Iesaki rakstu: 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sāk rasties iespaids, ka notikumi, kas ļāva atbrīvoties no okupekļa pirms gada, bija vien veiksmīga apstākļu sakritība – kara šausmu nospiedums apziņā bija arvien spēcīgs, Ukrainas pirmās lielās uzvaras frontē bija nenoliedzamas, bet maija nemieri pie okupekļa lika sasparoties pret Kremļa atbalstītāju bezkaunību. Daudz palīdzēja arī sabiedrībā zināmu un politiski neitrālu cilvēku virsvadība gājienā pret krievu imperiālisma mantojumu.
Kur esam šobrīd? Varbūt turpat, kur esam bijuši gandrīz visus trīs gadu desmitus atjaunotajā Latvijā – starp valsts politiskās varas liekulīgo patriotisku frāžu bārstīšanu un visu iespējamo tiltu saglabāšanu ar Maskavu. Valdības mainās, bet šī situācija gan nemainās.
Pat tagad, kad mums ir jauna tās pašas vecās "Vienotības" valdība, kas paziņo, ka galvenā vērtība tagad būšot Latvijas cilvēks, nekļūst skaidrs – kurš cilvēks? Pjotrs Avens? Aivars Lembergs? "Re:Baltica" meiteņu lolotie Krievijas pilsoņi – mūžīgie pensionāri?
Paskatīsimies uz situāciju objektīvi. Vai ir pārtrauktas diplomātiskās attiecības ar agresorvalsti Krieviju? Protams, nav, jo mums taču nevarot būt no pārējās Eiropas neatkarīga ārpolitika. Vai Krievijas pilsoņi, kuri tā arī nav pratušies iemācīties valsts valodu, ir spiesti pamest Latviju? Protams, nav – viņiem ir iedoti vēl pāris gadu, kuros cerēt uz Krievijas impērijas atgriešanos. Vai Kremļa oligarhi ir izraidīti? Nē, Putina baņķieris Pjotrs Avens pat pēc pakļaušanas ASV sankcijām ir saglabājis Latvijas pilsonību un atrod arvien jaunus "sapratējus".
Vai prokremliskie politiķi ir zaudējuši savu ietekmi? "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība ietekmi zaudēja nevis tāpēc, ka Latvijas valsts vērsa kādas sankcijas, bet gan tāpēc, ka tās sodīja krievvalodīgie vēlētāji, izvēloties agresīvākus savu interešu pārstāvjus. Turklāt problēmas ar prokremliskiem pilsētu mēriem Latgalē tikai pieaug. Un, protams, neaizmirsīsim par skumjo latviešu valodas situāciju, kas arvien ir cietēja starp gļēvu liberālismu un krievu šovinistu lingvistisko teritorijas iezīmēšanu.
"Maskavas nams" ir simbols aprakstītajai situācijai, kura nevar un nedrīkst apmierināt Latvijas patriotus! Vērojot politisko notikumu attīstību pēdējo mēnešu laikā, šķiet, ka neesam spējuši novērtēt to upuri, ko visas civilizētās Eiropas vārdā ir nesuši Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji.
Kara ievilkšanās nedrīkstēja būt iemesls, lai tiltus ar Maskavu saglabātu – tas bija papildu laiks, lai šos tiltus līdz galam sadedzinātu!
Šķiet, to neapzinās arī "Vienotība", kas sev doto mandātu vēlēšanās nopietni pārprata. Paskaidroju – balsis par "Vienotību" nebija mīlestības vēstule Kariņam par viņa lieliskajām politiskās shēmošanas prasmēm, ne arī par rīcībām Covid-19 krīzes laikā. Šīs balsis tika dotas, lai kara apstākļos valsts saglabātu savu ģeopolitisko kursu un turpinātu atbrīvoties no krievu imperiālisma mantojuma.
Lai šeit nebūtu Kremļa oligarhu, prokremlisku politiķu un bezkaunīgu Krievijas pilsoņu. Lai šeit nebūtu "Maskavas namu", kuru telpās visi šie Latvijas ienaidnieki satiekas un prāto, kā Mārupi pārvērst par Buču un Rīgu par Mariupoli. Tāpēc nost ar "Maskavas namu" un visu, ko tas simbolizē!
* biedrības "Austošā Saule" vadītājs
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
