Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neviens mans līdzšinējais raksts nav izpelnījies tādu emocionālu reakciju kā "Domuzīmes" publicētais un nesen pārpublicētais apcerējums par Latvijas neseno pagātni un tuvāko nākotni.

Tas ātri pazuda no "Delfi" pirmajām rindām un nedēļas laikā neizpelnījās nevienu lasītāja komentāru. Toties pārsteidzošā kārtā veselus divus ļoti kritiskus pretrakstus saņēmu no "nra.lv" puses.

Liels paldies Benam Latkovskim par centību. Kāpēc? Tādēļ, ka tas ir gluži vai nebijis notikums Latvijas jaunlaiku vēstures komunikācijā – izpelnīties publisku kritiku (parasti valda klusums), turklāt turpinājumos, turklāt tik amizantā formā un ar tik skaļiem virsrakstiem.

27. jūlijā "nra.lv" jautāja: "Vai Ulmaņlaiku Latvijas restaurācija nonākusi strupceļā?" Jau nākamajā dienā parādījās jauns tā paša autora komentārs "Dr.hist. Jāņa Šiliņa viltīgi melīgā Latvijas jaunlaiku vēsture".

Visu šo laimi apēno tikai viens jautājums – kāpēc Bens Latkovskis haltūrē? Turklāt to neslēpj, pats labprātīgi atzīstot savu slinkumu – viņš nav mēģinājis iepazīties ne ar manis minētā un paša pārstāstītā profesora Zenona Norkus uzskatiem, ne arī ar Vidzemes augstskolas pētījumu: "Nav jāstudē Vidzemes augstskolas pētījums, lai saprastu…" Nu, ja nav, tad nav. Taču pārējiem Vidzemes augstskolas pētījums bez maksas pieejams elektroniski šeit.

Ja Latkovska kungs nebūtu slinkojis, tad abos sacerējumos nebūtu sarakstījis tik daudz aplamību. Visas tās droši vien būtu pagrūti atspēkot, bet svarīgākās mēģināšu. Viļņas universitātes profesors Zenons Norkus neuzskata, ka Lietuvā restaurācija būtu noslēgusies (kā to apgalvo Latkovskis). Gluži pretēji – viņa pārliecība ir, ka restaurācija turpināsies līdz pēdējam restauratoram. Tam, protams, var piekrist, un šo tēzi uzskatāmi demonstrē arī mans oponents. Kamēr Bens Latkovskis dzīvos, tikmēr dzīvos arī vēlme restaurēt vecos labos Ulmaņlaikus.

Latkovska pirmā raksta vadmotīvs ir autora nespēja "justies par saimnieku savā zemē, savā valstī". Par to viņam atgādinot ikdienas situācijas ik uz soļa. Asinis stindzinošākā no aprakstītajām saistās ar to, ka kāds garāmgājējs noturējis Latkovski par krievu. Varu savam oponentam izteikt tikai līdzjūtību par ikdienas dzīves nežēlību.

Taču ar "saimnieka kompleksu" saistās ne tikai sadzīviskas ķibeles, bet arī divas vērienīgākas problēmas. Pirmā – "justies" vai "nejusties" – tā ir tīri subjektīva kategorija, kurai ar apkārtējo realitāti var nebūt nekāda sakara. Tu vari justies brīvs vai, piemēram, bagāts (un pretēji – nebrīvs un nabags) neatkarīgi no objektīviem apstākļiem. Tāpat cilvēks var justies vai nejusties saimnieks neatkarīgi no tā, vai viņam kaut kas pieder. Protams, Latkovska gadījumā drošāk ir rakstīt "justies", nevis "būt", jo "būšana" jau paģērētu zināmu politisku rīcību. Ir taču atšķirība, vai Latkovskis raksta: "Es gribu justies kā saimnieks Latvijā" vai arī: "Es gribu būt saimnieks Latvijā", vai ne?

Otra problēma – Ulmaņlaikos Latvijas latviskošana notika ne jau tādēļ, ka tad cilvēki būtu jutušies kā saimnieki savā zemē, bet gan tieši pretēji. Ebreji un vācbaltieši tika vainoti Latvijas ekonomiskajās problēmās. Svešā draudi un savas nevarības izjūta dažu gadu laikā tika uzpūsta tik liela, ka galu galā Ulmanis bija gatavs uzņemties simtiem miljonu latu parādu, lai 1939./40. gadā raitāk varētu atbrīvoties no vācbaltiešu minoritātes, vēl vairāk padziļinātu ekonomisko krīzi un paradoksālā kārtā veicinātu ātrāku un vieglāku Latvijas okupāciju. "Nejušanās par saimniekiem" tolaik bija svarīgs politisks instruments, kas tika izmantots uz nebēdu. Arī mūsdienās, sevišķi ņemot vērā baiļu un draudu atmosfēru, kas pēdējos divarpus gados ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, tam ir ievērojams politisks potenciāls.

Tā kā Bens Latkovskis savos rakstos atļaujas ne vienu vien spekulāciju, arī es vienu šeit uzrakstīšu. Ulmaņlaiku restaurācija mūsdienu Latvijā nozīmētu tās pašas subjektīvās nevarības un mūžīgās apdraudētības sajūtas saglabāšanu, kultivēšanu un pacelšanu jaunos (vēl nepieredzētos) augstumos – mūsu rīcībā taču ir tādas komunikācijas tehnoloģijas, kas Ulmanim pat sapņos nerādījās. Visticamāk, Latkovska restaurēta Latvija beigtu pastāvēt tāpat kā Ulmaņa Latvija – ar krievu tankiem Rīgā un pašu nevarīgo un nobiedēto restauratoru dalību Latvijas valstiskuma demontāžā.

Latkovska otrā raksta ("Dr.hist. Jāņa Šiliņa viltīgi melīgā Latvijas jaunlaiku vēsture") sāls, manuprāt, koncentrēti ir pausta frāzē: "teorija ir viena lieta, bet parunāsim konkrēti - par ko tad balsot?"

Labi, Bens Latkovskis atzīstas, ka ir pārāk slinks, lai lasītu akadēmiskus rakstus un pētījumus. Žurnālistam droši vien tas ir piedodami. Kurš gan tos mūsdienās vairs lasa? Lieliski taču, ja cilvēks vispār vēl kaut ko lasa! Taču kvalitatīvas polemikas tradīcijas paģēr, lai autors painteresētos, kādi tad ir viņa oponenta uzskati (tai skaitā politiskie). Ja viņš to būtu izdarījis (tas arī ir tikai pāris klikšķu jautājums), tad viņš tik dīvainu jautājumu ("par ko tad balsot?") nemaz neuzdotu. Viņš ļoti ātri atklātu, ka portāls "Delfi" katru Saeimas vēlēšanu laiku publicē vēstures doktora Jāņa Šiliņa rakstus par lozēta parlamenta nepieciešamību Latvijā.

2014. gads: Kādēļ Latvijai ir nepieciešams lozēts parlaments.

2018. gads: Vēlreiz par lozētu parlamentu.

Droši vien, ka arī šoruden taps raksts par to pašu tēmu, jo mani politiskie uzskati gadu laikā nav mainījušies – es neuzskatu vēlēšanas par demokrātisku procedūru un politiskās partijas par demokrātisku tautas pārstāvniecību. Man derdzas Latkovska cīņa par to, lai no siles atstumtu "sliktos" rukšus un laistu klāt "labos". Būtu jācīnās nevis par labākajiem rukšiem, bet gan, lai beidzot tiktu galā ar cūku mēri, kas izplatījies fermā.

Latkovska kungs pareizi norāda, ka es kritizēju oligarhus, tikai piemirst slaveno "oligarhijas dzelzs likumu" – visas politiskās partijas pēc būtības ir oligarhiskas vai par tādām neizbēgami kļūst. Tādēļ mana oponenta piedāvātā dilemma patiesībā ir viltus dilemma – "balsot par gobzemiem vai šleseriem?" Mana atbilde (protams, margināla un nepopulāra) uz to jau daudzus gadus ir viena – nevis balsot, bet lozēt!

Protams, cilvēciski ir saprotams, ka, ilgus gadus nodarbojoties ar politikas komentēšanu, žurnālistam var rasties profesionāla deformācija, kas liek uz pasauli raudzīties tikai un vienīgi caur partiju cīņu prizmu. Šeit tas ar Latkovski ir nospēlējis ļaunu joku, jo mans raksts ne mazākajā mērā nebija mērķēts uz partiju vai politiķu dalīšanu "pastalniekos" un "atpūtniekos". Pastāvot mūsdienu vēlēšanu procedūrai, politiskā elite vienmēr sastāvēs no "atpūtniekiem". Pat, ja kāds "pastalnieks" tiktu ievēlēts Saeimā, viņš vienmēr būs izņēmums, bet nekad – vairākums.

Mēģinājumi dalīt politiķus "pastalniekos" un "atpūtniekos" ir ne mazāk kuriozi. Katrā latvietī vismaz kopš 19. gadsimta pirmās puses slēpjas gan "atpūtnieks", gan "pastalnieks". Ja mēs atļautos lietot tādu pseidozinātnisku jēdzienu kā "latvieša ģenētiskais kods", tad "pastalnieku" (ideālistu, mesiānisku pasaules glābēju) un "atpūtnieku" (materiālistu, "praktisko latviešu") pasaules uzskatu vijums arī veidotu latviskā DNS spirāli.

Laikmeta lielie izaicinājumi un vēsturiskie konteksti determinē, kura no abām strāvām dominē katrā konkrētajā vēsturiskajā posmā – veclatvieši, jaunlatvieši, jaunstrāvnieki, jaunnacionālisti utt. Es personīgi nepazīstu Jāni Reiru, un diezin vai kādreiz iepazīsimies, tādēļ par viņa dvēseles nosliecēm atšķirībā no Latkovska nevaru spriest. Taču mana pārliecība, ko arī paudu savā rakstā – šobrīd vēsturiskā situācija ir nobriedusi, lai "pastalnieki" atkal gūtu (vai vismaz mēģinātu gūt) pārsvaru pār "atpūtniekiem".

Novērtē šo rakstu:

32
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Iebraucējiem nospļauties par kārtību Latvijā. Cik ilgi to piecietīsim?

FotoValdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Lasīt visu...

21

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

FotoPirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Lasīt visu...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

3

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

FotoGodātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Lasīt visu...

3

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

FotoRietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Lasīt visu...

21

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

FotoPētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...

Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, vēlēšanās gan mēs zaudējām, toties divus gadus vēlāk uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...