"Profesoru lobijs" neļauj izbalsot bīstamo normu par augstskolu īpašumiem
PIETIEK28.06.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
sandrababy20
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
17.10.2011. 19:56
([email protected])
Sveiki,
Kā jums klājas? ceru, ka labi un labāko veselību. Mans vārds ir Miss Sandra, es gribētu, lai jūs atbildētu man i ir svarīga lieta, lai disku ar jums.. Tiklīdz es dzirdēt no jums, es jums nosūtīsim mana bilde, un arī ļauj jums zināt vairāk par mani. Es ceru dzirdēt no jums drīz.
Aprūpe Miss Sandra.
([email protected])
]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]
( [email protected] )
Hello,
How are you? hope fine and in best of health. My name is Miss Sandra.,i will like you to reply me for i have an important thing to discus with you. As soon as i hear from you, i will send you my picture and also let you know more about me. I look forward to hear from you soon.
Care of Miss Sandra.
( [email protected] )
Kursītei
29.06.2011. 20:10Pati arī pavērtē sevi, profesore un tagadiņ deputāte! Tu jau esi raususi visu, ko vien varēji saraust! Un vēl laikam nav diezgan.(Kā piemēram ar to Letonikas fondu???) Ierindas mācībspēkiem, studentiem no visas īpašumu izpārdošanas neatleks ne tik, cik melns aiz naga. Diemžēl augstskolu administratīvā aparāta uzpūstais apmērs un milzīga līdzekļu šķiešana algās, komandējumos, kabinetu iekārtošanā, prēmijās, koeficientos un citos labumos, pārvērtusi valsts augstskolu Latvijā par amorālu iestādījumu. Ja notiks īpašumu iztirgošana, tad notiks arī pamatīga laupīšana. Jo naudas priekšā cilvēks kļūst vājš. Arī Kursīte.
toms
29.06.2011. 18:50Augstskolas peldas naudā, tās tikai bļauj,ka nav naudas! Ja visa nauda aizietu studējošo apmācībai,tad ar kvalitāti problēmu nebūtu . Jau šobrīd augstskolu rektoriem ir lielākas algas kā Rimševicam,par premjeru nerunājot! Protams, var jau teikt,ka kopīgais atalgojums ir saņemts par vairāku amatu ieņemšanu, bet diennaktī vienalga nav vairāk kā 24 stundas!
jojo
29.06.2011. 18:29Kāpēc gan nevajag uzskatīt par zagļu bandām, kas izšeftēs???? Es domāju, tieši tā arī būs!!! LU tak jau tāpat kaut ko izšeftēja, laikam viesnīcas ēku, kas blakus centrā. Ja augstkolas negribētu nek.īp. sist gaisā, tad tās tādus likuma grozījumus nebīdītu.
jurists
29.06.2011. 10:26Būtu labi, ja Lato Lapsa par katru savu aprakstīto gadījumu pietiek.com rakstītu arī iesniegumu Drošības policijai (tālāk -DP) un pēc tam ievietotu DP atbildes. Materiāls būs uzskatāms un katrs lasītājs uzreiz varēs novērtēt vai DP atbild pēc būtības, vai arī atrakstās. Kaut kā nav dzirdēts, ka DP reaģētu uz pietiek.com rakstiem par daudziem iespējamiem noziegumiem. Redziet, vajagot iesniegumu. Nu tad katrs cilvēks var iekopēt Lato Lapsas rakstus un iesnieguma veidā aizsūtīt DP. Lai strādā. Ja atrakstās, sūdzaties prokuratūrai, ielieciet par to informāciju tajā pašā pietiek.com
Mampe Šnabdeguns
29.06.2011. 08:30Drīzāk būtu svarīgi noskaidrot, cik lieli ir augstskolu īpašumi, vai tie visi ir reģistrēti Zemesgrāmatā un kuri būtu paturami, kuri nē. Šivermaņu zemē Latvijā ir visai pagrūti uzticēties - lai arī cienījamas profesores - naivai pārliecībai, ka kāds kaut ko nesāks andelēt... Mēs varam augsti vērtēt publisko radīto tēlu, bet nereti iekšējā virtuve ir cilvēciskā ziņā visai drūma un ļoti, ļoti nepatīkama...
viedoklis
28.06.2011. 23:38Augstskpolām jāizglīto studenti nevis jāšeftējas ar īpašumiem. Ja nevajag, lai atdod valstij atpakaļ.
Augstskolām nav jābūt kā starpniekiem valsts īpašumu pārdošanā.
Jana
28.06.2011. 23:36murgs, augsskolas sāks spekulēt nekustamā īpašuma tirgū? da izīrējiet tās ēkas, kāpēc jāpārdod?
A kāds vispār zin, cik īpašumi un kādā vērtībā ir nodoti augstskolām?
drakons
28.06.2011. 22:08Kursītei-Pakulei - no kādas nabadzības? Kurš augstskolas vadības pārstāvis dzīvo nabadzībā? Auziņš, Stonis, dekāni, profesori?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
