Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu, ka saistībā ar neslavas celšanu izdevumā LOSIS viņš vērsies tiesībsargāšanas iestādēs, Pietiek šodien pārpublicē vienu no interesantākajiem LOŠA rakstiem, - par Rasnača lomu "čekas maisu" satura slēpšanā no sabiedrības.

Dzintars Rasnačs pirmo reizi tika ievēlēts Saeimā 1998. gadā un kopš šī laika bijis pārstāvēts visās sekojošajās Saeimās, izņemot periodu no 2002. gada līdz 2004. gadam un kopš 2014. gada, kad kļuva par tieslietu ministru. Tādējādi viņš nav piedalījies debatēs 90. gadu pirmajā pusē, bet bijis klāt svarīgākajās debatēs, kas notika Saeimā kopš 7. Saeimas ievēlēšanas.

1994. gadā tika pieņemts likums „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Tas radīja savdabīgu desmit gadu ciklu, jo Saeima pie problēmas atgriezās 2004. un 2014. gadā. Likums noteica uzglabāt VDK aģentu kartotēkas un pārbaudīt politiķu un ierēdņu sadarbību ar VDK.

2000. gada 17. martā pieci TB/LNNK deputāti iesniedza Saeimā likumprojektu “Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanās, reģistrācijas un uzskaites kārtības likums”, kas paredzēja, ka padomju specdienestu darbiniekiem pusgada laikā pēc īpaša paziņojuma publicēšanas avīzē Latvijas Vēstnesis tiktu dotu iespēja brīvprātīgi atzīties sadarbībā ar VDK. Tie, kuru atbildība nebūtu pārāk smaga, tiktu stimulēti atzīties ar solījumu viņu vārdus nepubliskot. Tiktu publiskoti arī to aģentu vārdi, kuri neizmantotu iespēju atzīties Visām publiskotajām personām desmit gadus būtu liegta iespēja “strādāt par amatpersonām un ierēdņiem, pedagogiem, advokātiem, bankās un «stratēģiskos saimniecības objektos», drošības dienestos.

Taču… „nacionāli noskaņotais” Dz. Rasnačs nebija starp pieciem likumprojekta iesniedzējiem un arī debatēs izvēlējās nepiedalīties.

8. Saeimā Dz. Rasnačs bija pārstāvēts no 2004. gada 21. jūlija, nomainot Eiropas Parlamentā ievēlēto Robertu Zīli. Līdz ar to viņš nevarēja piedalīties 2004. gada 19. maija balsojumā, kad Saeima lēma publiskot VDK aģentu kartotēkas, pieņemot attiecīgos grozījumus VDK dokumentu likumā. Kā zināms, Valsts prezidente V. Vīķe – Freiberga izmantoja Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības un lielā steigā jau 21. maijā uzlika veto šim likumam. 27. maijā Saeima vēl uz desmit gadiem pagarināja ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem, tādējādi atliekot problēmas risināšanu.

Atkārtoti likums tika izskatīts 2006. gada 7. jūnijā. Dz. Rasnačs nepiedalījās debatēs, bet balsoja kā viens no 59 deputātiem par likuma pieņemšanu. Taču pēc prezidentes veto, kas tika uzlikts 16. jūnijā, Saeima pie jautājuma trešo reizi atgriezās 2006. gada 26. oktobrī. Kā rāda Saeimas stenogramma, „nacionālis” Dz. Rasnačs gan izpaudās ar starpsaucieniem no zāles, bet debatēs nepiedalījās.

Dz. Rasnačs kā viens no 53 deputātiem balsoja par likumprojekta pieņemšanu, tomēr tas tika pieņemts atšķirīgā redakcijā nekā 2006. gada. 6. jūnijā, līdz ar to Valsts prezidentei radās iespēja atkal uzlikt veto, un to viņa arī izdarīja 1.novembrī. Bija diezgan skaidrs, ka aizejošās 8. Saeimas deputāti – tostarp arī Dz. Rasnačs ar saviem „nacionālajiem” partijas biedriem – tīšām radīja prezidentei šādu iespēju. Tādējādi reizē ar 8. Saeimas pilnvaru beigām beidzās arī paši nopietnākie mēģinājumi publiskot VDK aģentu kartītes.

2014. gadā bija atkal pagājuši desmit gadi un Saeimai nācās atgriezties pie jautājuma vēlreiz. 2014. gada 30. janvārī Nacionālās apvienības deputāti, tostarp Dz. Rasnačs, balsoja pret VDK dokumentu likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas, kā var spriest no Saeimas debatēm, pēc „nacionālu” uzskatiem varēja novest pie aģentu kartotēku publiskošanas – un tika darīts viss, lai to nepieļautu.

Interesanti ir balsojumi 2014. gada 3. aprīlī, kad grozījumus VDK dokumentu likumā izskatīja otrajā lasījumā. Trīs Saeimas deputāti ierosināja dot iespēju VDK aģentiem atzīties līdz 2015. gadam, līdz ar ko viņu vārdi tiktu saglabāti noslēpumā. Dz. Rasnačs bija viens no deputātiem, kas atbalstīja šo Saeimas noraidīto priekšlikumu.

Savukārt 2014. gada 8.maijā deputāts Dz. Rasnačs ir balsojis par grozījumiem VDK dokumentu likumā, kas paredzēja izveidot VDK zinātniskās izpētes komisiju un līdz ar to atlikt VDK aģentu kartotēkas publiskošanu. Viņš nepiedalījās debatēs un, pārstāvot savu Saeimas frakciju un informējot radioklausītājus, pat nepieminēja šo likumu

Faktiski 2014. gada grozījumi arī ar Dz. Rasnača atbalstu "aizvēra ciet" informācijas pieejamību jeb robu, kas bija no 2011. gada 25. augusta līdz 2014. gada 22. maijam, kad ikvienai zinātniskajai institūcijai bija tiesības pieprasīt no SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra tā rīcībā esošo VDK kartotēku izpētei.
Vēl labāk šo lietu raksturo 2015. gada likumprojekts, ko izstrādāja tā paša Dz. Rasnača vadītā Tieslietu ministrija un kas sarkastiski paredzēja, ka "VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija", tātad nedrīkstētu publicēt neko, ko jebkur atrod VDK dokumentu izpētes komisija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...