"Olšteinieši" budžetā ielobējuši "sēklasnaudu" dārgam celtniecības projektam
PIETIEK15.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien, balsojot par valsts budžetu 2013. gadam, sagaidāms, ka Saeima starp vairākiem deputātu priekšlikumiem atbalstīs arī 367 000 latu atvēlēšanu Vidzemes Olimpiskā centra attīstības projekta Valmierā 1. un 2. kārtas projektēšanai. Viena no dīvainībām, kas saistās ar šo lēmumu, ir tas, ka tā dēvētā neatkarīgo deputātu grupa jeb "olšteinieši", ar kuru ietekmi koalīcijā tiek skaidrots lēmums, ar to nelepojas un pat noliedz savu lomu tajā. Sagaidāms, ka Valmierai labvēlīgā lēmuma sekas atklāsies ar laiku un tās būs gan politiskas, gan ar ietekmi uz partiju saņemtajiem ziedojumiem.
367 000 latu Vidzemes Olimpiskā centra attīstības projekta Valmierā projektēšanai pirmajā kārtā paredz peldbaseina un BMX riteņbraukšanas trases celtniecību un otrajā kārtā - vieglatlētikas stadiona rekonstrukciju un vieglatlētikas manēžas celtniecību. Projektēšanas iepirkumam sekos vairāki ar objekta celtniecību saistīti iepirkumi, un tā kopējās izmaksas jau pašlaik tiek lēstas ap 10 miljoniem latu. Jau tagad izskan šaubas par pašvaldības iespējām to apsaimniekot. "Par rentabilitāti mēs te nerunājam, jautājums ir, vai mēs vispār atbalstām sportu," saka Valmieras mērs Inesis Boķis.
Projekts būs kārdinošs kumoss būvfirmām, starp kurām partijas tradicionāli meklē sev sponsorus. 367 000 latu Valmierai ir finansiāli apjomīgākais līdzekļu piešķīrums valsts 2013. gada budžeta projektā, un, lai gan to parakstījuši astoņi deputāti no četriem dažādiem politiskiem spēkiem, Saeimā par to visi izsakās kā par "Olšteina sešinieka" priekšlikumu.
Lai gan iepriekšējos gados ikviens politiskais spēks, panākot šādu finansējumu tik nozīmīgai pilsētai kā Valmiera, ar to lepotos un izmantotu politiskā reotrikā, bet - ne šoreiz. "Nē - tas nav mūsu priekšlikums!" kategoriski saka "olšteiniešu" nodibinātās biedrības vadītāja, Saeimas deputāte Elīna Siliņa. Ja kāds politiskais spēks atzītu savu noteicošo lomu finansējuma izcīnīšanā, kas dod zaļo gaismu 10 miljonu vērtam celtniecības projektam, tas riskētu, ka projekta gaitā pieņemtie saimnieciskie lēmumi tiktu saistīti ar tā un sponsoru interesēm. Iespējams, tādēļ kā priekšlikuma parakstītāji sameklēti trīs deputāti arī no citiem politiskajiem spēkiem.
Valmiera ilgus gadus bijusi "oranža" jeb ar Tautas partijas (TP) ietekmi saistīta pilsēta. Tam, kurš vēlēšanās uzvar Valmierā, atveras arī durvis uz panākumiem visā Vidzemē. Pēc TP norieta to nav izdevies pārņemt ne reģionos citādi ietekmīgajai Zaļo un zemnieku savienībai, ne pie varas esošajai Vienotībai. Valmieras mērs, iepriekš tautpartijietis Inesis Boķis izvēlējies dibināt savu reģionālo partiju Valmierai un Vidzemei, bet labi sadzīvo ar Vienotību un var paļauties arī uz sava darbinieka - Valmieras domes jurista Kaspara Ozoliņa lobiju Rīgā, kopš viņš ar "olšteiniešu" politisko ietekmi iekārtots satiksmes ministra birojā un starptautiskās lidostas Rīga valdē.
Valmieras mērs Boķis uzsver, ka lobēšana nav jāuzskata par ko sliktu vai aizdomīgu, bet par spīti tam noliedz, ka šoreiz būtu notikusi lobēšana un bez sporta un reģionu attīstības aiz tā stāvētu vēl kādas politiskas un saimnieciskas intereses. Boķis ne ar vienu neesot apspriedis iespēju, ka kādi ar "olšteiniešiem" saistīti deputātu kandidāti tiktu iekļauti viņa partijas sarakstā nākamvasar gaidāmajās vēlēšanās Valmierā. To, ka "olšteinieši" ar šo budžeta priekšlikumu nebrugē sev ceļu vēlēšanās Valmierā, apgalvo arī Siliņa. "Nekādi!" ir jaunās deputātes atbilde uz Pietiek jautājumu par biedrības plāniem pašvaldību vēlēšanās viņas dzimtajā pilsētā.
Kā Valmieras projekta lobētāji Pietiek minēti divi ar "olšteiniešiem" saistīti valmierieši – šīs deputātu grupas nodibinātās biedrības ģenerālsekretārs Guntars Galvanovskis un iepriekš minētais Kaspars Ozoliņš. Viņš vēl aizvien savieno darbu Rīgā un Valmierā, un caur viņa kā jurista rokām iet pašvaldības saimnieciskie lēmumi, tostarp par iepirkumiem. Vidzemes Olimpiskā centra nākamo kārtu projektēšana un celtniecība, kas kopumā tiek lēsta uz 7 – 10 miljoniem latu, būs cīņas lauks uzņēmējiem, kuri varētu būt pievilcīgi arī politiskajiem spēkiem, kas meklē sponsorus. "Tā nebūs tiesa," - lepoties ar dzimtajai pilsētai izlobēto finansējumu nebija gatavs Ozoliņš. Viņš jebkādu saistību ar "olšteiniešiem" turpina noliegt, lai gan grupas pārstāve Elīna Siliņa Pietiek atzinusi, ka atbalstījusi Ozoliņa kā sava skolasbiedra, tādēļ uzticama cilvēka, karjeru Satiksmes ministrijā.
Galvanovskis uz Pietiek zvaniem un īsziņā nosūtīto jautājumu par "olšteiniešu" plāniem pašvaldību vēlēšanās neatbildēja. Tas varētu būt skaidrojams ar vairākām Pietiek publikācijām, kuras neglaimojošā veidā parādīja, kā Reformu partiju sašķēlusī deputātu grupa izmanto savu politisko ietekmi koalīcijā. Tieši "Olšteina sešinieks" koalīcijai nodrošina vairākumu Saeimā.
Bez "olšteiniešiem" priekšlikumu parakstījis arī deputāts, valmierietis Guntars Bilsēns, kurš pārstāv "olšteiniešu" reiz sašķelto Reformu partiju, un zaļo zemnieku deputāts Jānis Dūklavs, bet vēl viena valmierieša, Nacionālās apvienības deputāta Romāna Naudiņa vietā, kurš priekšlikumu tā iesniegšanas dienā nav varējis parakstīt, to parakstījis kolēģis frakcijā Dāvis Stalts. Bez viņiem zem priekšlikuma ir arī piecu "olšteiniešu" deputātu paraksti, divi no kuriem – Jānis Upenieks un Elīna Siliņa - paši nāk no Valmieras.
LTV raiījums DeFacto iepriekš ziņoja, ka "olšteiniešiem" lielie koalīcijas partneri piedāvājuši uz pusi mazāku kvotu kā pašiem jeb tiesības gūt atbalstu budžeta prieklikumiem 125 000 latu apmērā. Deputātu grupa ne pirmo reizi izteikusi brīdinājumu, ka nevienlīdzīgas attieksmes gadījumā var nenobalsot par budžetu, tādēļ saņēmusi tiesības uz 250 000 latu pārdali.
Tomēr pēdējā brīdī izrādījās, ka "olšteinieši" iegūst atbalstu krietni lielākam – 367 000 latu vērto finansējuma piešķīrumam Valmierai kā dēļ savu kvotu budžetā samazināja Vienotība. Pārējiem koalīcijas partneriem šāda politiskās kvotas pārdale bijusi pārsteigums, jo "olšteinieši" un premjera partija par to vienojušies atsevišķi. Tas, ka Vienotība par labu "olšteiniešiem" par vairāk nekā 100 000 latu apcirpusi pašu deputātiem iedalīto kvotu, norāda gan uz vēlmi nodrošināt koalīcijas stabilitāti, kas ir premjera partijas uzdevums, gan uz, iespējams, kopīgām interesēm Valmierā.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
