"Rail Baltica" – finanšu iespējas liek atgriezties realitātē

Ziņojumam visvairāk iebildumu esot bijis no Finanšu ministrijas. "de facto" vēsta, ka tā aizrādījusi – pat, ja no Eiropas fonda infrastruktūras savienošanai bez aizķeršanās izdodas iegūt cerētos 3,68 miljardus eiro, neatbildēts aizvien ir jautājums par to, kur ņemt vēl ap trim miljardiem eiro.

Finanšu ministrijas iebildumi ir saprotami, jo viss, kas netiks finansēts no ES fondiem, būs jāfinansē no valsts budžeta un vienīgais trīs miljardu avots ir valsts parāda palielinājums. Tātad var saprast, ka pašreizējā ziņojumā paustās Satiksmes ministra vēlmes un finanšu ministra iespējas finansēt atšķiras par trim miljardiem eiro.

Citiem vārdiem sakot, pagaidām tās ir fantāzijas par tēmu “Rail Baltica”, un Satiksmes ministrijai būs jāgatavo jauns ziņojums, kas atbildīs finanšu iespējām. Citādi ir drauds uzsākt un nepabeigt daļu objektu. Piemēram, trīs tilta balsti var tā arī palikt par māksliniecisku instalāciju Daugavā uz visiem laikiem. Nav jau nekas neparasts. Mums vēl tagad ir gana daudz nepabeigtu, pussagruvušu kolhoza klubu un kantoru ēku.

Varbūt der piebremzēt ar tilta būvniecību, kamēr būs skaidrība ar finansējumu? Interesanti būtu uzzināt, cik tālu ir tikts ar jauna ekonomiskā novērtējuma izstrādi. Nedomāju, ka ir kaut mazākās iespējas no ekonomiskā izdevīguma puses pierādīt "Rail Baltica" būvniecību.

Varbūt ir lietderīgi sadalīt projektu pa posmiem. Vispirms uzbūvēt pamattrasi, kas sākotnēji nebūtu atbilstoša ātrvilcienu kustībai, taču izmaksu ziņā vismaz kādas reizes piecas lētāka. Tas ļautu nodrošināt savienojumu ar Eiropas platuma dzelzceļu un uzsākt iespējami ātru "Rail Baltica" ekspluatāciju. Galu galā kravu pārvadājumu paredzamais maksimālais ātrums "Rail Baltica" trasē ir 120 km/h, un kravām, tai skaitā militārajām, nepieciešamais ātrums tiks nodrošināts.

Ātrvilciens ir nepieciešams tikai un vienīgi pasažieriem, lai tie no Tallinas līdz Rīgai nonāktu par kādu stundu ātrāk, taču samaksājot nesalīdzināmi dārgāk. Vai par to ir vērts pārmaksāt trīs miljardus. Un cik tad būs to pasažieru? Tāpat jāņem vērā, ka pasažieru pārvadājumi būs jādotē, tātad papildus slogs budžetam.

Otrajā posmā, ja tiek saņemts finansējums, var būvēt žogus, viaduktus vai tuneļus zem trases un uzsākt ātrvilcienu ekspluatāciju. Trešajā, ja būs finansējums, savienot ar Rīgas centrālo staciju un lidostu.

Manuprāt, tā ir vienīgā reālā iespēja savienot Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa sistēmu līdz 2030. gadam bez milzīgiem valsts budžeta ieguldījumiem.

Par atbildību.

Bijušajai veselības ministrei I. Viņķeles kundzei tika operatīvi izvirzīta apsūdzība par laikus neiepirktajām vakcīnām. Tātad precedents, kad arī ministru var saukt pie atbildības par nolaidību vai zaudējumu radīšanu ir. Kaitējums, kādu ar savām fantāzijām, iegribām un nolaidību ir radījuši daži satiksmes ministri attiecībā uz "Rail Baltica" projekta realizāciju, ir nesalīdzināmi lielāks. Tas tā arī paliks? Valsts kontrole pat nemēģinās izvērtēt kaitējumu, kas radies no nepārdomātās darbu plānošanas, un dažu ministru personīgo lomu šajā procesā?

P.S. Varbūt trīs miljardi ir summa, kas pati par sevi nodrošina neaizskaramību.

Novērtē šo rakstu: