"Rail Baltica" - vai MK un Saeima dzīvo divās paralēlās realitātēs?
Aivars Strakšas17.09.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Tiem, kuri interesējas par "Rail Baltica" tēmu, iesaku noklausīties klāt pievienoto interviju ar Saeimas komisijas vadītāju A. Kulbergu. Būs interesanti. Pēc A. Kulberga domām projekts nogāja no sliedēm vēl tālajā 2015. gadā.
Saeima ir lēmusi tikai par sākotnējo projektu, kas paredzēja pamatlīnijas izbūvi un savienojumu ar Rīgas centrālo staciju no Salaspils puses. Rīgas centrālajā stacijā tika plānots izbūvēt tikai vienu peronu.
Kā zinām, tad valdībai nav tiesību lemt par valsts finanšu līdzekļu izlietojumu un saistību uzņemšanos valsts vārdā ārpus Saeimas sniegtā pilnvarojuma. Taču pēdējās valdības to ir darījušas.
Var saprast, ka Centrālās stacijas sadārdzinājums, lidostas stacijas būniecība un tilts par Daugavu tiek realizēts bez Saeimas pilnvarojuma šādiem tēriņiem.
It kā neiespējama situācija, jo koalīcijai ir vairākums gan Saeimā šāda pilnvarojuma saņemšanai, gan valdībā, lai dotos uz Saeimu un noņemtu no sevis atbildību par patvaļīgu saistību uzņemšanos valsts vārdā. Taču tas jau laikam ir fakts, ka tā ir noticis.
Vajadzētu taču būt saprotamam, ka jebkura amatpersona, pārkāpjot sev izsniegto pilnvarojumu, uzņemas sekas par radītajiem zaudējumiem un to kompensāciju, kā arī likumā paredzēto sodu.
Vai tas nozīmē, ka valdība ir pavisam bailes pazaudējusi un pat neparūpējas savest "papīrus" kārtībā? Vai arī sapinās savā meistarībā un pārliecībā, ka naudas ir vairāk nekā jebkad?
Ir pat vēl trakāk. Arī šobrīd valdība turpina iesākto un filozofē par Kauņas savienošanu ar lidostu. Pievienoju saiti uz De Facto sižetu "Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem".
Šādam projektam valdībai nav piešķirti naudas līdzekļi. Satiksmes ministram Briškena k-gam būtu jāiet vispirms uz Saeimu, jāapstiprina lidostas projekta finansējums un savienojums ar pamattrasi, jo šāda pilnvarojuma Siliņas valdībai, kā var saprast no publiskas informācijas, nav.
Vai arī Briškens ir jau veicis valsts apvērsumu, mums ir diktators un nācijas vadonis, bet mēs tikai vēl to nezinām? Katrā ziņā tieši tā Briškena k-gs uzvedas, un premjere nevēlas vai nespēj viņu vest pie kārtības.
P.s. Meklēju informāciju par AS "RB Rail" finanšu darbības rezultātiem, taču atrast neko neizdevās. Oficiālajā uzņēmuma mājas lapā tādas nav. Šis pilnīgi droši nav labas korporatīvās pārvaldības piemērs. Vai ir ko slēpt?
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
