"Pasažieru vilciena" vadība demonstrē izšķērdības paraugklasi – sarīko darbinieku sporta spēles darba nedēļas laikā
PIETIEK20.08.2023.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Kamēr „parastie” uzņēmumi savu darbinieku sporta spēles rīko brīvdienās - nedēļas nogalēs, tikmēr bēdīgi slavenos jaunos pasažieru vilcienus jau gandrīz pusotru gadu pārbaudošās valsts kapitālsabiedrības „Pasažieru vilciens” vadība ir rīkojusies citādi un savas sporta spēles sarīkojusi darba nedēļas laikā – aizvadītajā ceturtdienā un piektdienā.
Piektdien Pietiek neizdevās no uzņēmuma vadības saņemt nekādus skaidrojumus par šādu atklāti nesaimniecisku un izšķērdīgu rīcību, kas arī loģiski – tā vietā, lai pildītu darba pienākumus, arī uzņēmuma vadība izklaidējās Latgalē, atpūtas bāzē „Virgona”.
Par šo izklaidi darba nedēļas laikā atbildīgs ir AS „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis (attēlā), kā arī valdes locekļi Aldis Daugavvanags un Raitis Nešpors.
Kā rāda VID amatpersonu datu bāze, R. Grigulis pērn atalgojumā uzņēmumā saņēmis 119 242 eiro, A. Daugavvanags – 107 417 eiro, bet R. Nešpors – 103 366 eiro. Interesanti, ka A. Daugavvanaga iepriekšējā darbavieta ir bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Pietiek šodien publicē „Pasažieru vilciena” aizvadītās darba nedēļas laikā sarīkoto sporta spēļu pasākumu programmu.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
