Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Pietiek publicēja Jurģa Liepnieka papildu liecības digitālās televīzijas lietā, kuras bija radījušas dramatiski asus prokurora iebildumus, daudzi lasītāji mums ir vaicājuši - ar ko vispār skaidrojams tas, ka lietas izskatīšanas vidū prokuratūra pēkšņi šajā procesā izvirza būtiski jaunas apsūdzības? Kamēr prokuratūra no garākiem skaidrojumiem atsakās, publicējam šajā lietā apsūdzētā jurista Mārtiņa Kvēpa (attēlā) liecību papildinājumu, kas varētu viest vismaz daļēju skaidrību šajā jautājumā.

I. IEVADS

2013. gada 22. maijā es saņēmumu „Lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības grozot apsūdzību” jeb jaunu apsūdzību šajā kriminālprocesā.

Jaunajā apsūdzībā nav norādīti motīvi, kāpēc tā ir grozīta.

Skaidrību par apsūdzības grozīšanas iemeslu nesniedz arī tās pēdējā lapā norādītie Kriminālprocesa likuma panti, kurus apsūdzības autors ir norādījis kā pamatu savai rīcībai. Proti, prokurors ir izdarījis atsauci uz Kriminālprocesa likuma 462. panta trešo daļu, kas regulē smagākas apsūdzības sastādīšanas gadījumus. Lasot jauno apsūdzību, neizdevās atrast pazīmes, kas liecinātu, ka mana apsūdzība būtu kļuvusi smagāka. Iespējams, prokurors vienkārši ir kļūdījies atbilstošu Kriminālprocesa likuma normu piemeklēšanā.

Iepazīstoties ar jaunās apsūdzības saturu kopumā, rodas jautājums, vai apsūdzība ir grozīta tāpēc, ka būtu iestājušies kādi no Kriminālprocesa likuma 462. pantā norādītajiem apsūdzības grozīšanas apstākļiem, vai arī tās autors ir mēģinājis tikai labot paša iepriekš pieļautās juridiskās un faktu kļūdas. Ievērojot to, ka jaunajā apsūdzībā neizdevās ieraudzīt kaut vai vienu jaunu iztiesāšanas gaitā atklājušos faktu, kas apsūdzības autoram agrāk nebūtu bijis zināms, atbildi uz šo jautājumu atrast nav nemaz tik sarežģīti.

II. GALVENĀS IZMAIŅAS JAUNAJĀ APSŪDZĪBĀ

Galvenās izmaiņas jaunajā apsūdzībā var sadalīt sešās grupās:

(1) Pirmkārt, prokurors ir atteicies no apsūdzības uzturēšanas daļā par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizācijas apzinātu veicināšanu.

Precīzāk gan būtu teikt, ka šī daļa no apsūdzības ir vienkārši pazudusi, jo lēmumā par apsūdzības grozīšanu nav norādīts, ka prokurors būtu kādā daļā no apsūdzības atteicies, kam Kriminālprocesa likums paredz īpašu kārtību; tāpat lēmumā nav atrodami motīvi, kāpēc attiecīgā apsūdzības daļa ir pazudusi. Svarīgākais, protams, ir, lai arī cik pareizi vai nepareizi tas nebūtu procesuāli izteikts, par šādu noziedzīgu nodarījumu es vairs netieku apsūdzēts.

(2) Otrkārt, jaunajā apsūdzībā vairs nav daudz agrāk apgalvotu faktu.

Izpētot to, tieši kādu faktu apsūdzībā vairs nav, var secināt, ka, izņemot vienu īpašu gadījumu, apsūdzības autors ir ņēmis vērā manas poligrāfa pārbaudes rezultātus un atteicies no virknes apgalvojumu, kas ir pretrunā ar šiem rezultātiem; tāpat izslēgtas ir vairākas faktoloģiskas nepareizības, uz kurām norādīju savā iepriekšējā liecībā. Piemēram, atbilstoši jaunajai apsūdzībai par digitālās televīzijas jautājumiem mani vairs nav konsultējis Andrejs Ēķis, es vairs netieku uzskatīts par sākotnējā "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" projekta autoru, apsūdzība ir pieņēmusi faktu, ka neviens no DLRTC kontroles institūciju locekļiem nekad nav redzējis vai pat dzirdējis par ar "Kempmayer Media Limited" noslēgto Integrācijas pakalpojumu līgumu, ar kuru agrāk tie skaitījās apkrāpti utt. Tomēr, kā jau tikko minēju, vienā gadījumā apsūdzība nav pieņēmusi manus paskaidrojumus un man pozitīvos poligrāfa pārbaudes rezultātus – apsūdzībā joprojām tiek apgalvots, ka mans juridiskais atzinums LVRTC pilnvarniekiem par to, ka "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" projekta noteikumi atbilst likumam, esot bijis apzināti nepatiess. Šajā sakarā retoriski jājautā, vai gadījumā, ja prokurors būtu piekāpies man arī šajā jautājumā, vispār būtu iespējams uzturēt jebkāda satura apsūdzību. Atbilde uz šo retorisko jautājumu izskaidro prokurora uzstājību un dažādos standartus viena un tā paša pierādījuma vērtēšanā.

(3) Treškārt, jaunajā apsūdzībā pie lielākās daļas manu darbību ir pievienots prokurora viedoklis par to, ko šo darbību laikā es esmu domājis un zinājis. Prokurora ieskatā es vienmēr esmu domājis tikai noziedzīgas domas un vienlaicīgi sīki pārzinājis arī citu personu ļaunos nolūkus.

Pāris rindkopas iepriekš šajā liecībā paskaidroju, ka no apsūdzības ir pazuduši daudzi agrāk apgalvoti fakti. Pāri ir palikušas manas darbības, kuras pašas par sevi varētu būt sarežģīti raksturot kā noziedzīgas. Piemēram, atsevišķu grozījumu sagatavošana "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" projektā, līguma noteikumu atreferēšana LVRTC valsts pilnvarniekiem, viedokļa izteikšana par līguma noteikumu atbilstību tiesību normām utml. Lai radītu sajūtu, ka pretēji šo darbību pavisam parastajam raksturam tajās ir bijis paslēpts kāds ārēji nepamanāms noziedzīgs mērķis, prokurors jaunajā apsūdzībā norāda, ka mans prāta stāvoklis vienmēr ir bijis noziedzīgs.

Piemēram, 2001. gadā es esot pievienojies Andreja Ēķa, Ginta Bandēna, Jurģa Liepnieka un Māra Paudera noziedzīgajam nodomam, kuriem prokurora ieskatā jau 2001. gadā ir bijis skaidrs pilnīgi viss, kas DTV ieviešanas ziņā notiks gan Latvijā, gan vairākās ārvalstīs turpmāko divu gadu laikā. Tāpat viņiem ir bijis pilnīgi skaidrs, ka "Kempmayer Media Limited" darbība būs tikai un vienīgi fiktīva, ka visa "Kempmayer Media Limited" saņemtā nauda sākumā pienāksies Tonijam Flanaganam, bet pēc tam tikšot novirzīta apsūdzībā līdz galam neatklātām ar Latviju saistītām fiziskām personām. Un tas viss kaut kā esot tapis zināms arī man. Un ne tikai tapis zināms, bet arī radījis nepārvaramu vēlēšanos to visu realizēt. Atbilstoši jaunajai apsūdzībai neglītā doma realizēt citu personu noziedzīgos nodomus ir bijusi manā galvā nepārtraukti. Pat tad, kad es vispār neko neesmu darījis, tikai klusi sēdējis kādā sapulcē. Kā man būtu tapuši zināmi tādu personu, kuras iepriekš pat nebiju saticis, nolūki, kāpēc man bija jāpievienojas šiem nolūkiem, kāpēc pilnīgi viss, ko esmu darījis, ir bijis caurausts ar šiem nolūkiem, un vai lietā ir kaut vai viens vērtējams pierādījums, kas par iepriekš minēto kaut ko liecinātu, apsūdzībā, protams, nav atkal ne vārda.

(4) Ceturtkārt, apsūdzībā ir parādījušies arī atsevišķi jauni fakti.

Par faktiem tos gan nosaukt var tikai nosacīti, jo to saturu veido vienkārši prokurora apgalvojumi bez norādēm uz kādām manām pierādījumos balstītām darbībām. Piemēram, pilnīgi no jauna ir parādījies apgalvojums, ka noziedzīgajā personu grupā es esot iesaistījies, par to vienojoties ar Guntaru Spundi. Tas, protams, ir noticis izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā un vietā; tāpat izmeklēšana ir izvēlējusies skaļi nerunāt par to, kāpēc tā vispār ir nonākusi pie šāda secinājuma, kāpēc man būtu bijis par kaut ko jāvienojas tieši ar Guntaru Spundi, pēc kādām manām darbībām un/vai pierādījumiem tas būtu secināms utt. Apsūdzības autora ieskatā, lai grozītu apsūdzību un inkriminētu kādu noziedzīgu darbību, pietiek ar vispārīgu prokurora apgalvojumu.

(5) Piektkārt, apsūdzībā ir mainījies vairāku agrāk jau minētu faktu novērtējums, bet daži notikumi ir aprakstīti citādiem vārdiem.

Arī šīm izmaiņām apsūdzībā nav nekādu paskaidrojumu par to autora motīviem vai atsauces uz pierādījumiem.

Piemēram, ja agrāk apsūdzība apgalvoja, ka 2002. gada vasarā es esot kolēģa advokāta Jāņa Lozes birojā kopā ar vairākiem citiem apsūdzētajiem apspriedis "Kempmayer Media Limited" darbības strukturēšanu, tad tagad bez kādiem papildus paskaidrojumiem apsūdzības ieskatā šajā pašā apspriedē es jau esot devis Tonijam Flanaganam „vadošus norādījumus” par "Kempmayer Media Limited" darbību. Un tas nekas, ka atbilstoši paša Tonija Flanagana sniegtajai liecībai mans vienīgais viņam zināmais statuss bija DLRTC jurists un nekādus „vadošus norādījumus” jo īpaši no manas puses viņš netika pieminējis. Kā jau ierasts, prokurora ieskatā, lai kādam pārmestu noziedzīgu darbību, pietiek ar to, ka tā saka viņš pats.

(6) Sestkārt, jaunajā apsūdzībā prokurors beidzot ir mēģinājis pamatot savu agrāk izteikto viedokli par to, ka mans atzinums LVRTC pilnvarniekiem par "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" projekta noteikumu atbilstību likumam, ir bijis nepatiess.

Savā iepriekšējā liecībā es norādīju, ka, lai izteiktu apgalvojumus, ka kaut kas neatbilst likumam, vajadzētu vismaz pieminēt kādu tiesību normu, kurai šis kaut kas neatbilst.

Jaunajā apsūdzībā beidzot it kā beidzot ir norādīts, ka līguma projekts esot bijis sastādīts pretēji trīs Civillikuma pantu noteikumiem – 1., 1427. un 1440. pantam. Iepazīstoties ar minēto Civillikuma pantu saturu, redzam, ka šīs tiesību normas neregulē un neattiecas uz līguma noteikumu saturu, bet gan regulē un attiecas uz vēlāk sekojošo līguma noslēgšanas procesu (Civillikuma 1427. un 1440. pants) vai tiesību izlietošanu no jau noslēgta līguma (Civillikuma 1. pants). Proti, prokurors tiesību normu pārkāpumus ir saskatījis tajā veidā, kā līguma puses pauda savu gribu līgumu slēgt, nevis pašos līguma noteikumos, par kuriem es sniedzu atzinumu LVRTC pilnvarniekiem. Tas nozīmē, ka apsūdzībā saglabātais apgalvojums, ka mans viedoklis par līguma projekta noteikumu atbilstību tiesību normām ir bijis nepareizs, joprojām netiek pamatots ar kādu konkrētu tiesību normu pārkāpumu.

Jāpiemin, ka jaunajā apsūdzībā prokurora pieminētie Civillikuma trīs panti ir savstarpējā pretrunā un neatbilst paša apsūdzības autora sniegtajam līguma juridiskajam raksturojumam, kas, savukārt, liek jautāt, vai apsūdzības autors vispār ir izpratis paša piesaukto privāttiesību institūtu būtību un to likumisko regulējumu.

III. TIESĪBU UZ AIZSTĀVĪBU AIZSKĀRUMS

Ievērojot gan Latvijas tiesu, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, ja es uzskatu, ka manas tiesības kriminālprocesā ir pārkāptas, man par to ir jāpasaka. Tāpēc pirms liecības tālākas turpināšanas vēlos norādīt, ka ar jaunās apsūdzības saturu un apsūdzības, iespējams, apzināti novēlotu sastādīšanu, ir aizskartas manas tiesības uz aizstāvību. Šis aizskārums nekādā gadījumā nav saistāms ar tiesas darbību.

Manu tiesību aizskārums izpaužas vismaz divos veidos.

Pirmkārt, manas apsūdzības saturs tās lielākajā daļā ir nekonkrēts un deklaratīvs. Apsūdzības būtību veido prokurora izteikumi par to, ka es esot rīkojies noziedzīgi, bet nav norādīti konkrēti faktiski apstākļi, uz kuriem šie izteikumi ir balstīti. Tāpat jaunajā apsūdzībā prokurora izteikumi nekādā veidā nav saistīti ar konkrētiem pierādījumiem. Sekojoši, virknē gadījumu nav iespējams saprast uz kādu apsvērumu, faktu un pierādījumu pamata ir balstīta mana apsūdzība. Īstos apsūdzības motīvus, apsvērumus un to saistību ar pierādījumiem es uzzināšu tikai tiesu debatēs, kad būs jau par vēlu sniegt papildu liecību vai jaunus pierādījumus.

Otrkārt, apsūdzības formulējumi, iespējams, apzināti ir grozīti tajā procesa stadijā, kad daudzu pierādījumu pārbaude, lai atspēkotu šos jaunos formulējumus, vairs nav iespējama. Piemēram, ja jaunā apsūdzība būtu tikusi man izsniegta savlaicīgi, es būtu varējis uzdot tiešu jautājumu lieciniekam Tonijam Flanaganam, vai kādreiz esmu viņam devis „vadošus norādījumus”, kā tas bez atsauces uz faktiem ir norādīts apsūdzībā. Šobrīd tas vairs nav iespējams. Jāuzsver, ka apsūdzības autoram nav neviena objektīvi pamatojama iemesla, kāpēc mana jaunā apsūdzība tika sastādīta tikai 2013. gada maijā.

Manu tiesību aizskārumu un to raksturojošo piemēru uzskaitījums nav izsmeļošs.

IV. KONKRĒTAS JAUNĀS APSŪDZĪBAS EPIZODES

Turpmāk īsi liecināšu par tām apsūdzības epizodēm, kurās atbilstoši tās jaunajai redakcijai ir notikušas kādas vērā ņemamas izmaiņas.

(I) Mana iesaistīšanās personu grupā

Mana apsūdzība ir paplašināta ar jaunu epizodi par manu iesaistīšanos noziedzīgajā personu grupā, ja par epizodi var nosaukt prokurora deklaratīvu apgalvojumu bez norādēm uz konkrētiem faktiem. Proti, ja agrāk mana iespējami noziedzīgā darbība prokurora ieskatā sākās tikai 2001. gada 12. septembrī, pēc DLRTC pasūtījuma sastādot Integrācijas pakalpojumu līguma projektu, tad tagad atbilstoši jaunajai apsūdzībai kaut kad jau pirms 2001. gada 12. septembra izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā un vietā es esot vienojies ar Guntaru Spundi par kopīgu noziedzīgu rīcību. Par to, kas prokuroram ir licis kaut ko tādu sākt apgalvot tikai 2013. gada maijā, apsūdzībā, protams, nav ne vārda.

Jādomā, ka šis deklaratīvais apgalvojums ir radies tāpēc, ka jebkādu norāžu trūkums sākotnējā apsūdzībā uz to, ka es varētu kaut kad būt iesaistījies kādās nelikumīgās norunās ar citiem apsūdzētajiem, bija acīmredzams un ļoti būtisks trūkums, kas bija jālabo. Ja kriminālprocesa materiālos nav nekādu norāžu par Mārtiņa Kvēpa kontaktiem ar personām, kas prokurora ieskatā būtu bijušas tieši saistītas ar "Kempmayer Media Limited", tad kāpēc gan neizdomāt, ka noziedzīgās grupas biedrs bija DLRTC valdes priekšsēdētājs. Ja apsūdzība ir jāuztur par katru cenu, tad kādam jau tam bija jābūt, pat ja lietā nav neviena pierādījuma, kas uz kaut ko tādu norādītu.

Prokurora jauno izdomājumu sakarā es varu liecināt, ka es nekad neesmu vienojies par noziedzīgu rīcību ne ar Guntaru Spundi, ne arī ar kādu citu personu. Varbūt tieši šis apstāklis izskaidro, kāpēc agrāk par šādu vienošanos manā apsūdzībā nebija ne vārda un tā parādījās tikai tāpēc, ka bez vienošanās par kopīgu noziedzīgu darbību apsūdzības pastāvēšana loģiski nebūtu iespējama.

Lai iekrāsotu visu manu turpmāko jurista darbību noziedzīgās krāsās, norādot uz manu iespējamo vienošanos ar Guntaru Spundi, prokurors ir detalizēti izklāstījis arī savu priekšstatu par mana prāta stāvokli šīs vienošanās laikā:

Pirmkārt, prokurora ieskatā es esot zinājis, ka "Kempmayer Media Limited" iesaistīšanas DTV projektā iniciatori esot man zināmie Andrejs Ēķis un Gints Bandēns. No kurienes tas man būtu bijis zināms un kad es šos cilvēkus vispār būtu saticis, turklāt tādos apstākļos, lai tie atklātu man savus slepenos noziedzīgos plānus, apsūdzībā atkal, protams, nav ne vārda.

Šajā sakarā varu liecināt, ka man nekas nebija zināms par personām, pēc kuru iniciatīvas "Kempmayer Media Limited" tika iesaistīts DTV projektā.

Otrkārt, prokurora ieskatā, vienojoties ar Guntaru Spundi, mēs esot savstarpēji apņēmušies realizēt Andreja Ēķa, Ginta Bandēna, Jurģa Liepnieka un Māra Paudera noziedzīgo nodomu. Šis nodoms jau 2001. gadā esot bijis ļoti sīki un precīzi izstrādāts. Proti,

(i) būtu jāpanāk, ka oficiāli tiek atzīts, ka "Kempmayer Media Limited" veic DTV izveidošanu Latvijā,

(ii) "Kempmayer Media Limited" darbībai būtu jābūt tikai un vienīgi fiktīvai,

(iii) būtu jāiegūst DLRTC finanšu līdzekļi lielā apmērā vispirms Tonija Flanagana labā, bet pēc tam jāmaina līdzekļu piederība un tie tālāk jānodod citām personām, kuru vārdi apsūdzībā tā arī netiek pilnībā atklāti.

Šajā sakarā varu liecināt, ka es ar Guntaru Spundi ne tikai neesmu vienojies par kādu personu noziedzīgo nodomu kopīgu realizēšanu, bet neesmu pat ar viņu apspriedis kādus citus ar manu jurista darbību DLRTC interesēs nesaistītus jautājumus.

(II) Integrācijas pakalpojumu līguma sagatavošana

Šajā epizodē jaunajā apsūdzībā svarīgākais ir tas, ka prokurors ir pieņēmis manā iepriekšējā liecībā norādīto, ka neviens no DLRTC kontroles institūciju locekļiem šo līgumu nebija ne redzējis, ne arī dzirdējis par to. Iepriekš liecināju, ka, ievērojot šo apstākli, nav pareizi apgalvot, ka ar šo līgumu kāda personu varētu būt tikusi apkrāpta.

Atbilstoši jaunajai apsūdzībai ar Integrācijas pakalpojumu līgumu vairs nav bijis mērķis sekmēt "Kempmayer Media Limited" parādīšanos atklātībā, jo ir skaidrs, ka ar nevienam nezināmu līgumu kaut kādu atklātību būtu grūti sasniegt. Tagad apsūdzībā ir norādīts, ka Integrācijas pakalpojumu līguma sastādīšanas un noslēgšanas mērķis esot bijis šķietama tiesiska pamata radīšana "Kempmayer Media Limited" iesaistīšanā DTV izveidošanā Latvijas Republikā.

Par šo jauno apsūdzības formulējumu līdzīgi kā iepriekš varu liecināt, ka Integrācijas pakalpojumu līgumu es sastādīju atbilstoši Māra Paudera man dotiem norādījumiem, par pamatu līguma tekstam ņemot studiju laikā ASV iegūtus konsultāciju līgumu paraugus angļu valodā.

Man neviens nekad netika stāstījis nedz par to, ka Integrācijas pakalpojumu līgumu varētu arī nepildīt atbilstoši nolīgtajam, kā arī neziņoja par šī līguma faktisko izpildes vai neizpildes gaitu. Kriminālprocesa materiālos nav neviena pierādījuma par to, ka es kaut ko tādu būtu zinājis, vai ka man to būtu vajadzējis zināt.

(III) „Norādījumu memoranda” sagatavošana

Jaunajā apsūdzībā attiecībā uz šo epizodi ir norādīts agrāk neminēts manu darbību iespējamais mērķis. Proti, vispirms – pamatot "Kempmayer Media Limited" iesaistīšanu DTV projektā ar BBCT piedāvājumu to darīt, bet pēc tam – izmantot BBCT piedāvājumu kā apstākli, lai panāktu "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" slēgšanas akceptēšanu tieši ar "Kempmayer Media Limited".

Šajā sakarā varu liecināt, ka man nekad nav bijuši prokurora apgalvotie nodomi vai mērķi. Kā jau agrāk liecināju, Norādījumu memorandu es sagatavoju pēc Māra Paudera lūguma un atbilstoši viņa norādījumiem. Šajā dokumentā es nekad neesmu norādījis, ka tam būtu kāds sakars ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju, un es nekad to neesmu nedz nodevis, nedz arī apspriedis ar BBCT. Tāpat man neviens Norādījumu memoranda sastādīšanas laikā netika stāstījis par tālākajiem plāniem attiecībā uz DTV ieviešanu Latvijā, tajā skaitā pār kādu citu līgumu slēgšanu ar "Kempmayer Media Limited" nākotnē, kam būtu nepieciešama BBCT rekomendācija.

Jau iepriekš esmu liecinājis, ka neatkarīgi no iepriekš minētā, kritiski ir jāvērtē apsūdzības izteikums, ka ar Norādījumu memorandu varētu būt tikušas apmānītas LR Satiksmes ministrijas amatpersonas. Atbilstoši kriminālprocesa materiāliem amatpersonas šo dokumentu (gan atsevišķi, gan kā BBCT sagatavotā ziņojuma sastāvdaļu) nav redzējušas. Tāpat no BBCT sagatavotā ziņojuma ir redzams, ka Norādījumu memorandā ir iekļauta norāde uz LR Satiksmes ministriju kā attiecīgo noteikumu iniciatori, tāpēc jāšaubās, vai kāda LR Satiksmes ministrijas amatpersona pretēji dokumenta skaidrajam saturam to varētu uztvert kā BBCT rekomendāciju sadarboties ar "Kempmayer Media Limited".

(IV) Sanāksme pie Jāņa Lozes 2002. gada 29. jūlijā

Ja agrāk prokurora ieskatā es šajā sanāksmē kaut ko esot apspriedis, tad jaunajā apsūdzības versijā, kopā ar citiem apsūdzētajiem es jau esot devis Tonijam Flanaganam ar Andreju Ēķi saskaņotus „vadošus norādījumus” par "Kempmayer Media Limited" darbību, lai ko arī šis arhaiskais vārdus savienojums nenozīmētu.

Šajā sakarā varu liecināt, ka nekādus norādījumus, nedz vadošus, nedz arī pavisam parastus es nevienam nekad neesmu devis.

Liecinieks Tonijs Flanagans tiesas sēdē liecināja, ka mans vienīgais viņam zināmais statuss bija DLRTC jurists un nepieminēja kādus „vadošus norādījumus” jo īpaši no manas puses sniegtus.

(V) "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" sagatavošanas process

(a) Līguma projekta sagatavošana

Jaunajā apsūdzībā epizodē par "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" izstrādi, pirmkārt, ir pazuduši vairāki agrāk izteikti apsūdzoši apgalvojumi, otrkārt, klāt ir pievienoti vairāki prokurora nepatiesi apgalvojumi par to, ko es it kā esot ierakstījis līguma tekstā, un, treškārt, ir parādījusies prokurora versija par līguma projekta noteikumu neatbilstību konkrētām Civillikuma normām.

No apsūdzības ir pazuduši prokurora agrākie apgalvojumi, ka es būtu bijis viens no "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" projekta sākotnējiem autoriem. Šobrīd apsūdzībā ir norādīts, ka es esmu sācis labot līguma projektu tikai pēc 2002. gada 4. septembra, kad sākotnējais līguma projekts jau bija gatavs. Tāpat apsūdzībā vairs nav atrodams galvenais mani it kā kompromitējošais apgalvojums, ka man būtu bijusi kaut kāda sadarbība ar Andreju Ēķi saistībā ar līguma projektu.

Lai arī apsūdzība šobrīd jau atzīst, ka neesmu bijis līguma sākotnējā projekta autors, un kriminālprocesa materiālos ir ļoti viegli izsekot kad un kādus labojumus es līguma projektā esmu veicis, apsūdzībā joprojām ir saglabāts pretrunīgais apgalvojums, ka es esot sastādījis līguma projektu. Pie tam, apsūdzībā ir norādīts, ka es personiski esmu līguma projektā norādījis virkni patiesībai neatbilstošu ziņu par līguma slēgšanas pamatojumu, līguma apjoma pamatojumu, "Kempmayer Media Limited" saistībām no līguma un "Kempmayer Media Limited" spēju izpildīt līguma saistības. Tāpat apsūdzībā pilnīgi no jauna ir parādījies apgalvojums, ka es esot līguma projektā norādījis mākslīgi paaugstinātu "Kempmayer Media Limited" atlīdzības apmēru.

Šie prokurora apgalvojumi ir negodīgi un nepatiesi izdomājumi.

Kā katrs var pārliecināties kriminālprocesa materiālos esošajos pierādījumos, es neesmu "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" sastādītājs. Kā iepriekš esmu liecinājis un kā to norāda rakstveida pierādījumi, līguma projektā es izdarīju tikai DLRTC interesēm atbilstošus juridiskus, nevis ziņas par faktiem saturošus labojumus.

Es nekad neesmu līguma projektā ietvēris jebkādas ziņas par līguma slēgšanas pamatojumu, līguma apjoma pamatojumu vai "Kempmayer Media Limited" spēju pildīt līgumu. Tieši tāpat es nekad neesmu ietvēris līguma projektā nedz paaugstinātu, nedz jebkādu citu "Kempmayer Media Limited" maksājamu atlīdzību. Kā apliecina poligrāfa pārbaudes rezultāti, man nekas pat nebija zināms par iespējamo "Kempmayer Media Limited" vai kādas ar to saistītas personas iespējamo peļņu DTV projekta izpildes rezultātā.

Kriminālprocesa materiālos atrodas "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" projekta elektroniskās versijas, no kurām ir redzams, kad un kādus labojumus es esmu projektā veicis. Starp šiem labojumiem nav neviena, kas kaut vai attāli attiektos uz līguma slēgšanas pamatojumu, apjomu, "Kempmayer Media Limited" spēju pildīt uzņemtās saistības vai tai maksājamo atlīdzību. Šādas lietas es ne tikai neesmu rakstījis, bet pat neesmu apspriedis.

Mans paša sev definētais galvenais darba uzdevums, strādājot ar līguma projektu, bija novērst nekonkrēti aprakstītu "Kempmayer Media Limited" saistību neizpildes risku. Par to, kā es šo paša definēto galveno darba uzdevumu izpildīju, esmu liecinājis jau iepriekš.

Savās agrāk iesniegtajās rakstveida liecībās paskaidroju, ka pēc mana atzinuma saņemšanas Māris Pauders man ļoti konkrēti norādīja, ka "Līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" nav iespējams sastādīt tā, lai tajā būtu detalizēti aprakstītas pilnīgi visas DTV izveidošanā veicamās darbības. Lai novērstu nekonkrēto "Kempmayer Media Limited" saistību saturu, man bija jāizdomā pilnībā jauns šīs situācijas juridiskais risinājums. Šis risinājums izpaudās tādā veidā, ka "Kempmayer Media Limited" darbībām tiktu piemērotas īpašas saistības, kuras es nosaucu par „pilnvarnieka atbildības standartu”. „Pilnvarnieka atbildības standarts” paredzēja, ka visos gadījumos, kad saistības bija nekonkrēti aprakstītas, "Kempmayer Media Limited" bija pienākums rīkoties tā, kā attiecīgajā situācijā būtu rīkojies pats DLRTC.

Šī no Civillikuma normām par pilnvarnieka darbību (Civillikuma Saistību tiesību daļas 2301. līdz 2304. pants) aizgūtā koncepcija aizliedza, piemēram, pilnvarniekam (konkrētajā gadījumā "Kempmayer Media Limited" vai tā meitas sabiedrībai) gūt peļņu, lika nopirkt vislabāko tehniku utml. Visos gadījumos, kad par saistību saturu rastos domstarpības, tieši "Kempmayer Media Limited" būtu jāpierāda, ka tas ir rīkojies vislabākajās DLRTC interesēs.

Tāpat savās agrākajās liecībās esmu paskaidrojis arī par līgumā ietverto nepārvaramas varas institūtu, kas Latvijas Valstij būtu ļāvis jebkurā brīdī vienpusēji pārtraukt "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" darbību bez jebkādām soda sankcijām, un citiem DLRTC tiesību aizsardzības mehānismiem.

Atkārtoti jāuzsver, ka līguma projektu vērtēju ne tikai es, bet arī Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta juriste Ilze Kalniņa, kā tas ir redzams no kriminālprocesa materiālos esošajiem pierādījumiem. Ilze Kalniņa vienlaicīgi pildīja arī LVRTC akcionāru pilnsapulces sekretāres funkciju, nodrošinot informācijas apmaiņu ar LVRTC valsts pilnvarniekiem, pārsūtot viņiem mūsu savstarpējo saraksti. Tāpēc vēl jo apšaubāmāka kļūst apsūdzības jaunā koncepcija, ka es kaut ko slepeni no citiem un nesaskaņoti esmu rakstījis "Līgumā par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā", lai kaitētu DLRTC interesēm un darītu bagātākas man nezināmas personas par man nezināmu naudas summu.

(b) Līguma noteikumu (ne)atbilstība tiesību normām

Vēlos īpaši vērst tiesas uzmanību uz apsūdzībā no jauna parādījušos prokurora viedokli par tām likuma normām, kurām "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" projekts esot bijis neatbilstošs. Prokurora ieskatā es esot apzinājies, ka "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" esot bijis neatbilstošs Civillikuma 1., 1427. un 1440. pantu noteikumiem. Šiem prokurora privāttiesiskajiem pārspriedumiem būtu it kā jānovērš dīvainā situācija iepriekšējā apsūdzībā, kad tiek izteikts apgalvojums par līguma noteikumu neatbilstību likumam, bet norādes uz kādu konkrētu tiesību normu pārkāpumiem neseko.

Tomēr šie prokurora pārspriedumi juridiski dīvaino situāciju joprojām nenovērš. Prokurora citētās Civillikuma normas vispār neattiecas uz "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" projekta noteikumu saturu; divas no tām regulē jau pēc projekta apspriešanas vēlāk sekojošo līguma noslēgšanas procesu (Civillikuma 1427. un 1440. panti, kas regulē gribas defektus līguma noslēgšanas procesā), vai tiesību izlietošanu no jau noslēgta līguma (Civillikuma 1. pants, kas regulē labas ticības jautājumus). Prokurora jaunajā apsūdzībā ietvertā juridiskā kritika ir vērsta tikai uz to, kā puses ir paudušas savu gribu; apsūdzībā joprojām nav neviena paša vārda par to, kādi līguma projekta punkti pārkāptu kādas konkrētas Latvijas likumos atrodamas tiesību normas.

Neatkarīgi no iepriekš minētā, prokurora piemeklētās trīs Civillikuma normas, ar kuru pārkāpumiem apsūdzības autors ir centies kritizēt līguma noslēgšanas procesu, arī ir piemeklētas kļūdaini.

Kā profesionāls privāttiesību advokāts es vienmēr esmu centies izvairīties no procesuālo pretinieku juridiskās kompetences publiskas vērtēšanas tiesas procesā, jo juridiska rakstura jautājumi privāttiesībās bieži var būt dažādi izspriežami, un manam viedoklim neatbilstošs citas personas viedoklis vēl nav pamats, lai kādu nosauktu par nejēgu. Bet ir gadījumi, kad nezināšana ir tik acīmredzama un tās sekas tik postošas, ka nerunāt par tām nav iespējams. Apsūdzības autora centieni iemēģināt roku civiltiesiskos pārspriedumos šajā kriminālprocesā ir tieši tāds gadījums.

Apsūdzības autoram vispār nav pat elementāras izpratnes par tiem privāttiesību institūtiem, kurus viņš jaunajā apsūdzībā piesauc, citējot Civillikuma 1., 1427. un 1440. pantu. Neskatoties uz to, ka šodien ir pieejama gan kvalitatīva juridiska literatūra, gan pietiekami stabila tiesu prakse privāttiesību jautājumos, apsūdzības autora izteikumi par civiltiesību institūtiem ir šokējoši aplami. Apsūdzības autoram ir paslīdējis garām, ka viņa piesauktās Civillikuma normas to juridiskās dabas un satura dēļ vispār nevar būt piemērojamas vienlaicīgi; tāpat šīs normas pilnībā ir pretrunā ar apsūdzībā sniegto līguma fiktīvās juridiskās dabas raksturojumu.

Vairāk par šo jautājumu runāšu tiesu debatēs, jo juridisku jautājumu izskaidrošanai ir paredzēta tieši šī procesuālā stadija.

Pie prokurora civiltiesisko prātojumu analīzes vēl atkārtoti vēlētos norādīt, ka poligrāfa pārbaudes laikā man tika uzdots jautājums par to, vai manā ieskatā "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" noteikumi bija atbilstoši likumam. Mana atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša un tika novērtēta kā patiesa. Apsūdzības autors šo apstākli ir izvēlējies neņemt vērā. Skaidrojums šādai attieksmei acīmredzot ir jāmeklē apstāklī, ka gadījumā, ja apsūdzība atzītu, ka esmu bijis pārliecināts par līguma projekta atbilstību likumam, saukt mani par noziedznieku kļūtu jau pavisam sarežģīti.

(c) Atzinums LVRTC valsts pilnvarniekiem par "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" noteikumu atbilstību likumam

Svarīgākais attiecībā uz šo epizodi jaunajā apsūdzībā ir tas, ka apsūdzībā joprojām ir saglabājies nekonkretizēts pārmetums, ka es esot zinājis, ka "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" projekta noteikumi neatbilstot likuma normām un, norādot pretējo LVRTC pilnvarniekiem, es esot viņus maldinājis.

Jau iepriekš liecināju, ka arī jaunajā apsūdzībā joprojām nav neviena konkrēta izteikuma par kāda no līguma projekta punktiem neatbilstību kādai noteiktai tiesību normai. Prokurora norādītās trīs Civillikuma tiesību normas neattiecas uz līguma noteikumu saturu un prokurors pats nemaz neapgalvo pretējo.

Jaunajā apsūdzībā, atšķirībā no citām epizodēm attiecībā uz manis LVRTC pilnvarniekiem sniegto atzinumu nav ņemti vērā man labvēlīgie poligrāfa pārbaudes rezultāti, ka esmu pilnvarniekiem teicis patiesību. Kā jau liecināju, tas ir saprotams, jo gadījumā, ja apsūdzības autors atzītu, ka esmu bijis pārliecināts par "Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā" noteikumu atbilstību likumam, mani būtu ļoti grūti saukt par noziedznieku.

Tāpat jaunajā apsūdzībā nav ņemts vērā apstāklis, ka jebkurš juridisks atzinums ir attiecīgā jurista viedoklis, nevis faktu uzskaitījums. Ja es būtu apzināti sagrozījis savā atzinumā objektīvi zināmu tiesību normu saturu vai noslēpis kādu līguma punktu esamību no LVRTC valsts pilnvarniekiem, tad pārmetumi man būtu vietā. Kritizēt jurista viedokli par līguma noteikumu atbilstību tiesību normām kā krāpniecisku, pie tam nenorādot nevienu līguma noteikumu neatbilstību tiesību normām, nav nedz loģiski, nedz juridiski pamatoti.

Ir atkārtoti jāuzsver, ka savā iesniegumā LVRTC valsts pilnvarniekiem es neaicināju slēgt līgumu tieši ar "Kempmayer Media Limited", vai tieši ar tādiem noteikumiem, kādi bija ietverti līguma projektā. Iesniegumā LVRTC akcionāru sapulcei es atklāti norādīju, ka par citādu līguma saturu es vienkārši nespēju vienoties ar "Kempmayer Media Limited" pusi, jo citādi "Kempmayer Media Limited" nebūtu ar mieru tādu darījumu slēgt.

Tāpat savā atzinumā es norādīju, ka līguma projekts nav ideāls, bet ir kompromisa jeb savstarpējas piekāpšanās rezultāts, un ka vēl citas izmaiņas līguma projektā nav iespējamas, jo tam nepiekrīt "Kempmayer Media Limited". No šīs atzinuma daļas tieši izriet, ka ar "Kempmayer Media Limited" ir tikuši apspriesti vēl citi grozījumi līguma projektā, kuri ir tikuši noraidīti. Katrs, kurš prot un vēlas lasīt, var secināt, ka līguma projekts varētu vēl tikt uzlabots no DLRTC skatupunkta, ja tam būtu piekritis "Kempmayer Media Limited". Šeit tomēr ir jāpiebilst, ka neviena no noraidītajiem priekšlikumiem sekas nebija tādas, kas padarītu līgumu par prettiesisku vai neizpildāmu atbilstoši nolīgtajam – līgumu varēja izpildīt atbilstoši nolīgtajam un arī tiesisku strīdu gadījumā DLRTC būtu labi juridiski argumenti uz ko atsaukties savas pozīcijas aizstāvēšanai.

NOBEIGUMS

Nobeigumā ir jāsecina, ka ar jauno apsūdzību tiek mēģināts novērst iepriekš pieļautās kļūdas, jo apsūdzības grozīšanas pamatā nav kādi tiesas sēdē atklājušies agrāk nezināmi fakti.

Centienos aizpildīt apsūdzības baltos plankumus, par faktiem tiek uzdotas ne ar ko nepamatotas paša apsūdzības autora deklarācijas, bez piesaistes kādiem konkrētiem notikumiem vai pierādījumiem. Atsevišķos gadījumos apsūdzības autors ir izvēlējies vienkārši teikt viegli konstatējamu nepatiesību.

Šāda apsūdzības uzturēšanas maniere liek domāt, ka apsūdzības kriminālprocesuālais mērķis šajā lietā ir nevis patiesība un taisnīgums, bet gan apsūdzības uzturēšana par jebkuru cenu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

Nesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas...

Foto

Maskēt kopējo atbildību

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas...

Foto

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad...

Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...