"Rail Baltica" - avantūra vismaz kopš Rubesas vadīšanas laika. Un ko tagad ar to visu sasākto darīt?
Aivars Strakšas28.07.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
"Rail Baltica" - avantūra vismaz kopš Rubesas vadīšanas laika. Tāds ir galvenais secinājums izlasot A. Kluiņa rakstā par kārtējās Saeimas komisijas sēdē skatīto: "B. Rubesas atbildes apstiprināja vienaldzību pret cipariem tādas pārliecības dēļ, ka nekādu “Rail Baltica” tik un tā neuzcels. Cipari bija vajadzīgi tikai kā iegansts Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai, lai celtu jebko, kas kaut cik izskatās pēc dzelzceļa."
Ja jau tā laika uzņēmuma vadītāja piegāja pie sava darba ar šādu sapratni, tad komentāri ir lieki. Ja projekta galvenais mērkis nebija uzbūvēt dzelzceļa līniju, bet kalpoja tikai kā iegansts naudas izspiešanai no ES, tad visas pašreizējās problēmas ir likumsakarīgas un projekta izmaksu pieaugšana līdz desmit miljardiem vairs nepārsteidz.
Pašreizējais satiksmes ministrs K. Briškena kungs toreiz laikam ieņēma Stratēģijas daļas vadītāja amatu un, iespējams, ir arī šīs stratēģijas autors. Vismaz būdams tagad jau satiksmes ministrs, turpina iepriekš iesākto, un tas ir maksimizēt projekta izmaksas, lai dabūtu pēc iespējas lielāku ES finansējumu.
B. Rubesas un K. Briškena realizētā stratēģija ir cietusi neveiksmi, jo ES muļķi neatradās un tā nevēlas finansēt neko ārpus pamattrases. Tālis Linkaits, būdams satiksmes ministrs, arī darbojās šīs stratēģijas ietvaros. Jo dārgāk, jo labāk un divkārtējs Rīgas centrālās stacijas sadārdzinājums likās pašā laikā, kaut arī viņa pienākums bija jau toreiz apturēt šo avantūru. Tagad tas viss ir uz pašu, tātad valsts budžeta rēķina.
Un ko tagad ar to visu sasākto darīt?
Vēl ir jāpievērš uzmanība 2017. gada izmaksu ieguvumu analīzes apspriešanai Saeimas komisijā. Turklāt ne tik daudz, vai šis projekts uz to brīdi bija vai nebija ekonomiski lietderīgs, bet salīdzinājumā ar K. Briškena ministrijas vadīšanas laikā vīna tirgus speciālistam pasūtīto jau tagad, 2024. gadā. Ja Saeimas komisijai pašreiz ir šaubas par E&Y veikto izpēti, tad ko viņi teiks par aktuālo novērtējumu.
Tikai dažas detaļas.
- Ja 2017. gadā projekta izmaksas tika plānotas 2 miljardi eiro, tad tagad jau 10 miljardi.
- Ja ik gadu pa dzelzceļu tika plānots pārvest 5,5 miljonus pasažieru un 17 miljonus tonnu kravu, tad tagad tikai 3,3 miljonus pasažieru un 720 tūkstošus tonnu kravu.
Te ir acīmredzamas krāpšanas pazīmes. Pasūtītājs, iespējams, ir pašreizējais satiksmes ministrs. Kā kaut ko tādu varēja pieņemt un apmaksāt un kurš tad atrada šo vīna tirgus speciālistu, vēl ir jānoskaidro. Taču ministrs pats balstījās uz šo pētījumu un apgalvoja, ka projekts joprojām ir valstij saimnieciski izdevīgs. Iespējams, labi apzinoties, ka tas tā nav.
P.S. Kā jau iepriekš tiku rakstījis, tad ātrvilciena koncepts "Rail Baltica" projektam būs zaudējumus nesošs pat tad, ja ES nofinansēs 85% no projekta izmaksām un arī bez Rīgas šķērsošanas. Taču elektrificēts savienojums ar ES dzelzceļa pamattīklu ar 85% līdzfinansējumu, sākotnēji varbūt pat tikai ar vienu sliežu ceļu, būtu jāuzbūvē. Šādā gadījumā būs pavisam citas būvniecības un uzturēšanas izmaksas. Arī laika ziņā varbūt ir iespējams iekļauties.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
