Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

It kā atklātību un labu pārvaldību aizstāvošās biedrības Providus pētniece Ilona Kronberga, kura kopā ar pārējo Tieslietu ministrijas darba grupu izstrādājusi preses likuma grozījumus, kas būtiski ierobežos mediju tiesības publiskot kriminālprocesu materiālus, apgalvo - viņa nemaz neesot pret preses brīvību, tas tā tikai izskatoties. Publicējam pilnu sarunas tekstu ar Providus pārstāvi.

- Es neesmu par preses brīvības ierobežošanu. Tur nav nekas ierobežots, tikai sinhronizēta tā norma, kas ir Kriminālprocesā [Kriminālprocesa likumā] un spēkā no 2005.gada 1.oktobra. Līdz ar to tur nekas nav. Tur drīzāk ir tas, ka tā prakse nav bijusi viennozīmīga ar šo normu piemērošanu. Problēma jau nav preses likuma 7.panta otrajā daļā, par ko tagad tiek diskutēts. Problēma ir tajā, ka tas 375., 396. un 485. pants Kriminālprocesa likumā nekad nav ticis pildīts, jo, ja tas būtu pildīts, tad šo divu tiesību aktu salāgošana neradītu tādu sašutumu cilvēkos un jūsu kolēģos tajā skaitā.

- Kas tad ir tās normas, kas nav pildītas?

- Būtībā tās normas… Kriminālprocesa likumā 375.pants nosaka kārtību iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, 396.pants – aizliegts izpaust kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas, un 485.pants fiksē citu personu tiesības, fiksē tiesas gaitu. Ja mēs paraugāmies uz šiem normatīvajiem aktiem kontekstā, dabiski ir tā, ka speciālais likums attiecībā uz visiem datiem, ziņām kriminālprocesā ir Kriminālprocesa likums. Es neesmu vārda brīvības speciāliste. Es tikai stāstu, ko redzu šajās normās. Šie panti kriminālprocesā ir spēkā jau sen, taču tas atspoguļojums kārtībai, ko paredz šīs normas, preses likumā ir bijis daudz šaurāks. Tai skaitā arī ierobežojumu atspoguļojums. Līdz ar to ir jautājums, kādēļ šīs normas netika vienādotas tīri no juridiskās leksikas viedokļa.

Vienmēr ir pavadošā normatīvo aktu pakete, kas tiek iesniegta kopā ar pašu tiesību aktu, kas tiek izstrādāts, kur tiek izdarīti attiecīgi grozījumi. Bija noticis tā, ka brīdī, kad 2005.gadā pieņēma Kriminālprocesa likumu, un brīdī, kad tas stājās spēkā, netika izdarīti grozījumi preses likumā. Šiem grozījumiem jau bija jābūt, bet tā nebija. Tāpēc, ka tiek uzskatīts, ka informācijas piekļuves tiesības pamatā tiek regulētas Kriminālprocesa likumā. Līdz ar to situācija ir tāda, ja preses likumā nebūtu tāda 7.panta, kā mēs tagad redzam, tad nekas nemainītos. Kriminālprocesa normas vienalga būtu spēkā.

Bet šodien, kad mēs runājam, ka mums ir bažas, arī ievērot vārda brīvību, vienlaikus apzinoties, ka šīs normas, kas paredzēja šos ierobežojumus jau ilgu laiku ir spēkā, tad problēma nav, iespējams, preses likumā, bet gan Kriminālprocesa likumā, jo Kriminālprocesa likuma normas ir tie tiesību aktu avoti, no kuriem šie grozījumi tiek paģērēti preses likumā. Attiecīgi ir jautājums, cik mēs līdz šim šos desmit gadus esam pildījuši šīs Kriminālprocesa normas. Arī es tāpat kā jūs konsultējos ar kolēģiem žurnālistiem – faktiski šī norma ir praksē iegājusies savā noteiktā veidā. Un nekādas konsekvences vai sekas tam, ka prakse ir izveidojusies šīm normām, tādā veidā, kādu mēs viņu pazīstam, nav novedusi pie kādām sūdzībām, pie Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumiem. Līdz ar to faktiski runa ir par to, ir strīds nevis par preses brīvības ierobežošanu kontekstā ar piedāvāto likumprojektu, bet ir radījusi drīzāk šī nesapratne, pamatojoties uz normas saturu, bet tās piemērošanas praksi, kāda  mums ir bijusi. Protams, šobrīd norma ir izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, un tas nozīmē, ka tiks izskatīta valdībā, un tas brīdis ir šobrīd, kad visas iesaistītās puses, kam ir viedoklis par šo normu saturu – šī diskusija ir atvērta. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šeit mēs varam definēt, ka šobrīd nevienam nav viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu.

- Kādēļ nepieaicinājāt citus žurnālistus pārstāvjus šo normu izstrādei?

- Ir grūti spriest. Darba grupa bija vairāk Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pilnveidošanai. Mērķis nebija preses likums. Man ir grūti teikt, jo neesmu vadītāja šai grupai. Es biju iesaistīta vairāk uz atsevišķiem jautājumiem, ne visiem. Mēs paužam viedokli par vienu vai otru redakciju.

- Ja es pareizi saprotu, tad jūs sakāt, ka šīs normas jau līdz šim ir bijušas Kriminālprocesa likumā un tas nav nekas jauns?

- Jā.

- Un tas nav ievērots līdz šim?

- Jā, tas nav ievērots. Mums bija visus gadus iespēja, mēs taču dzīvojām ar to. Tas ir tas pamata jautājums, kas mums ir jāatrisina.

- Kādēļ ir tik būtiski to ierakstīt preses likumā, ja jau līdz šim tas ir bijis Kriminālprocesa likumā, bet nav ievērots?

- Kriminālprocesā ir savi principi, kuri tiek ievēroti, pie kam šīs tiesības katrai no pusēm – vai mēs to saucam par aizdomās turamo, apsūdzēto, tiesājamo – abām pusēm šim tiesību pienākumu apjomam ir jābūt līdzīgam, ja ne vienādam. Cietušā aizsardzības standarts tiek paaugstināts, arī otras puses standartam ir jābūt paaugstinātam. Apsūdzētajam, tiesājamajam tiek sniegti bezmaksas advokāta  pakalpojumi, ja viņš pats to nevar atļauties, bet cietušajām personām šādu tiesību nav. Protams, es daudz runāju arī par šo jautājumu, bet tas prasīs no valsts puses ieguldījumus. Šī debate arī nav slēgta.

- Vai kāds ir cietis no tā, ka līdz šim nebija šo normu preses likumā?

- Šeit ir ļoti daudzi precedenti, kad cilvēkam – tā ir sekundārā viktimizācija – cilvēkam katram, kuram ir nodarīts pāri, it īpaši, ja tas ir kriminālprocess – tur nav šaubu, cilvēks ir atzīts par cietušo kriminālprocesā, tad viņam ir nodarīts pāri. Jebkurā gadījumā cietušais pat īsti nevar saprast situāciju, kādā ir nonācis. Ir paredzēts, ka bezmaksas advokāts ir mazturīgajiem, invalīdiem, bet ne automātiski visiem.

- Bet kāds tam sakars ar preses likumu?

- Tam ir sakars ar principiem. Ar vienādiem principiem būtu jāattiecas gan pret to, kas ir pārkāpis likumu, gan pret to, kas ir cietis. Ja mēs cietušajiem paceļam standartu, tad arī tiks pārskatīts, vai šis standarts pusēm ir pietiekams. Šajā ceļā mēs konstatējām, ka likumiem nav atbilstības. Līdz ar to tiek papildināts preses likums, lai novērstu tādu iespēju, ka atsevišķas kriminālprocesa situācijas, kas ir saistītas ar informācijas, nedrīkst neievērot. Tie ir kriminālprocesa principi.

- Vai gribat teikt, ka žurnālistu dzīvē nekas nemainīsies?

Ja žurnālisti ir pildījuši kriminālprocesu [Kriminālprocesa likumu], tad nekas nemainīsies.

- Vai ir bijuši gadījumi, kad nav pildījuši?

- Es to neesmu pētījusi, tādēļ nevaru to pateikt. Bet droši vien arī jūsu praksē vai arī televīzijā ir redzēts, ka runā ar radiniekiem uz mājas fona, kurā dzīvo, vai tiek rādīta sieviete, pret kuru vērsta vardarbība, ir šie pārkāpumi. Tās ir tādas ziņas, kas par cietušo nebūtu jāizplata. Tas ir jānovērš. Bet cietušajam jau pat nav īstas skaidrības, kā tās savas tiesības aizstāvēt, jo viņam nav klāt piestādīta advokāta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...