā iesaistītu tiesību ekspertu viedokļi ir diezgan atšķirīgi.

Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins ir diplomātiski atturīgs: "Personu var atzīt par aizdomās turamo, ja ir iegūta informācija, kas norāda, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarīja persona. Ja šis pieņēmums apstiprinās, personai uzrāda apsūdzību un viņa kļūst par apsūdzēto. Domāju, ka, pieņemot šos lēmumos, procesa virzītāja un lietas materiālos šāda informācija ir. Ja man būtu jāraksta šie lēmumi, es to darītu citādāk, precīzāk norādot un raksturojot noziedzīgus nodarījumus. Tomēr man nav pamata uzskatīt, ka pieņemtie lēmumi ir nepareizi."

Advokāts Saulvedis Vārpiņš uz jautājumu, vai tas ir normāli, ka netiek pat mēģināts minēt, ar kādām konkrētām darbībām ir plānots veikt terora aktu un spiegošanu, atbild - tā vispār ir valstiska problēma: "Tā ir prakse. Tas nav nekas jauns. Pāris vārdos ir uzrakstīts, lai varētu vest uz tiesu par apcietinājuma piemērošanu. Reizēm mašīnā ved uz tiesu un apakšā pagrūž papīru par aizdomās turamo, jo apcietinājumu var piemērot tikai tam, kas atzīts par aizdomās turamo. Visus tas apmierina, un tas netiek mainīts, un pagaidām visas sūdzības par šo tēmu tiek noraidītas."

Savukārt advokāts Dmitrijs Skačkovs izsaka līdzjūtību Drošības policijai, kurai "būs grūti ar šāda sastāva pierādīšanu": "Kaut arī šie puiši man nav ideoloģiski tuvi, tomēr man jāsaka, ka tas, ko viņi ir izdarījuši, terorismam Krimināllikuma izpratnē neatbilst. Ir jāņem vērā, ka, inkriminējot terorismu, ir jāpierāda īpašs nolūks, it īpaši situācijā, kad izmeklēšana var mēģināt inkriminēt aizdomās turētajiem tikai pantā minētās "citādas darbības", nevis to, kas pantā ir konkrēti norādīts. Proti, nolūku iebiedēt sabiedrību vai piespiest valsti - un arī šāda speciāla nolūka pierādīšana ir diezgan problemātiska. Kā var divi politiski aktīvisti ar skrejlapām iebiedēt sabiedrību vai piespiest valsti, tas ir jautājums..."

Viņam gan svarīgāk šķietot cits - "nejuridisks" aspekts: "Ja mēs runājam par šīs lietas sabiedriski politisko rezonansi, tad mūsu sabiedrībai nevajadzētu aiziet dubultmorālē. Tad, kad trīs meičas ielaužas svešā īpašumā - kristiešu templī Maskavā, tad tas, pēc dažu mūsu liberāļu domām, nav nekas, bet paskatīties uz trepēm veikalā ir baiss noziegums, kā izrādās..."

Jautājumi, uz kuriem atteicās atbildēt Drošības policija

1) DP šīs personas atzinusi par aizdomās turētajām spiegošanā, kas saskaņā ar Krimināllikumu ir "neizpaužamu ziņu nodošana, kā arī nolaupīšana vai vākšana ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm". Paskaidrojiet - kādas tieši neizpaužamas ziņas varēja vākt persona, kas filmē, kā citas personas iekļūst militārā bāzē ar kāpņu palīdzību? Paskaidrojiet - kāpēc minētajos lēmumos nav minēts nekas par to, ka šī ziņu vākšana notikusi ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā?

2) DP atzinusi šīs personas atzītas par aizdomās turētajām terorismā, kura sīks apraksts atrodams Krimināllikumā. Paskaidrojiet - kuras tieši no šīm darbībām veica vai gatavojās veikt minētās personas? Paskaidrojiet - kāpēc šīs darbības nav minētas minētajos lēmumos?

3) V. Lindermans atzīts par līdzdalīgu šajos noziedzīgajos nodarījumos, jo uzturējies tirdzniecības namā, kur apskatījis preces, tostarp trepes. Paskaidrojiet - kas tieši šajās darbībās liecina par līdzdalību spiegošanā un terorismā? Paskaidrojiet - vai pastāv priekšmetu saraksts, ko Latvijas pilsoņiem nebūtu vēlams aplūkot tirdzniecības centros, lai viņus neturētu aizdomās par spiegošanas un terorisma atbalstīšanu?

4) vienā no šiem lēmumiem minēts, ka Krievijas pilsoņi iekļuvuši Ādažu bāzē, kurai ar MK 27.06.2006. noteikumu Nr.508 Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu." 2.29. punktu noteikta aizsargjosla. Paskaidrojiet - kuras no aizliegtajām darbībām minētajā aizsargjoslā veica minētās personas?

5) Administratīvo pārkāpumu kodeksa 194. pants "Patvaļīga iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprīkojuma bojāšana" nosaka: "Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai militārās policijas apsargājamās teritorijās - iesaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro. Par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro." Paskaidrojiet - kāpēc Drošības policija savos lēmumos attiecībā uz minētajām personām ir ignorējusi šo pantu?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...