"NordStream 2" ir padarījis Vāciju par ietekmīgāko ES valsti – citiem kritizēt to aizliegts
Baiba Zīle18.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties lielā projekta Nord Stream 2 noslēguma posmam, ir manāmi vairāki sadursmju posmi informatīvajā telpā. Dažādos medijos parādās informācija par Krievijas-Vācijas projekta patiesajiem iemesliem un tapšanas gaitu. Kamēr daļa sabiedrības uzskata, ka projekts ir 100% Kremļa ietekmes instruments, tikmēr citi metas apgalvot, ka tas ir tikai un vienīgi ekonomiskos nolūkos radīts instruments, kas palīdzēs Vācijai nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti.
Taču, lai kā arī negribētos ticēt labākajam no scenārijiem, fakti liecina par ko citu. Nerunājot tikai par to, ka Kremlis patiešām iegūs lielāku kontroli pār Vācijas enerģētiku un tās politiku, Krievijas kontroles iespējas iestiepsies arī citās ES valstīs.
Neskatoties uz to, ka ES valstis savā būtībā ir suverēnas un spējīgas pieņemt lēmumus, kas būs saistoši konkrētas valsts iedzīvotājiem, pastāv dažādi procesi, kas tomēr ietekmē arī citas valstis. Viens no šādiem jautājumiem ir Nord Stream 2 izbūve, jo tā ļauj Kremlim iesaistīties ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas līmeņa enerģētikas politiskajos procesos, tādējādi gūstot kaut vai mazu, bet tomēr manāmu ietekmi uz dažādām ar enerģētikas jautājumiem saistītām jomām.
Arī Kremļa propaganda jau sāk netieši norādīt uz savu ietekmi un varas pastiprināšanos. Marta sākumā Kremļa melu aģentūra Sputnik publicēja krievu politiskā analītiķa Aleksandra Nosoviča (Александр Носович) viedokli, par to, ka Lietuvai nevajadzētu kritizēt Nord Stream 2, jo tā savā ziņā saņem ekonomisku atbalstu no Vācijas.
Viņš, atsaucoties uz Lietuvas premjerministres Ingridas Šimonītes sacīto, ka Nord Stream 2 projekts ir saistīts ar Kremļa ģeopolitisko ietekmi Eiropā un dažu ES dalībvalstu atkarību no Krievijas, apgalvo, ka tas ir smieklīgi un Lietuva ar šādiem apgalvojumiem uzņemas pārāk daudz. Viņš skaidri liek noprast, ka Lietuvas ietekme uz ES ir smieklīga, savukārt Vācija ir cits jautājums. Viņš paskaidroja, ka premjerministres viedoklis tāpat neko nenozīmē un tika izteikts, lai imitētu Lietuvas nozīmīgumu kopējā kontekstā, taču patiesībā Lietuva ir tik nesvarīga, ka tā nevar ietekmēt nevienu no ES lēmumiem, turklāt tā saņem ekonomisku atbalstu no Vācijas caur Eiropas fondiem, nevis otrādi, līdz ar to tai pat nav tiesību neko kritizēt.
A.Nosovičs netieši uzsver to, ka citas ES dalībvalstis nav tik ietekmīgas kā Vācija, līdz ar to tiek tikpat netieši norādīts uz to, ka, Krievijai sadarbojoties ar Vāciju, augs arī Krievijas Federācijas ietekme Eiropas līmeņa enerģētikas jautājumos.
Šādi un daudzi citi apgalvojumi visai skarbā manierē no Kremļa dezinformatoru puses izskan bieži. Taču Kremlis joprojām noliedz jebkādus centienus ietekmēt ES politisko dienas kartību vai stabilitāti. Tomēr notikumi, kas risinājās pirms dažiem gadiem, pierāda pretējo.
2009.gadā Krievija caur Ukrainu slēdza visas gāzes piegādes Eiropai, kā rezultātā vairāk nekā ducis valstu palika bez apsildes iespējām decembra vidū. Gāzes padeves pārtraukuma sekas atskanēja visā kontinentā. Dažām valstīm, kurām ir ievērojamas gāzes rezerves, bija vieglāk pārdzīvot ziemas aukstumu, taču citas valstis palika bez centrālās apkures un citiem resursiem, kuru pastāvēšanai vitāli svarīga gāzes piegāde. Neskatoties uz to, ka Vācijai bija lielas gāzes rezerves, arī Vācija piedzīvoja dažus smagus brīžus. Taču tā vien šķiet, ka par to neviens vairs nerunā.
Dažu Eiropas valstu poliskais stūrakmens nu ir nomainīts uz dubultstandartu principu. Vācijas politiskās varas instances tiecas tik pārliecinoši apgalvot, ka Krievijas Federācija negrasās pārtraukt vai samazināt gāzes piegādi, ka ar to Krievija negūst nekādu ietekmi, jo tas ir tikai cauruļvads jūras gultnē. Taču neviens nerunā par to, ka šis patiešām var būt ļoti spēcīgs ierocis Kremļa rokās.
Tāpat kā neviens negaidīja Krimas aneksiju vai militāru intervenci Gruzijā vai citus negaidītus „mēs tā nekad nedarīsim” gadījumus. Atšķirība tikai tāda, ka NordStream2 gadījumā necietīs tikai Vācija vai tikai Berlīne, bet tiks negatīvi ietekmēta liela daļa Eiropas. Līdzīgi kā psiholoģiskajos testos par to, kurš no ļaunumiem ir jāizvēlas, ja labākas iespējas nav – nogalināt vienu cilvēku piecu cilvēku vietā? Šķiet, Vācija savu izvēli ir izdarījusi un izvēlējusies lielāko no ļaunumiem - glābt sevi (savu ekonomiku), citus pametot zem tanka.
Kas attiecas uz Lietuvu un tās ietekmes sfērām, A.Nosoviča apgalvojumi ir pat ļoti nevietā, jo Eiropas Savienība ir 27 valstu savienība, kuras darbības tiek regulētas ar dažādiem likumiem, tai skaitā Lisabonas līgumu, kurā ir nostiprināts dalībvalstu vienlīdzības princips, kā arī lojālas sadarbības princips.
Visas ES dalībvalstis veic iemaksas ES budžetā. Dalībvalstu finanšu iemaksas ES budžetā tiek sadalītas taisnīgi, atbilstoši līdzekļiem. Turklāt arī Vācija ir tā, kas pārtiek no ES fondiem, par kuru līdzekļiem tiek attīstīti dažādi projekti. Taču Kremļa dezinformatoru komandai nav pat svarīgs fakts, ka atsevišķi apgalvojumi ir neprecīzi vai maldinoši, jo galvenais vēstījums jau ir nodots – Vācija ir ietekmīgākais spēks Eiropā, un Krievija šobrīd ir viena no galvenajiem Vācijas veiksmes resursu pārvaldītājiem.
Avoti:
https://lt.sputniknews.ru/radio/20210311/14654720/Nosovich-poluchaya-ot-Germanii-dengi-Litva-roet-yamu-Severnomu-potoku---2.html
https://www.nbcnews.com/id/wbna28515983
https://eur-lex.europa.eu/homepage.html
https://www.statista.com/statistics/316691/eu-budget-contributions-by-country/
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
