"Pasažieru vilciens" jau gatavo nolikumu jaunam vilcienu konkursam ar "elastīgākām" prasībām
PIETIEK07.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2. aprīlī parakstītais, 630 miljonus eiro vērtais līgums ar spāņu kompāniju CAF par jauno vilcienu iepirkumu visticamāk tiks izbeigts 2. oktobrī, un tiks izsludināts jauns konkurss, kura vērtība varētu būt krietni zemāka – 163,2 līdz 170 miljoni eiro, liecina Pietiek rīcībā esošie a/s Pasažieru vilciens (PV) ierobežotas pieejamības dokumenti.
Lai gan a/s Pasažieru vilciens formāli turpina sarunas ar konkursā par jauno vilcienu piegādi uzvarējušo spāņu kompāniju CAF, lai panāktu 2. aprīlī parakstītā līguma, kas vēl nav stājies spēkā, grozīšanu tā, lai tas atbilstu sākotnējam konkursa nolikumam, faktiski PV jaunā vadība strādā pie cita scenārija.
Jau jūlijā uzņēmuma jaunā valde neafišēti devusi zaļo gaismu scenārijam “B”, un uzsākts darbs jauna konkursa nolikuma un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes, kā arī top jauns pieteikums Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumam.
Pietiek rīcībā nonākušie PV iekšējie ierobežotas pieejamības dokumenti rāda, ka jaunajā konkursā tāpat kā jau nobremzētajā iepirkumā paredzēts iepirkt 34 jaunus elektrovilcienus, rēķinoties, ka viena vilciena izmaksas būtu aptuveni 4,93 miljoni eiro, kas ļautu apgūt visu šim projektam pieejamo Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Projekta kopējās izmaksas pašlaik tiek lēstas aptuveni 167,6 līdz 170 miljoni eiro, kas ļautu apgūt 142,4 miljonu eiro (aptuveni 100 miljoni latu) lielu ES līdzfinansējumu.
PV jaunā valde, kurā bez konkursa tika iecelts arī eksministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība), devusi uzstādījumu, ka jaunā konkursa nolikumam un tehniskajai specifikācijai, pie kā jau norit darbs, jābūt “elastīgai”, lai vadošie vilcienu ražotāji varētu bez būtiskām investīcijām un īsā laikā pielāgot viņu ražošanā esošos elektrovilcienu modeļus PS vajadzībām.
Kuluāros tiek uzskatīts, ka valdošā partija Vienotība ir labvēlīga vilcienu iepirkumam no šveiciešu kompānijas Stadler. Jau notikušais vilcienu iepirkums beidzās laikā, kad Satiksmes ministrijas vadībā atradās ar Aivara Lemberga ietekmi saistītās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Uldis Augulis. Šim iepirkumam politisko “stopkrānu” norāva premjera Valda Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka (abi Vienotība) iebildumi un bažas, ka līgums, kuru 2. aprīlī ar spāņu kompāniju CAF parakstīja PV iepriekšējā vadība, neatbilst konkursa nolikuma prasībām, tādēļ Latvija var zaudēt 100 miljonu latu lielo ES līdzfinansējumu. Pašlaik, kā liecina Pietiek rīcībā nonākušie PV iekšējie dokumenti, uzņēmuma nomainītā vadība, plānojot jaunu vilcienu iepirkumu, devusi uzstādījumu izstrādāt elastīgāku konkursa nolikumu.
Pietiek rīcībā esošās PV aplēses rāda: ja viena elektrovilciena izmaksas nepārsniegs 4,8 miljonus eiro (34 vilcieni izmaksātu 163,2 miljonus eiro), neapgūti paliktu 3,68 miljoni eiro no pieejamā ES līdzfinansējuma. Tādēļ, lai jaunajā iepirkumā nodrošinātos, ka tiek apgūts viss pieejamais ES līdzfinansējums, ja viena vilciena izmaksas izrādītos būtiski mazākas par 5 miljoniem eiro, PV plāno kā projekta attiecināmos izdevumus iekļaut arī citas izmaksas, piemēram, publicitātes pasākumus, prasību pēc minimālā rezerves daļu fonda, tās iekļaujot vilcienu cenā kā to sastāvdaļu.
Vēl viens no scenārijiem paredz, ka daļu ES līdzfinansējuma, ja vilcienu iegādes cena neļauj apgūt visu pieejamo summu, izmanto peronu rekonstrukcijas projektam. ES Kohēzijas fonda apguves nosacījumi ļauj attiecināmajos izdevumos iekļaut arī izmaksas, kas saistītas ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanu un peronu rekonstrukcija šim kritērijam atbilstu, uzskata PV.
Plānotās jaunā vilcienu iepirkuma izmaksas tiek lēstas teju par trešdaļu mazākas nekā jau notikušajā konkursā, jo jaunajā iepirkumā vairs neplāno iekļaut vilcienu apkopi 30 gadu termiņā pēc to piegādes. Tāpat jaunajā iepirkumā netiktu iekļauta 7 dīzeļvilcienu piegāde. Tā vietā tiek apsvērts līdz ar jauno elektrovilcienu iepirkumu kā nākotnes opciju izsludināt vismaz 10-12 dīzeļvilcienu piegādi, rēķinoties, ka to iepirkums nebūs šī plānošanas perioda Kohēzijas fonda projekta sastāvdaļa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
