"Pasažieru vilcienā" briest mašīnistu pasīvais streiks
Pasažieru vilciena Ekspluatācijas daļas arodbiedrības komiteja26.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS "Pasažieru vilciens" briest mašīnistu pasīvais streiks. Valdes nekompetence ir novedusi jau mūs līdz galējai robežai! Nespēja pieņemt lēmumus un policejiskās VDK metodes jau krietni pārkāpj visas normālas sabiedrības robežas! Pieprasām beidzot kompetentu valdi!! Pietiek! Šī valde apdraud vilcienu kustību!
Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības AS „Pasažieru vilciens” Ekspluatācijas daļas arodbiedrības komiteja (turpmāk — Arodbiedrība) pievērš uzmanību tam, ka ekspluatācijas daļā pastiprinās sociāli nemierīga situācija, kura sāka veidoties pagājušā gada augustā pēc valdes lēmuma par ceturkšņa prēmēšanu grozījumiem.
Arodbiedrība, kā sociālais partneris, izmanto visas iespējas, lai mazinātu sociālo spriedzi, bet arī mūsu iespējas nav bezgalīgas.
2019. gadā Arodbiedrība iesniedza savus priekšlikumus par darba samaksas grozījumiem lokomotīvju brigāžu darbiniekiem. Notika trīs tikšanās ar administrācijas vadības pārstāvjiem. Mūsu priekšlikumi balstījās uz kopējo darba samaksas sistēmu nozarē, kā arī uz LR Ministru kabineta noteikumiem. Diemžēl mēs joprojām neesam saņēmuši atbildes par tikšanās rezultātiem, un mēs neredzam virzību uz priekšlikumu realizāciju.
Joprojām netiek risināts jautājums par darba samaksas palielināšanu administrācijas darbiniekiem.
Uzņēmumā ir izveidojusies nevienlīdzīga situācija, kā rezultātā netiek novērtēti darbinieki, kuri strādā jau vairākus gadus, bet jaunpieņemtiem darbiniekiem nosaka augstāku atalgojumu, salīdzinot ar ilggadējiem administrācijas darbiniekiem. Pēc mūsu informācijas pieaug administratīvais aparāts, tiek veidotas daļas un nodaļas. Tajā pašā laikā esošās situācijas rezultātā uzņēmumu pamet darbinieki ar lielu pieredzi un zināšanām.
Uzņēmumā veidojas totālas novērošanas politika. Ekspluatācijas daļā starp nodaļas vadītājiem un padotiem pamanāmas “bosinga” un “mobinga” pazīmes. Pēc mūsu domām tas ir rezultāts tam, ka Tehniskā departamentā nav skaidri definēti darba pienākumi, kā rezultātā vieni darbinieki ir pārslogoti, bet par citiem nav saprotams, ar ko nodarbojas.
Mēs uzskatām, ka tāda situācija neveicina sociālo mieru un veido darbiniekiem nelabvēlīgus darba apstākļus uzņēmumā.
Ņemot vērā to, ka mēs mēģinājām panākt rezultātus sarunu ceļā, vēršoties pie uzņēmuma valdes, padomes un akciju turētājiem un, neredzot reālus rezultātus, Arodbiedrība izvirza šādas prasības:
1. Sākot ar 2020. gada 1. martu noteikt tarifa likmes: vilces līdzekļa vadītājiem (mašīnistiem), kuri strādā bez mašīnista palīga, 8 EUR stundā, vilces līdzekļa vadītājiem (mašīnistiem) ar mašīnista pailgu un manevru mašīnistiem 6 EUR stundā.
2. Sākot ar 2020. gada 1. martu veikt kompensāciju par darba braucieniem, gadījumos, kad atpūta apgrozības punktos pārsniedz 7 stundas, par katru nostrādāto dienu.
3. Sākot ar 2020. gada 1. martu uzsākt darba atalgojuma palielināšanu ilglaicīgi strādājošiem administrācijas darbiniekiem,
4. Gadījumos, kad lokomotīvju brigādei jāierodas darbā ar atpūtu lokomotīvju atpūtas mājā (agrā ierašanās), izmaksāt kompensāciju par darba braucieniem vienas dienas apmērā.
5. Noteikt minimālo atpūtas dienu skaitu mēnesī ne mazāk par 8 dienām.
6. Ņemot vērā esošo situāciju dzelzceļa nozarē un to, ka citu pārvadātāju uzņēmumos var notikt lokomotīvju brigāžu darbinieku skaita samazināšana, nodrošināt šādu darbinieku pieņemšanu tikai, saskaņojot to ar Arodbiedrību.
7. Sākot ar 2020. gadu nodrošināt papildpensijas apdrošināšanas prēmijas iemaksu ne zemāk pat 9% no attiecīgā darbinieka gada darba samaksas.
Gadījumā, ja kārtējo reizi mūsu prasības netiks izpildītas, Arodbiedrība patur tiesības panākt prasību izpildi ar visām normatīvajos aktos paredzētajām metodēm.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
