"Pastalnieki" un "atpūtnieki": kāpēc Bens Latkovskis haltūrē?
Dr.hist Jānis Šiliņš01.08.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Vientiesis
26.08.2022. 13:34Iemaldījos nejauši. Nesaprotu, kāpēc tik gudriem vīriem kā J. Šiliņš. M Kaprāns ir jāielaižās polemikā ar niecībām?
Jevropa ir muus nodevuse
03.08.2022. 11:29Tikai citu faktoru deelj tas pagaidaam ir bez sekaam.
Kolimas gulags
02.08.2022. 13:30Ziedojiet Ukrainas armijai, lai varētu pēc iespējas ātrāk, sliktos krievus pārvērst par "labiem" krieviem.
https://youtu.be/wnGM75e4ohc
VB
02.08.2022. 12:27»
Dr.hist. Mudaks Levits
Latvija ir izdevusies valsts
Zini, es arī esmu jauns, skaists, gudrs un veselīgs, taču neprasiet man to kā argumentēt: tad viss var sanākt arī galīgi otrādi...
west
02.08.2022. 12:06Vēl viens pļūtīzeris izlīdis.
Ko gribēja teiks šis muldoņa?
Diezin, ka pats saprot...
atmiņas par nākotni
01.08.2022. 23:37»
pastalnieks
PSRS laiki zelta laiki: bezmaksas b medicīna un izglītība
Tā bija un tā būs.
Pahans, no lumpeņiem...
01.08.2022. 21:41Autori grib zīmēties, taču nemaz negrib uzklausīt viens otra viedokli. Vai latviešiem šie muldētāji ir jālasa?
Tautvaldības bāriņtiesa
01.08.2022. 20:49»
JZ
Apsveicama ir Šiliņa vēlme iedragāt LV 'partiju' monopolu. Diemžēl Latvija ir tik izvirtusi, ka arī lozēšanas procesu pamanītos 'nozagt' tie paši, kam nekad nav gana. Uzskatu, ka vienkārši jāsastāda visu kandidātu alfabētiskais saraksts neatkarīgi no partijas, un lai tad katrs vēlētājs meklē pēc uzvārdiem...
Manuprāt, platformas modelis jau tiek iemēģināts kaut teorētiski:
www.voxpopuli.lv ir iespēja taisīt savas listes un balsot par sevis izvēlētiem Saeimas un lielo pilsētu deputātiem (atbilstoši vietu skaitam) katras 1o dienas, tādējādi veidojot un uzkrājot punktu reitingu.
Piemēram, redzu, ka īpaši Saeimas un Rīgas 100 un 60 kandidātu liste ir pa laikam mainās.
Cwru, ka saprotami uzrakstīju. Es sistēmu sapratu un liekas pat interesanti.
Huntas trollis
01.08.2022. 20:04Apbrīnoju Šiliņa un Latkovska polemikas vēsturisko tuvredzību.
Abi, izskatās, joprojām dzīvo komunistiskā materiālisma ideoloģijā un nodarbojas ar matu skaldīšanu.
Abu teksti ir atrauti no vēsturiskās realitātes ar Latvijas valsts izcelsmi, ulmaņlaiku ekonomikas uzplaukumu un okupācijas sekām mūsdienās. Okupācijas forma ir mainījusies.Arī 3. pasaules karš ar bioloģiskiem ieročiem ir hibrīda apstākļu karš.
Mūsdienu Latvijas vēsturi var aplūkot tikai caur šo globālo pretrunu prizmu, ko nedara ne Šiliņš, ne Latkovskis.
Šaubos, vai abi minētie maz lasījuši jaunos marksa sējumu -K. Švābes Covid-19 Lielā ekonomikas nonuļļošana.
JZ
01.08.2022. 19:20Apsveicama ir Šiliņa vēlme iedragāt LV 'partiju' monopolu. Diemžēl Latvija ir tik izvirtusi, ka arī lozēšanas procesu pamanītos 'nozagt' tie paši, kam nekad nav gana. Uzskatu, ka vienkārši jāsastāda visu kandidātu alfabētiskais saraksts neatkarīgi no partijas, un lai tad katrs vēlētājs meklē pēc uzvārdiem visus, kuriem vņaprat vajadzētu būt Saeimā. Partiju sarakstu numuru vietā varētu būt uzvārdi ar katru alfabēta burtu, elektroniski tas būtu vienkāršāk. Kandidatus varētu pieteikt jebkura sabiedriska organizācija, kuras galvenais mērķis nav barošanās - vai dalībnieku privātbiznesa barošana - no valsts budžeta.
ha ha ha
01.08.2022. 18:51Autora sarkanums un mīlestība pret krievu okupantiem plūst ārā kā sula no sabraukta arbūza.
Killemall
01.08.2022. 18:24Vai gadiijumaa visus tos personaazhus nevieno kopeejs apziimeejums - ZAGGLJI?
Lieliskais Cilvēks
01.08.2022. 15:23kā olita VAIDA sāka savu platformu rullēt t.s.nra,tā tagad nesakarīgā rīta avīze,tur bens,paders utt."gaisā pārģērbušies.Lāga un sakarīgam vecim Daukstam nav vairs teikšanas.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
