Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nordea banka izvairās no konkrētām atbildēm saistībā ar Pietiek jau aprakstīto tās kredītņēmēja Lazara Rozenberga iesniegto zaudējumu piedziņas prasību no bankas saistībā ar pārāk zemo izsoles sākumcenu un kredītiestādes pretdarbību mēģinājumiem ar īpašuma pārdošanu segt kredītsaistības. Turklāt banka atbildību par izsoles sākumcenu mēģina novelt uz tiesu izpildītāju.

Pietiek jau ziņoja, ka Rozenbergs, kurš zemes iegādei un māju būvniecībai bija ņēmis kredītu Nordea bankā, ieķīlājot šos īpašumus, tiesā iesniedzis prasību par zaudējumu piedziņu no bankas par nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārāk zemo izsoles sākuma cenu, kā arī bankas pretdarbību centieniem ar īpašuma pārdošanu segt visas kredītsaistības.

Lai gan Rozenbergs apgalvo, ka viņa mēģinājums pārkreditēties SEB bankā atdūries pret Nordea bezdarbību, neparakstot starpbanku vienošanos, Nordea apgalvo, ka tā nekādi nevar ierobežot klienta iespējas to darīt, uzsverot, ka par konkrētu klientu sniegt ziņas tai liedz likums.

Taču banka arī nevēlējās atbildēt uz jautājumu, cik lielai daļai maksājumu grūtībās nonākušu klientu Nordea ir devusi atļauju pārkreditēties citā kredītiestādē un pēc kādiem principiem tika izvēlēts, kuriem klientiem dod šādu atļauju un kuriem nē.

Bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Signe Lonerte Pietiek apgalvoja, ka kredītiestāde sadarbojas ar vairākiem nekustamo īpašumu vērtētājiem, bet tā arī nesniedza atbildi uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi, kad tiesa neapstiprina izsoles rīkošanu aizdomu dēļ, ka nekustamā īpašuma cena nav noteikta korekti un atbilstoši.

„Maksātnespējas procesos un piedziņas lietās par izsoles rīkošanu un izsoles noteikumiem atbild Zvērināts tiesu izpildītājs vai Maksātnespējas administrators. Gan ķīlas īpašnieks, gan aizņēmējs, gan kreditors var vērsties tiesā un apstrīdēt izsoles noteikumus,” tā vietā skaidroja bankas pārstāve. Kā jau ziņots, Rozenbergs bija iesniedzis bankā vairāku citu vērtētāju vērtējumus savam īpašumam, un tajos bija norādīta pat vairākas reizes augstāka cena.

Nordea arī izvairās no atbildes uz jautājuma, vai tā, nosakot izsoles sākumcenu ieķīlātajiem īpašumiem, ņem vērā arī parādnieka iesniegtos vērtējumus īpašumam, vai tikai balstās uz sava izvēlētā vērtētāja vērtējumu un vai banku neinteresē pārdot ieķīlāto īpašumu par pēc iespējas augstāku cenu. „Izsoles sākumcenu un citus izsoles noteikumus nosaka Zvērināts tiesu izpildītājs vai Maksātnespējas administrators,” - tā bankas pārstāve.

Tāpat Nordea nesniedz konkrētu atbildi uz jautājumu, kā banka vērtē faktu, ka no tās vēlas piedzīt zaudējumus nesamērīgi zemi noteiktās izsoles sākumcenas dēļ, kā arī sakarā ar bankas pretdarbību kredītņēmēja mēģinājumos pārdot īpašumu un ar iegūto summu segt visu kredīta summu.

„Banka nevar publiski komentēt konkrēta klienta darījumus. Jebkuram kredītņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto nekustamo īpašumu un pilnībā atmaksāt izsniegto kredītu. Banka nevar ierobežot šādu darījumu veikšanu. Piedziņas procesā par izsoles sākumcenas noteikšanu atbild Zvērināts tiesu izpildītājs. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības ir iespējams apstrīdēt tiesā,” tā vietā skaidro Nordea pārstāve.

Tāpat banka neatbild uz jautājumu, vai zaudējumu piedziņas prasībā minēto darbinieku rīcība ir izvērtēta un vai konstatēti kādi pārkāpumi (neoficiāli ir zināms, ka vairāki darbinieki tikuši atlaisti). „Ikvienam darbiniekam jāveic savi ikdienas darba pienākumi saskaņā ar valsts likumiem, uzņēmumā noteiktajiem iekšējās kārtības noteikumiem, instrukcijām un procedūrām. Gadījumā, ja šie noteikumi netiek ievēroti, darbiniekam tiek piemērots atbilstošs disciplinārsods,” skaidro bankas pārstāve un uz Pietek norādi, ka jautājums ir nevis par klientu, bet gan bankas darbiniekiem atbild: „Banka ļoti stingri seko līdzi un pārbauda jebkādu informāciju par darbinieku iespējamu negodprātīgu rīcību, nepieciešamības gadījumā saucot darbinieku pie atbildības. Konkrēto gadījumu banka nevar komentēt, jo nekomentē uzņēmuma, tostarp, tā darbinieku, attiecības ar saviem klientiem vai ar klientiem saistītiem darījumiem.”

Kā jau ziņots, Rozenbergs no bankas prasa piedzīt  288 000 latu jeb 409 787,08 eiro zaudējumus. Viņš kredītu Nordea divu māju būvniecībai ņēmis 2005.gadā. Šo celtniecību ar kredītu finansējusi arī SEB Latvijas Unibanka, uz kuru Rozenbergs vēlējās pārcelt arī Nordea kredītsaistības, taču Nordea tam lika šķēršļus.

Kad sākusies ekonomiskā krīze un radušās grūtības segt kredīta maksājumus, Rozenbergs atradis pircēju vienai no jaunuzceltajām mājām, taču banka pieprasījusi, lai arī pēc pārdošanas uz īpašumu tiktu saglabāti ar Rozenberga kredītu saistītie apgrūtinājumi, kam pircējs nav piekritis.

Turklāt bankas konsultants rīkojies dīvaini, aicinot uz tikšanos pēc bankas darba laika un pat izsakot draudus. Vēlāk Rozenbergs uzzinājis, ka bankas konsultants jautājumus par īpašuma sadalīšanu un atdalītā īpašuma pārdošanu pat nebija nodevis augstāk stāvošām bankas amatpersonām, tāpēc arī situācija netika adekvāti risināta.

Par Nordea darbinieku ļaunprātīgo rīcību Rozenbergs rakstījis kā Ģenerālprokuratūrai, tā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kuri konstatējuši, ka bankas rīcībā pārkāpumu nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...