"Rail Baltica" - vai MK un Saeima dzīvo divās paralēlās realitātēs?
Aivars Strakšas17.09.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Tiem, kuri interesējas par "Rail Baltica" tēmu, iesaku noklausīties klāt pievienoto interviju ar Saeimas komisijas vadītāju A. Kulbergu. Būs interesanti. Pēc A. Kulberga domām projekts nogāja no sliedēm vēl tālajā 2015. gadā.
Saeima ir lēmusi tikai par sākotnējo projektu, kas paredzēja pamatlīnijas izbūvi un savienojumu ar Rīgas centrālo staciju no Salaspils puses. Rīgas centrālajā stacijā tika plānots izbūvēt tikai vienu peronu.
Kā zinām, tad valdībai nav tiesību lemt par valsts finanšu līdzekļu izlietojumu un saistību uzņemšanos valsts vārdā ārpus Saeimas sniegtā pilnvarojuma. Taču pēdējās valdības to ir darījušas.
Var saprast, ka Centrālās stacijas sadārdzinājums, lidostas stacijas būniecība un tilts par Daugavu tiek realizēts bez Saeimas pilnvarojuma šādiem tēriņiem.
It kā neiespējama situācija, jo koalīcijai ir vairākums gan Saeimā šāda pilnvarojuma saņemšanai, gan valdībā, lai dotos uz Saeimu un noņemtu no sevis atbildību par patvaļīgu saistību uzņemšanos valsts vārdā. Taču tas jau laikam ir fakts, ka tā ir noticis.
Vajadzētu taču būt saprotamam, ka jebkura amatpersona, pārkāpjot sev izsniegto pilnvarojumu, uzņemas sekas par radītajiem zaudējumiem un to kompensāciju, kā arī likumā paredzēto sodu.
Vai tas nozīmē, ka valdība ir pavisam bailes pazaudējusi un pat neparūpējas savest "papīrus" kārtībā? Vai arī sapinās savā meistarībā un pārliecībā, ka naudas ir vairāk nekā jebkad?
Ir pat vēl trakāk. Arī šobrīd valdība turpina iesākto un filozofē par Kauņas savienošanu ar lidostu. Pievienoju saiti uz De Facto sižetu "Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem".
Šādam projektam valdībai nav piešķirti naudas līdzekļi. Satiksmes ministram Briškena k-gam būtu jāiet vispirms uz Saeimu, jāapstiprina lidostas projekta finansējums un savienojums ar pamattrasi, jo šāda pilnvarojuma Siliņas valdībai, kā var saprast no publiskas informācijas, nav.
Vai arī Briškens ir jau veicis valsts apvērsumu, mums ir diktators un nācijas vadonis, bet mēs tikai vēl to nezinām? Katrā ziņā tieši tā Briškena k-gs uzvedas, un premjere nevēlas vai nespēj viņu vest pie kārtības.
P.s. Meklēju informāciju par AS "RB Rail" finanšu darbības rezultātiem, taču atrast neko neizdevās. Oficiālajā uzņēmuma mājas lapā tādas nav. Šis pilnīgi droši nav labas korporatīvās pārvaldības piemērs. Vai ir ko slēpt?
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
