"NordStream 2" ir padarījis Vāciju par ietekmīgāko ES valsti – citiem kritizēt to aizliegts
Baiba Zīle18.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties lielā projekta Nord Stream 2 noslēguma posmam, ir manāmi vairāki sadursmju posmi informatīvajā telpā. Dažādos medijos parādās informācija par Krievijas-Vācijas projekta patiesajiem iemesliem un tapšanas gaitu. Kamēr daļa sabiedrības uzskata, ka projekts ir 100% Kremļa ietekmes instruments, tikmēr citi metas apgalvot, ka tas ir tikai un vienīgi ekonomiskos nolūkos radīts instruments, kas palīdzēs Vācijai nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti.
Taču, lai kā arī negribētos ticēt labākajam no scenārijiem, fakti liecina par ko citu. Nerunājot tikai par to, ka Kremlis patiešām iegūs lielāku kontroli pār Vācijas enerģētiku un tās politiku, Krievijas kontroles iespējas iestiepsies arī citās ES valstīs.
Neskatoties uz to, ka ES valstis savā būtībā ir suverēnas un spējīgas pieņemt lēmumus, kas būs saistoši konkrētas valsts iedzīvotājiem, pastāv dažādi procesi, kas tomēr ietekmē arī citas valstis. Viens no šādiem jautājumiem ir Nord Stream 2 izbūve, jo tā ļauj Kremlim iesaistīties ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas līmeņa enerģētikas politiskajos procesos, tādējādi gūstot kaut vai mazu, bet tomēr manāmu ietekmi uz dažādām ar enerģētikas jautājumiem saistītām jomām.
Arī Kremļa propaganda jau sāk netieši norādīt uz savu ietekmi un varas pastiprināšanos. Marta sākumā Kremļa melu aģentūra Sputnik publicēja krievu politiskā analītiķa Aleksandra Nosoviča (Александр Носович) viedokli, par to, ka Lietuvai nevajadzētu kritizēt Nord Stream 2, jo tā savā ziņā saņem ekonomisku atbalstu no Vācijas.
Viņš, atsaucoties uz Lietuvas premjerministres Ingridas Šimonītes sacīto, ka Nord Stream 2 projekts ir saistīts ar Kremļa ģeopolitisko ietekmi Eiropā un dažu ES dalībvalstu atkarību no Krievijas, apgalvo, ka tas ir smieklīgi un Lietuva ar šādiem apgalvojumiem uzņemas pārāk daudz. Viņš skaidri liek noprast, ka Lietuvas ietekme uz ES ir smieklīga, savukārt Vācija ir cits jautājums. Viņš paskaidroja, ka premjerministres viedoklis tāpat neko nenozīmē un tika izteikts, lai imitētu Lietuvas nozīmīgumu kopējā kontekstā, taču patiesībā Lietuva ir tik nesvarīga, ka tā nevar ietekmēt nevienu no ES lēmumiem, turklāt tā saņem ekonomisku atbalstu no Vācijas caur Eiropas fondiem, nevis otrādi, līdz ar to tai pat nav tiesību neko kritizēt.
A.Nosovičs netieši uzsver to, ka citas ES dalībvalstis nav tik ietekmīgas kā Vācija, līdz ar to tiek tikpat netieši norādīts uz to, ka, Krievijai sadarbojoties ar Vāciju, augs arī Krievijas Federācijas ietekme Eiropas līmeņa enerģētikas jautājumos.
Šādi un daudzi citi apgalvojumi visai skarbā manierē no Kremļa dezinformatoru puses izskan bieži. Taču Kremlis joprojām noliedz jebkādus centienus ietekmēt ES politisko dienas kartību vai stabilitāti. Tomēr notikumi, kas risinājās pirms dažiem gadiem, pierāda pretējo.
2009.gadā Krievija caur Ukrainu slēdza visas gāzes piegādes Eiropai, kā rezultātā vairāk nekā ducis valstu palika bez apsildes iespējām decembra vidū. Gāzes padeves pārtraukuma sekas atskanēja visā kontinentā. Dažām valstīm, kurām ir ievērojamas gāzes rezerves, bija vieglāk pārdzīvot ziemas aukstumu, taču citas valstis palika bez centrālās apkures un citiem resursiem, kuru pastāvēšanai vitāli svarīga gāzes piegāde. Neskatoties uz to, ka Vācijai bija lielas gāzes rezerves, arī Vācija piedzīvoja dažus smagus brīžus. Taču tā vien šķiet, ka par to neviens vairs nerunā.
Dažu Eiropas valstu poliskais stūrakmens nu ir nomainīts uz dubultstandartu principu. Vācijas politiskās varas instances tiecas tik pārliecinoši apgalvot, ka Krievijas Federācija negrasās pārtraukt vai samazināt gāzes piegādi, ka ar to Krievija negūst nekādu ietekmi, jo tas ir tikai cauruļvads jūras gultnē. Taču neviens nerunā par to, ka šis patiešām var būt ļoti spēcīgs ierocis Kremļa rokās.
Tāpat kā neviens negaidīja Krimas aneksiju vai militāru intervenci Gruzijā vai citus negaidītus „mēs tā nekad nedarīsim” gadījumus. Atšķirība tikai tāda, ka NordStream2 gadījumā necietīs tikai Vācija vai tikai Berlīne, bet tiks negatīvi ietekmēta liela daļa Eiropas. Līdzīgi kā psiholoģiskajos testos par to, kurš no ļaunumiem ir jāizvēlas, ja labākas iespējas nav – nogalināt vienu cilvēku piecu cilvēku vietā? Šķiet, Vācija savu izvēli ir izdarījusi un izvēlējusies lielāko no ļaunumiem - glābt sevi (savu ekonomiku), citus pametot zem tanka.
Kas attiecas uz Lietuvu un tās ietekmes sfērām, A.Nosoviča apgalvojumi ir pat ļoti nevietā, jo Eiropas Savienība ir 27 valstu savienība, kuras darbības tiek regulētas ar dažādiem likumiem, tai skaitā Lisabonas līgumu, kurā ir nostiprināts dalībvalstu vienlīdzības princips, kā arī lojālas sadarbības princips.
Visas ES dalībvalstis veic iemaksas ES budžetā. Dalībvalstu finanšu iemaksas ES budžetā tiek sadalītas taisnīgi, atbilstoši līdzekļiem. Turklāt arī Vācija ir tā, kas pārtiek no ES fondiem, par kuru līdzekļiem tiek attīstīti dažādi projekti. Taču Kremļa dezinformatoru komandai nav pat svarīgs fakts, ka atsevišķi apgalvojumi ir neprecīzi vai maldinoši, jo galvenais vēstījums jau ir nodots – Vācija ir ietekmīgākais spēks Eiropā, un Krievija šobrīd ir viena no galvenajiem Vācijas veiksmes resursu pārvaldītājiem.
Avoti:
https://lt.sputniknews.ru/radio/20210311/14654720/Nosovich-poluchaya-ot-Germanii-dengi-Litva-roet-yamu-Severnomu-potoku---2.html
https://www.nbcnews.com/id/wbna28515983
https://eur-lex.europa.eu/homepage.html
https://www.statista.com/statistics/316691/eu-budget-contributions-by-country/
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
