"Rail Baltica" - vai MK un Saeima dzīvo divās paralēlās realitātēs?
Aivars Strakšas17.09.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Tiem, kuri interesējas par "Rail Baltica" tēmu, iesaku noklausīties klāt pievienoto interviju ar Saeimas komisijas vadītāju A. Kulbergu. Būs interesanti. Pēc A. Kulberga domām projekts nogāja no sliedēm vēl tālajā 2015. gadā.
Saeima ir lēmusi tikai par sākotnējo projektu, kas paredzēja pamatlīnijas izbūvi un savienojumu ar Rīgas centrālo staciju no Salaspils puses. Rīgas centrālajā stacijā tika plānots izbūvēt tikai vienu peronu.
Kā zinām, tad valdībai nav tiesību lemt par valsts finanšu līdzekļu izlietojumu un saistību uzņemšanos valsts vārdā ārpus Saeimas sniegtā pilnvarojuma. Taču pēdējās valdības to ir darījušas.
Var saprast, ka Centrālās stacijas sadārdzinājums, lidostas stacijas būniecība un tilts par Daugavu tiek realizēts bez Saeimas pilnvarojuma šādiem tēriņiem.
It kā neiespējama situācija, jo koalīcijai ir vairākums gan Saeimā šāda pilnvarojuma saņemšanai, gan valdībā, lai dotos uz Saeimu un noņemtu no sevis atbildību par patvaļīgu saistību uzņemšanos valsts vārdā. Taču tas jau laikam ir fakts, ka tā ir noticis.
Vajadzētu taču būt saprotamam, ka jebkura amatpersona, pārkāpjot sev izsniegto pilnvarojumu, uzņemas sekas par radītajiem zaudējumiem un to kompensāciju, kā arī likumā paredzēto sodu.
Vai tas nozīmē, ka valdība ir pavisam bailes pazaudējusi un pat neparūpējas savest "papīrus" kārtībā? Vai arī sapinās savā meistarībā un pārliecībā, ka naudas ir vairāk nekā jebkad?
Ir pat vēl trakāk. Arī šobrīd valdība turpina iesākto un filozofē par Kauņas savienošanu ar lidostu. Pievienoju saiti uz De Facto sižetu "Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem".
Šādam projektam valdībai nav piešķirti naudas līdzekļi. Satiksmes ministram Briškena k-gam būtu jāiet vispirms uz Saeimu, jāapstiprina lidostas projekta finansējums un savienojums ar pamattrasi, jo šāda pilnvarojuma Siliņas valdībai, kā var saprast no publiskas informācijas, nav.
Vai arī Briškens ir jau veicis valsts apvērsumu, mums ir diktators un nācijas vadonis, bet mēs tikai vēl to nezinām? Katrā ziņā tieši tā Briškena k-gs uzvedas, un premjere nevēlas vai nespēj viņu vest pie kārtības.
P.s. Meklēju informāciju par AS "RB Rail" finanšu darbības rezultātiem, taču atrast neko neizdevās. Oficiālajā uzņēmuma mājas lapā tādas nav. Šis pilnīgi droši nav labas korporatīvās pārvaldības piemērs. Vai ir ko slēpt?
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
