Iesaki rakstu: 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sāk rasties iespaids, ka notikumi, kas ļāva atbrīvoties no okupekļa pirms gada, bija vien veiksmīga apstākļu sakritība – kara šausmu nospiedums apziņā bija arvien spēcīgs, Ukrainas pirmās lielās uzvaras frontē bija nenoliedzamas, bet maija nemieri pie okupekļa lika sasparoties pret Kremļa atbalstītāju bezkaunību. Daudz palīdzēja arī sabiedrībā zināmu un politiski neitrālu cilvēku virsvadība gājienā pret krievu imperiālisma mantojumu.
Kur esam šobrīd? Varbūt turpat, kur esam bijuši gandrīz visus trīs gadu desmitus atjaunotajā Latvijā – starp valsts politiskās varas liekulīgo patriotisku frāžu bārstīšanu un visu iespējamo tiltu saglabāšanu ar Maskavu. Valdības mainās, bet šī situācija gan nemainās.
Pat tagad, kad mums ir jauna tās pašas vecās "Vienotības" valdība, kas paziņo, ka galvenā vērtība tagad būšot Latvijas cilvēks, nekļūst skaidrs – kurš cilvēks? Pjotrs Avens? Aivars Lembergs? "Re:Baltica" meiteņu lolotie Krievijas pilsoņi – mūžīgie pensionāri?
Paskatīsimies uz situāciju objektīvi. Vai ir pārtrauktas diplomātiskās attiecības ar agresorvalsti Krieviju? Protams, nav, jo mums taču nevarot būt no pārējās Eiropas neatkarīga ārpolitika. Vai Krievijas pilsoņi, kuri tā arī nav pratušies iemācīties valsts valodu, ir spiesti pamest Latviju? Protams, nav – viņiem ir iedoti vēl pāris gadu, kuros cerēt uz Krievijas impērijas atgriešanos. Vai Kremļa oligarhi ir izraidīti? Nē, Putina baņķieris Pjotrs Avens pat pēc pakļaušanas ASV sankcijām ir saglabājis Latvijas pilsonību un atrod arvien jaunus "sapratējus".
Vai prokremliskie politiķi ir zaudējuši savu ietekmi? "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība ietekmi zaudēja nevis tāpēc, ka Latvijas valsts vērsa kādas sankcijas, bet gan tāpēc, ka tās sodīja krievvalodīgie vēlētāji, izvēloties agresīvākus savu interešu pārstāvjus. Turklāt problēmas ar prokremliskiem pilsētu mēriem Latgalē tikai pieaug. Un, protams, neaizmirsīsim par skumjo latviešu valodas situāciju, kas arvien ir cietēja starp gļēvu liberālismu un krievu šovinistu lingvistisko teritorijas iezīmēšanu.
"Maskavas nams" ir simbols aprakstītajai situācijai, kura nevar un nedrīkst apmierināt Latvijas patriotus! Vērojot politisko notikumu attīstību pēdējo mēnešu laikā, šķiet, ka neesam spējuši novērtēt to upuri, ko visas civilizētās Eiropas vārdā ir nesuši Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji.
Kara ievilkšanās nedrīkstēja būt iemesls, lai tiltus ar Maskavu saglabātu – tas bija papildu laiks, lai šos tiltus līdz galam sadedzinātu!
Šķiet, to neapzinās arī "Vienotība", kas sev doto mandātu vēlēšanās nopietni pārprata. Paskaidroju – balsis par "Vienotību" nebija mīlestības vēstule Kariņam par viņa lieliskajām politiskās shēmošanas prasmēm, ne arī par rīcībām Covid-19 krīzes laikā. Šīs balsis tika dotas, lai kara apstākļos valsts saglabātu savu ģeopolitisko kursu un turpinātu atbrīvoties no krievu imperiālisma mantojuma.
Lai šeit nebūtu Kremļa oligarhu, prokremlisku politiķu un bezkaunīgu Krievijas pilsoņu. Lai šeit nebūtu "Maskavas namu", kuru telpās visi šie Latvijas ienaidnieki satiekas un prāto, kā Mārupi pārvērst par Buču un Rīgu par Mariupoli. Tāpēc nost ar "Maskavas namu" un visu, ko tas simbolizē!
* biedrības "Austošā Saule" vadītājs
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
