Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad jūnijā sniedzu interviju portālam Pride.lv, homofobijas pieredzi partijā PROGRESĪVIE komentēju kā tādu, ar kuru saskaros sabiedrībā kopumā, un attiecīgi secināju, ka PROGRESĪVIE tādējādi atspoguļo vispārējo Latvijas sabiedrību. Vienlaikus norādīju, ka PROGRESĪVIE vadības līmenī (vismaz iepriekšējās valdes vairākumā) politiski kalkulē, ka pārāk liela "homo tēmu" tirzāšana "aizbaidīs sociālo vēlētāju". Šādi diskriminējoši argumenti tiešā tekstā tika izmantoti partijas valdē, aizliedzot man kandidēt Rīgas domes vēlēšanās.

Šis komentārs bija viens no iemesliem manai izslēgšanai no paša līdzdibinātās un vadītās partijas. Bijušais partijas vadītājs Edmunds Cepurītis "īsi un kodolīgi" to formulēja šādi: "minētā doma, ka (...) partija ir homofobiska un homofobija ir būtisks faktors lēmumu pieņemšanā partijā" (...), "ir pretrunā ar faktisko situāciju" (pilnā sarakste ir apskatāma šeit).

No valdes puses netika veikti nekādi soļi, lai vismaz mēģinātu uzzināt, kāda tieši diskriminējoša pieredze man partijā bijusi. Vadības līmeņa atteikšanās izmeklēt diskriminējošas prakses aizdomas, potenciāli diskriminētās personas "izmešana" no organizācijas pēc tam, kad šī persona ir cēlusi par to trauksmi, ir ultimatīvs paraugs un pierādījums strukturālai un sistēmiskai diskriminācijas praksei attiecīgajā organizācijā.

Savā publiskajā argumentācijā valde gan atsaucās uz partijas LGBT+ jomas darba grupu līdzvadītāju it kā sniegtajiem komentāriem (rakstiski tie nekur nav fiksēti). Taču jau pēc trīs mēnešiem par homofobijas praksi partijā identiski manis iepriekš izklāstītajam iekšējā partijas Facebook grupā raksta viena no attiecīgas darba grupas līdzvadītājām.

Lai LGBT+ kopiena nepastarpināti uzzinātu, kas ir PROGRESĪVO "reālpolitika" aiz "like" Facebook un Instagram pie varavīksnes karodziņiem, pubicēju šo tekstu pilnā apmērā šeit zemāk.

Viņas stāsts par PROGRESĪVO homofobisko reālpolitku ir identisks manai pieredzei. Atšķirība starp autores un manu pieredzi ir tikai tāda, ka, esot atklāti homoseksuālam partijas vadītājam, saskarsmē ar šeit aprakstīto praksi man nebija reālu reakcijas iespēju, lai nezaudētu partijas vadītāja autoritāti (kļūstot vai nu upurim, vai nu "geju agendas izsitējam").

Autore izbrīnīti jautā, kāpēc joprojām nav publicēta 2019.gada kongresā pieņemtā programma ar tik daudzām patiesi progresīvām politiskām pozīcijām. Arī par programmas nepubliskošanas problēmu kā valdes atbildību norādīju intervijā Pride.lv. Autore pati min "kritiskos tematus". Un tā ir arī mana atbilde - iepriekšējais partijas valdes sasaukums savā vairākumā bija homofobs, un tam nebija vajadzīgas ne "geju lietas" programmā, ne atklāts gejs kā kandidāts, kas aizbaida konservatīvo vēlētāju.

IERAKSTA TEKSTS:

Sveiciens ar Kongresa noslēgšanos un veiksmes vēlējumi visām jaunievēlētajām partijas institūcijām!

Tomēr jautājumi, ko vēlos šeit aktualizēt, laikam gan nebūs īpaši priecīgi. Nebija iespējas uzrakstīt agrāk, un varbūt labi, ka tā, jo, cerams, ka tagad šīs pārdomas tad būs vismaz nedaudz mazāk emocionāli uzlādētas.

Gribu arī jau sākumā skaidri pateikt, ka man pašai ļoti nepatīk konfliktsituācijas vai spriedze, ko tās rada (slikti tieku ar to galā), un mans mērķis nav eskalēt konfliktu, tomēr kopš ceturtdienas vakara es ļoti daudz domāju par dažādiem pavērsieniem programmas pamatprincipu apstiprināšanas procesā un dažādu cilvēku izteikumiem, un esmu secinājusi, ka, kamēr šī situācija nebūs kaut kā noskaidrota, un man nebūs atbilžu uz dažādiem jautājumiem, es īsti neredzu, kā varētu arī turpmāk būt daļa no Pro.

Vienlaikus vēlos atvainoties par veidu, kādā es izteicos piektdienas vakara zvanā (tas bija nesavaldīgi un uzbrūkoši, un visu to pašu es būtu varējusi pateikt arī citā tonī un mierīgāk), bet laikam tobrīd jau izmisums par to, ka mani šeit tik ļoti "nedzird", bija sasniedzis punktu, kurā šķiet, ka kliegšana ir vienīgais, kas vēl varētu strādāt.

Un, jā, šis viss varētu būt gari. Bet kādā brīdī ļoti aicinu izlasīt. Nesagaidu nekādu tūlītēju reakciju, jo, kā jau minēju, gari, ir jau vakars un tamlīdzīgi.

Es saprotu, ka daļa no visas šīs problēmas droši vien tiešām varētu būt saistīta ar to, kā darba grupu gatavotie programmas pamatprincipi tapa, t.i. kurš/par ko bija infornēts/kad un taml., tomēr šo procesu es neņemos nekā kritizēt, jo ļoti labi saprotu, ka te lielā mērā vienkārši ir runa par laika un resursu trūkumu. Un labi, ka dokuments vispār beigās tapa.

Taču mani tiešām pārsteidza iebildumi, ko saņēmām par LGBTQIA+ politikas pamatprinicpiem, Un vēl jo vairāk šo iebildumu argumentācija. (nezinu, cik būtisks te ir garš un notikumus pārstāstošs ievads, līdz nonāku pie pagājušās nedēļas sarunām, īpaši ceturtdienas valdes sēdes, sākumā likās, ka gribu uzrakstīt tikai par pēdējo, bet tad iedomājos, ka visi jau nedz ir bijuši klāt kādā no šīm sarunām, nedz vispār jebko par šo visu zina.)

Tātad būtiskākie iebildumi jau pirms dažām nedēļām bija pret LGBTQIA+ politikas pamatprincipiem kā atsevišķu sadaļu programmā un pret punktu, kurā tiek pieminētas transpersonu tiesības. (gala redakcijā tā ir atsevišķa sadaļa un minētais punkts ticis saglabāts), Bet man emocionāli ir tāda sajūta, ka es par to esmu cīnījusies "ar atrotītām piedurknēm" – un man tiešām aizvien nav īsti skaidrs, kāpēc tā bija jābūt, jo nekādus racionālus un pierādījumos/datos balstītus argumentus es tā arī nesadzirdēju.

Ja LGBTQIA+ jautājumi ir viena no cilvēktiesību tēmām, ar ko Pro gūst īpašu atpazīstamību (veido soctīklu saturu, ir vienīgie, kas Latvijā iestājas par laulību vienlīdzību, un šeit atvainojos par iespējamu aroganci, bet mums pašlaik ir resursi kvalitatīvu programmas sadaļu sagatavot, jo darba grupā ir dažādi cilvēki, kam ir zināšanas par kopienai aktuālām problēmām, pieredze aktīvismā un lietderīgi akadēmiski bekgraundi), man nav skaidrs, kāpēc programmā nevajadzētu būt atsevišķai sadaļai, kurā vienkopus atrodami Pro būtiskākākie ieskati šajā jomā, jo īpaši tādēļ, ka LGBTQIA+ tiesības nenozīmē tikai kādu vienu vai divus atsevisķus likumus, kā pagaidām trūkst – tie ir ļoti plaši jautājumi, kas aptver virkni sadzīvisku, sociālu, ekonomisku, politisku u.c. aspektu, un lai tos varētu saprotami un jēgpilni atspoguļot, ar vienu vai diviem punktiem, kas tiek integrēti citā programmas sadaļā, nepietiek.

Turklāt LGBTQIA+ kopiena šobrīd Latvijā ir tiesiski pilnīgi neaizsargāta, kamēr vienlaikus arvien vairāk vērojami apzināti dažādu grupu mēģinājumi homofobiju izmantot kā instrumentu sabiedrības šķelšanai. Kas attiecas uz transpersonu aizsardzību, tas ir viens no šobrīd būtiskākajiem LGBTQIA+ aktivisma pamatjautājumiem, jo šī kopienas daļa saskaras ar īpaši augstiem vardarbības un diskriminācijas riskiem, no kā izriet dažādas dzīves kvalitāti graujošas ilgtermiņa sekas.

Un nebūtu korekti dēvēt kādu dokumentu par LGBTQIA+ politikas vadlīnijām, ja tajā netiek pieminēti jautājumi, kas saistās ar dzimtes identitāti. Šādā kontekstā, tad diskusija par pilno abreviatūru, piemēram, kļūst pilnīgi nerelevanta un smieklīga.

Attiecībā uz šo punktu izskanēja argumenti, ka Latvijas sabiedrībā par trans jautājumiem vispār runā ļoti maz, līdz ar to nevaram zināt, kāda ir sabiedrības attieksme, un beigu beigās šāda punkta iekļaušana varētu Pro kaitēt Saeimas vēlēšanās, un mēs varētu nepārvarēt 5% slieksni.

Manuprāt, ļoti spekulatīvs, vājš arguments. Savukārt transpersonu aizsardzības atrunāšana programmā, no cilvēktiesību perspektīvas, ir patiešām būtisks vērtību jautājums. Citādi te tad var sākt domāt vēl par virkni mūsu pozīciju, kas sabiedībai šķiet pārāk radikālas un varbūt ir par iemeslu, kādēļ Pro pagaidām nav Saeimā. Vai mēs atteiksimies no savām vērtībām, lai ļoti teorētiski vairotu izredzes iekļūt Saeimā? Un, ja tā, kāpēc jāupurē tieši šis jautājums?

Bet, nu, jā, kaut kādā brīdī man bija sajūta, ka šis ir ticis izrunāts. Bet saprotu, ka ne visa valde bija pazīstama ar darba grupas piedāvāto saturu un gribēja to atbalstīt. Kā jau minēju, tur noteikti bija arī organizatoriskas un saskaņošanas problēmas, bet tam es nepievērsīšos. Katrā ziņā rezultātā visai pēdējā brīdī atkal aktualizējās jau nupat minētie iebildumi.

Diskutēt par šiem un citiem nevienkāršiem jautājumiem var un vajag, bet man šķiet, ka tam būtu bijis jānotiek citādāk. Saruna, kas man ir atstājusi ļoti daudz nepatīkamu pārdomu un jautājumu, ir tieši pagājušās nedēļas valdes sēde, lai gan dažādi aspekti man šķita problemātiski arī pirms un pēc tam. Taču ceturtdienas valdes sēdē no diviem dažādiem tā brīža valdes locekļiem (un te es atvainojos, ka man nākas atstāstīt pēc atmiņas, tomēr gana daudz cilvēku bija klāt, lai varētu apliecināt, ka es šo neesmu izdomājusi, tomēr, ja nu kaut ko atstāstu vai interpretēju nepareizi, droši labojiet!) dzirdēju argumentu: ka mums ir jābūt uzmanīgiem, kā komunicējam ar LGBTQIA+ jautājumiem saistītus vēstījumus, jo pārmaiņas nāk lēni un mums nevajadzētu būt pārāk provokatīviem, turklāt mums ir arī homofobiskāk noskaņoti biedri, un mēs arī varētu gribēt tādus piesaistīt nākotnē (te, starp citu, bija atsauce uz krievvalodīgajiem iespējami homofobiski orientētajiem potenciālajiem biedriem), Un izteikumu, ka Progresīvo vide arī šobrīd nemaz nav tik iekļaujoša, lai mēs varētu būt droši par biedru atbalstu atsevišķai LGBTQIA+ programmas sadaļai.

Negrasos izlikties – man ir problēma ar šādiem izteikumiem (turklāt tie nav arī vienkārši atsevišķu biedru, bet valdes amatpersonu izteikumi). Man ir grūti saprast, kā tos var savietot ar Pro vērtībām, vismaz tādām, kā esmu tās līdz šim sapratusi. Un man ir jautājumi. Vai homofobija un transfobija Pro vidē ir kaut kas vērā ņemams un svarīgs? Vai mēs tiešām vēlamies piesaistīt biedrus arī "ar homofobiskākaiem uzskatiem"? Un ko tieši tas nozīmē?

Es gribētu no jaunās valdes dzirdēt skaidru nostāju šajos jautājumos – vienā formātā vai citā. Un te vairs neder iepriekš izskanējusī atbilde, ka katrā lielākā kolektīvā homofobija kaut kādā mērā eksistē (tam es lielā mērā piekrītu, īpaši tādēļ, ka homofobiju var izprast/definēt atšķirīgi –, un bieži tā tiešām ir tikai zināšanu trūkums).

Bet šis jau ir kaut kas nedaudz cits. Ja saturu, ko sagatavojusi darba grupa, kurā ir cilvēki, kas orientējas LGBTQIA+ jautājumos un gadiem tiem seko, mēs sākam cenzēt, jo ko gan padomās mūsu homofobiskāk noskaņotie biedri/vēlētāji, man tā ir diezgan nopietna sarkanā līnija. Un raisa nopietnas pārdomas, vai es sevi vēl spēju identificēt ar šo partiju. Es nevaru aizstāvēt Pro vērtības, ja pati tām neticu.

Paredzu, ka kāds tūlīt teiks, ka Pro nav viena cilvēka partija, un tas ir mūsu spēks, un ikvienu te par kaut ko varētu kritizēt. Tā, protams, ir. Bet es tomēr biju domājusi, iespējams, kļūdaini, ka ir tādi jautājumi, par ko mums ir kaut kādas vienošanās/daudzmaz līdzvērtīga izpratne – vismaz, ja tie ir fundamentālas pamatvērtības izsakoši.

Varbūt kāds arī vēlas plašāk pareflektēt par jautājumu "Pro vide nav nemaz tik iekļaujoša". Kā tas jāsaprot un kādi secinājumi te būtu jāizdara?

Kas attiecas uz argumentu par to, ka mēs nemaz nevaram zināt, ko Pro biedri domā par transpersonu tiesībām, un tas vispirms ir jānoskaidro, atgādināšu, ka 2019. gada Kongresā (kurā es nepiedalījos, bet esmu pazīstama ar šo dokumentu no "Varavīksnes rozes" darba grupā apspriestā), ir tikuši apstiprināti priekšlikumi LGBTQIA+ programmas sadaļai, kas ietver arī sekojošus punktus:

" (..)18. 6 Mazināsim transseksuālu cilvēku diskrimināciju, sekojot līdzi pasaulē atzītiem standartiem veselības aprūpē un klasifikācijā (piemēram, ICD-11 izdevums no Pasaules Veselības Organizācijas).

18. 7 Veselības aprūpes jomā atvieglosim nosacījumus dzimuma maiņas operācijām. Atvieglosim šo operāciju pieejamību un nepieciešamo medikamentu iegādi. Atcelsim obligātās sterilizācijas nosacījumu lēgālai dzimuma maiņai." Davis Lodzins, lūdzu, labo, ja te kaut kā kļūdos, jo tieši caur Tevi man ir bijusi piekļuve šim dokumentam, kā arī atceros, ka tas tika apspriests pirmajā "Varavīksnes rozes" darba grupas tikšanās reizē, kurā es biju klātesoša, ja nemaldos, tas bija 2019. gada oktobrī.

Šis dokuments, kā saprotu, nav publiski nekur lasāms, tostarp nav pieejams biedru vidū, un es īsti nesaprotu, kāpēc. Varbūt te arī sākas kāda daļa pārpratumu. Starp citu, tieši šo dokumentu arī izmantoju, sākotnēji uzmetot pamatprincipu plānu, jo man šķita, ka jāvadās pēc tā, par ko vienreiz jau bijusi vienošanās, tikai tas jāapraksta īsāk/kaut kā jāprecizē. Bet beigu beigās man kaut kā bija tāda sajūta, it kā mēs pamatprincipos būtu mēģinājuši iekļaut kaut kādas neadekvātas, jomai nemaz ne tik būtiskas, superprovokatīvas vai citādi nesakarīgas lietas, kas Pro var tikai kaitēt. Un es ietiepjos šo punktu izņemt, jo man patīk konflikti vai es nespēju atzīt, ka man vienmēr nav taisnība. (Es saprotu, ka programmas saturs var mainīties un ka gala lēmumu par to pieņem valde nevis darba grupas līdzvadītāji, es tiešām to saprotu.)

Taču man vienalga ir bažas un jautājumi – kāpēc tieši LGBTQIA+ programmas sadaļa būtu bijusi kaut kā jāpaslēpj vai jāpadara, cik vien iespējams, neitrāla/neko nepasakoša. Un brīžiem bija arī nedaudz skumji vērot, ka cilvēki, kuriem redzami trūkst zināšanu par kopienai būtiskiem jautājuniem, izmanto savu autoritāti, lai mēģinātu darba grupas veidoto saturu diskreditēt. Varbūt es šo situāciju tiešām redzu no kaut kāda pilnīgi greiza rakursa, bet es patiešām nedomāju, ka šis ir "viedokļa" jautājums.

Varbūt ir nepareizi, ka es šajā ierakstā uzreiz neminu arī konkrētus vārdus, runājot par to, kurš ko ir teicis, bet gribēju ievērot kaut kādu konsekvenci. Plus, man šie koulauti nesagādā pilnīgi nekādu prieku, es šim ierakstam esmu veltījusi nesakarīgi daudz laika, daļēji arī tāpēc, ka es tiešām vienkārši nezinu, kā to vislabāk uzrakstīt, bet man arī nešķiet, ka varu to nedarīt. Un vārdus varu nosaukt, vienīgi nav jau arī tā, ka tās bija sarunas/tikšanās, kurās neviens cits nebija klāt.

Es nenoliedzu, ka šo situāciju uztveru ļoti emocionāli – gan tāpēc, ka man LGBTQIA+ un līdztiesības jautājumi kopumā ir tiešām ļoti būtiski, gan tāpēc, ka man pašai ir gana daudz personisku pieredžu ar ļoti sliktām sekām, ko rada nerunāšana par komplicētiem un sensitīviem jautājumiem, kā arī vajadzību tos skaidrot veidā, kas teju vienmēr jūtas kā taisnošanās (un tas veido neizbēgamu fonu, no kura es nevaru pilnīgi distancēties; arī šis aspekts man pašai liek pārdomāt, vai šeit esmu īstajā vietā – tostarp kā darba grupas līdzvadītāja), gan arī tāpēc, ka jau minētās pagājušās nedēļas sarunas tiešām bija nepatīkamas, un man nāca kā visai liels pārsteigums. Ja kādam šķiet, ka es šajā ierakstā kaut ko atspoguļoju neprecīzi vai citādi nekorekti, sakiet un papildiniet, tomēr es priecātos, ja bažas, ko aprakstu, netiktu ignorētas vai uztvertas kā nebūtiskas tikai tāpēc, ka es mēdzu reaģēt emocionāli.

Ja gadījumā ir tā, ka esmu minējusi kaut ko tādu, kas te (t.i. šajā FB grupā) nedrīkstētu tikt publicēts, droši dzēsiet, lai gan es pati nevaru iedomāties, kas tieši tas varētu būt, jo tikšanās, uz kurām atsaucos, visas bijušas ikvienam biedram/ei/iem pieejamas, un arī dokumentam, kuru citēju, tādam (manuprāt) vajadzētu būt.

Un tiešām atvainojos, ka šis ir tik ļoti gari. Lai būtu niansēs precīzi, vajadzētu būt vēl divreiz garāk, bet to uzrakstīt man nav spēka, turklāt man ir aizdomas, ka neviens to tāpat nelasītu.

Pārpublicēts no kamielis.com

Novērtē šo rakstu:

6
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...