"Re:Baltica" – uzvedība un attieksme kā padomju propagandas ierēdņiem
Otto Ozols24.10.2020.
Komentāri (69)
Iesaki rakstu: 
Nesen RīgaTV24 diskusiju raidījuma vadītājs Aivis Ceriņš savā Facebook laika joslā rakstīja par Re:Baltica: “Cienījamā žurnāliste Inga Spriņģe cītīgi atmasko populistus, faktu sagrozītājus un meļus. Tomēr fakts, ka pati vispārina un apzināti pārspīlē, cieņu neveido. Klimovičs „Preses klubā” ir bijis 3 reizes, precīzāk reizi gadā. Ja tas skaitās regulāri, tad es atvainojos.”
Izrādās, ka Spriņģe iepriekš kādā savā rakstā bija norādījusi: “Klimovičs ir regulārs viesis TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas ir vienīgā televīzija, kas dod iespēju izteikties sazvērestību teoriju piekritējiem, saucot viņu viedokli par “alternatīvu viedokli”.”
Izrādās, ka savu argumentu ticamības nostiprināšanai Spriņģe gluži vienkārši izvēlējusies izmantot brutālu pārspīlējumu.
Interesanti, ka Sprinģes un viņas kolēģes Sanitas Jembergas publiski paustais nereti atspoguļo padomju laika (būtībā totalitāras) propagandas ierēdņu domāšanas klišejas - "to drīkst rādīt TV, to nedrīkst, mēs zināsim labāk, kuru drīkst, kuru nedrīkst”.
Atšķirīgos viedokļus šķirot - tas der, tas neder, tā ir sazvērestības teoríja (un, protams, Spriņģe un Jemberga uzliek zīmogu, kas ir vai nav nožēlojama sazvērestības teorija). Viņām pat neienāk prātā, ka skatītājs varētu pats domāt ar savu galvu: kā jau totalitārās sistēmās - ir kādi "atbildīgi biedri," kas domā sabiedrības vietā.
Jau agrāk Spriņģe un Jemberga regulāri ir paudušas, ka to vai citu personu nevajadzētu rādīt TV, kur nu vēl sabiedriskajā TV. Mani vienmēr interesējis, kur varētu iepazīties ar “rādāmo” un “nerādāmo” cilvēku sarakstu? Vai arī žurnālistiem vajadzētu šaubu gadījumā saskaņot ar Re:Baltica - kuru cilvēku drīkst vai nedrīkst rādīt?
Jau 2016. gadā publicēju garāku pārdomu sleju par šo tēmu “Nevēlamo cilvēku saraksts žurnālistiem.” (1) To publicēja portāls DELFI, noslēgumā pievienojot pašu Jembergas viedokli. Toreiz bija diskusija par to, ka LTV raidījums “1:1” nepilnu stundu intervēja uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, kurš toreiz bija uz mirkli nokļuvis tieši turpat, kur tikpat īsu mirkli bija pavadījis pašreizējais Saeimas sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš.
Jembergai, protams, bija viedoklis, ka no LTV puses kukuļņēmēja “glorifikācija” un stunda TV ekrānā esot galīgi nepieņemama izšķērdība.
Patiešām būtu interesanti uzzināt, kā Spriņģe un Jemberga ir varējušas tikt pie žurnālistu diplomiem? Normālā, civilizētā pasaulē ir tikai normāli, ja lielākie mediji pārraida plašas intervijas ar visdažādākajiem cilvēkiem. CNN, BBC vai DW ir pārraidījuši garas plašas intervijas ar, piemēram, tik apšaubāmiem starptautiskiem noziedzniekiem kā Putins vai Bašars al Asads. Neviens pat neiedomājas sākt noteikt - viņus drīkst vai nedrīkst rādīt, kur nu vēl tik ilgi ļaut runāt.
Demokrātiskās sabiedrības cilvēki spēj un sagaida, ka viņiem pašiem ļaus domāt ar savu galvu. Mēģinājumi ierobežot, kontrolēt, sašķirot personas, viņu viedokļus “pareizās” un “nepareizās kastītēs” tiktu uzskatīti par uzbrukumu vārda un preses brīvībai.
Un visbeidzot - šis nav stāsts par Klimoviču, Ceriņu, Spriņģi vai TV24. Šis ir stāsts par vienu no Apgaismības laikmeta, būtībā demokrātijas fundamentālu pamata principu, kuru reiz noformulējusi Voltēra biogrāfe Evelīnas Holla: “Es nepiekrītu tam, ko saki, bet esmu gatavs mirt par tavām tiesībam to teikt.” (I disapprove of what you say, but I will defend to the death your right to say it - Evelyn Beatrice Hall.)
Avots:
Otto Ozols: Nevēlamo cilvēku saraksts žurnālistiem
https://www.delfi.lv/news/versijas/otto-ozols-nevelamo-cilveku-saraksts-zurnalistiem.d?id=48006155
Seko mums 
Šodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies 
Vairākās valstīs, piemēram, Austrijā, Igaunijā, Krievijā, Kubā, Ķīnā, Madagaskarā u.c. jau ir prezentētas drapes pret kroņa vīrusu. Domāju, ka farmaceitiskie milži speciāli bremzē zāļu efektīvu izstrādi un palaišanu masveida ražošanā. Jo tad, pirmkārt, nevarēs “uzvārīties” uz nospiedošā vairākuma veselo vakcinācijas rēķina, bet, otrkārt, patiešām ar Covid-19 saslimušo skaits izrādīsies pārāk niecīgs, lai medikamentu ražošana atmaksātos.
Lielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Savas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Konkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
