Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani var lamāt dažādos vārdos, bet Saeimā es nebaidos uzdot tiešus un vienkāršus jautājumus. Lūdzu, apskatiet jautājumus, kurus pēc konsultācijām ar saviem vēlētājiem un ekspertiem iesniedzu komisijas vadībai (priekšsēdētājam R. Balodim, viņa biedrei R. Ločmelei-Luņovai un komisijas sekretāram I. Dālderim) ar lūgumu iekļaut komisijas darba dienaskārtībā. Diemžēl šo jautājumu iekļaušana komisijas darba dienaskārtībā tiek kavētā, formāli argumentējot, ka atsevišķi komisijas locekļi tos nesaprot.

Manuprāt, cilvēki grib atbildes uz vienkāršiem jautājumiem, kurus es arī uzdodu. Vai tiešām komisijas vadībai šie vienkāršie jautājumi ir pārāk sarežģīti? Lūk, jautājumi:

Sabiedriskās ēkas ir uzceltas un tiek ekspluatētas – tas ir fakts.

Kā to ekspluatācijas laikā tiek monitorēta, vērtēta un analizēta šo ēku strukturālā drošība?

Kas par to ir atbildīgs un kas to dara?

Ko tieši apskata un vērtē?

Cik bieži tas notiek?

Kādā veidā tiek veiktas atskaites par ēku strukturālās drošības monitorēšanu?

Kas notiek ar atskaitēm, kad tās tiek iesniegtas?

Kādi normatīvie akti nosaka ēku strukturālās drošības monitorēšanas procesu?

Kādi sodi tiek piemēroti, ja tiek atklāts, ka ir problēmas ar ēku strukturālo drošību?

Kāda ir statistika par šādu sodu piemērošanu pēdējos 5 gados?

Visbeidzot, kāda bija situācija līdz traģēdijai, un kā tā atšķiras tagad?

Esmu lūdzis informāciju par to, kā ēku strukturālā drošība tiek kontrolēta ļoti konkrētos objektos – tirdzniecības centros, daudzstāvu dzīvojamās ēkās, dambjos, tiltos, elektrostacijās, skolās, privātskolās, bērnudārzos, privātos bērnudārzos, slimnīcās, pansionātos, lidostā, dzelzceļa stacijās, autoostā, teātros, kinoteātros, ražošanas telpās, viesnīcās, un citās sabiedriskās ēkās.

Komisijas vadība manu jautājumu neiekļaušanu dienaskārtībā jau trīs nedēļas motivē ar to, ka nesaprotot manus jautājumus. Man esot nepieciešams definēt, kas ir ēku ‘strukturālā drošība’.

Es ceru, ka Jūs, lasītāji, saprotat, ko nozīmē ēku ‘strukturālā drošība’.

‘Strukturāli drošas’ ēkas nesabrūk. Žēl, ka šo vienkāršo patiesību nesaprot Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadība. (Esmu vairākkārt izteicis savu nožēlu par to, ka komisijas oficiālajā nosaukumā ir minēts Zolitūdes, nevis Maximas vārds.  Būtu pareizāk to saukt par Maximas traģēdijas komisiju, jo sabruka nevis Zolitūde, bet Maxima.)

Komisijas sēdēs esam daudz runājuši par jautājumiem, kurus komisija nevar pierādīt – par bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces iespējamo korumpētību; par Ekonomikas ministrijas ierēdņu iespējamo nekompetenci; par dažādu amatpersonu motivāciju atbalstot vai neatbalstot Valsts būvinspekcijas likvidāciju 2009. gadā.  Izskatās, ka sēžu laikā notiek juridiskās kompetences sacensība.

Bet pazūd galvenais – kas jāmaina normatīvajā vidē, lai sabiedriskās ēkas nesabruktu un lai cilvēki tajās justos droši?

Es tikai vēlos noskaidrot faktus par ēku ‘strukturālās drošības’ kontroli to ekspluatācijas laikā.

Pēdējā komisijas sēdē piedalījās Latvijas lielāko pilsētu būvvalžu vadītāji, kuri atzina, ka normatīvais regulējums ēku ekspluatācijas kontrolei eksistē tikai attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.

Vai tas nozīmē, ka visām citām sabiedrisko ēku kategorijām ēku ekspluatācijas kontroles normatīvā regulējuma vispār nav?  Ir.  Civillikumā 1084. panta pirmā daļa paredz, ka “katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.”

Lūk, zilonis trauku veikalā – sabiedrisko ēku drošības kontroli ir jāveic katram būves īpašniekam.  Kā nu kurš to atzīst par pareizu.

Varbūt man nav taisnība, un kāds trenēts jurists cīnīsies par definīcijām, kā to tagad dara parlamentārās komisijas vadība.  Bet es savus jautājumus netaisos atsaukt vai skaidrot.  Komisijas vadībai un atbildīgajām institūcijām tie būtu rūpīgi jāizlasa un jāmēģina saprast.

Paldies, ka izlasījāt.

P.S. Jebkurš var redzēt sēžu norises rezumējumu manā videoblogā sunubuda.tv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...