Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Egila Levita apordeņotā “rečekiste” Inga Spriņģe ir piespiesta negribīgi un izvairīgi mainīt „principiālo nostāju” nodibinājuma „Re:Baltica” ilggadējo partneri, kremliski un putiniski noskaņoto žurnālistu Leonīdu Ragozinu, bet par Ukrainas pulka „Azov” ķengāšanu joprojām nevēlas atvainoties - šodien publicējam šos izteiksmīgos fragmentus no raidījuma „Krustpunktā”.

- Ir arī daži temati, kas ir cieši saistīti ar Re:Baltica, līdz ar to arī ar tavu vārdu, un nerunāt par šo mēs nevaram. Tu pat šos tematus, protams, labi zini, publiskajā telpā tie daudz pieminēti. Tā pirmā ir rakstu sērija vēl pirms kara par Azova pulku. Tas bija kritisks, kategorisks. Protams, tajā laikā, kad jūs to rakstījāt, neviens jau nezināja kāda traģēdija gaida Azovu – Mariupoles aizstāvēšana - tik daudzi tagad ir krituši varonīgā nāvē. Pašā Ukrainā Azov ir varoņi, zinot to visu, kas tagad ir noticis, ko tu saki tagad par šo rakstu sēriju? Nevajag to kaut kā labot, papildināt, mainīt, varbūt, kaut ko atsaukt?

- Tu, Aidi, esi to rakstu lasījis?

- Nu, tur ir vairāki raksti. Tu pati nebiji autore, bet tur ir Sanita [Jemberga].

- Tur viens vai divi raksti, tur arī nebija tik daudz to rakstu kopumā, bet tajā rakstā, kas ir tā galvenā lieta, tur nav teikts, ka viss Azov ir galēji radikāli cilvēki. Tur ir uzvērts, ka ir konkrēts spārns, kur ir radikāli cilvēki, kurā darbojās un draudzējās ar līdzīgām radikālām organizācijām arī citās valstīs un arī tai skaitā atsevišķi cilvēki no mūsu Nacionālās apvienības, kuriem arī tika dota iespēja izteikties un paust savu viedokli, kuri to neizmantoja, toties pēc tam viņi ļoti drosmīgi sāka mums uzbrukt sociālajos medijos.

Tā ka te ir vairāki faktori. Pirmkārt, tas nav par visu Azovu, kas toreiz bija. Tas bija par konkrētu, atsevišķu tā kā atzaru. Plus tur tika visur minēti konkrēti avoti, kas tā ir definējuši Azovu. Ja tu šobrīd ieietu vikipēdijā, arī vikipēdijā ir ļoti kritisks šis te ieraksts par Azovu, un vikipēdijai ir konkrētas atsauces, no kurienes šāda informācija ir ņemta, bet tas bija pirms kara, tas bija vairākus gadus pirms kara.

Tas, kas šobrīd ir mainījies, tas ir pilnībā cits Azov, tas ir pilnībā cits konteksts, un es kā piemēru arī minēju, pirms nedēļas es laikam nopublicēju, ka Facebook arī visu laiku, visus šos gadu uzskatīja Azov par, kā tur bija, bīstamu un teroristisku organizāciju.

Līdz ar to varbūt arī daudzi cilvēki ir pamanījuši – ja ieraksti Facebookā vārdu Azov, tad automātiski Facebook šos ierakstus dzēsa vai bloķēja, jo viņi uzskatīja, ka Azov ir teroristiska organizācija, bet tagad, nu, vismaz Kiev Independent – medijs no Ukrainas, kam  es ļoti uzticos un pazīstu tos cilvēkus, kas tur strādā – viņi paziņoja, ka viņiem Facebooks ekskluzīvi pateica, ka vairs neuzskatīs Azovu par šo bīstamo organizāciju.

Līdz ar to Facebookā varēs minēt ierakstiem šo Azovu, lai gan man cilvēki šobrīd arī vāc faktus par Facebook moderēšanu, kas droši vien šī arī būs viena no mūsu tēmām, un man cilvēki joprojām saka, ka viņi min šo vārdu Azov un Facebook ņem to nost. Tā ka kaut kas nav aizgājis tur viņu iekšējā komunikācijā, tam tā nevajadzētu būt.

- Nu, jā, kā tu pati saki, karš situāciju ir mainījis. Paverot Re:Baltica, ir sajūta, ka kara nav bijis. Tur Azovs kā bija, tā stāv tā rakstu sērija, tāpēc es jautāju - vai nav pienācis laiks kaut ko papildināt, pamainīt?

- Lai rakstītu par Azovu?

- Nu, jā.

- Es nesaprotu, ko mēs tur rakstīsim. Izskaidrojošu rakstu, ka toreiz tas bija tajā kontekstā un situācija ir mainījusies, un tagad Azovs ir pilnībā kaut kas cits. Kāpēc mums būtu tas jādara?

- Nu, situācija ir mainījusies, droši vien, es jau arī neziņā, cik tu esi bijusi spējīga izsekot tiem varoņiem līdzi, kas tur ir pieminēti, es nezinu, bet, iespējams, jau kādi no viņiem ir miruši varoņa nāvē, lai arī kādi ir bijuši viņu uzskati, viņi savu dzimteni ir mīlējuši tik ļoti, ka bijuši gatavi atdot par to savu dzīvību, tas nav pieminēšanas vērts?

- Cepuri nost viņiem, par to nav ne mazākās šaubas, cepuri nost. Nu, tādā ziņā visu cieņu, un es paklanos, tas ir pilnībā cits konteksts, kā šodien notiek, tas raksts ir jāskatās tajā laikā, kad tas raksts arī tika rakstīts.

- Tev nav sajūtas, ka, labi, laiks mainās, varbūt arī uz savulaik publicētu vajadzētu reaģēt?

- Nē, es neredzu šajā gadījumā vajadzību, kāpēc mums uz to būtu jāpublicē, tad jau mums arī būtu jāraksta, ka kovidvakcīnas sākumā teica, ka maskas nevajag, pēc tam, ka vajag, tad mums arī katru reizi būtu jāreaģē un jāpārstāsta, kāpēc mēs toreiz rakstījām tā, un jāattaisnojas būtu.

- Bet par tavu pieminēto to kovid, savulai  mēs rakstījām šādi un tad rakstījām citādāk, esam šo to mainījuši savā retorikā, un tas ir redzams. Šajā brīdī skatoties uz Re:Baltica, ir tāda sajūta, ka jūs tur bijāt un turpat palikāt.

- Es neredzu, kāpēc mums būtu tad jāraksta. Tā būtu tad tāda taisnošanās, ka tajā reizē mēs rakstījām šādi un situācija bija tāda, un tagad tas ir šādi. Nu, mēs jau neteicām, ka viss Azov ir pilnībā slikts. Nē, es neredzu tam vajadzību. Jautājums, vai arī mēs nožēlojam, ka mēs kaut ko tādu rakstījām? Nē, jo tā bija tā laika realitāte. Tu jau nezini, ka pēc 5 gadiem būs karš un tie cilvēki nonāk citā statusā un viņiem būs cita nozīme.

- Nu, šī rakstu sērija arī tapa sadarbībā ar krievu žurnālistu Ragozinu, viņš otrs aprunātais personāžs, kā zināms, publiskajā telpā un tā viņa personība, un izteikumi arī šajā kara laikā ir radījuši dažādas emocijas. Arī nenožēlo, ka sadarbojāties ar viņu?

- Lūk, attiecībā uz Leonīdu ir cits jautājums. Tas pareizāk būtu šo prasīt Sanitai, jo Sanita ar viņu sadarbojās un vairāk varētu arī komentēt. Es arī pazīstu Leonīdu, bet mēs neesam tik ļoti tā kā komunicējuši, un par Leonīdu, jā, man jāatzīst, ka Leonīds arī ir mainījies no tā, kas bija toreiz, un toreiz man likās ļoti būtiski uzklausīt to, ko Leonīds saka, jo mēs rakstījām vienmēr par Krieviju un propagandu, un viņš vienmēr iedod tādu kontekstu, kurš lika tev paskatīties savādāk, jo mēs it kā dzīvojam savā informācijas telpā, ar saviem priekšstatiem, viņš vienmēr iedod tādu citu perspektīvu, man tas likās ļoti būtiski man.

Es uzskatu, ka nevajag norobežoties no cilvēkiem, kas domā citādā veidā, bet šobrīd, jā, Leonīds ir mainījis savu viedokli, un varbūt precīzāk konteksts ir mainījies, un Leonīds nav mainījis savu viedokli, un tas ir ļoti problemātiski. Es negribu publiski viņu spārdīt vai nosodīt, jo es neuzskatu, ka Leonīds to, ko viņš raksta, dara tāpēc, ka kremlis viņam maksātu vai apzināti būtu kremļa aģents. Es domāju, viņš tam arī tic un viņam emocionāli ir grūti, ņemot vērā, kas notiek ar viņa Krieviju, bet es nepiekrītu tam, ko viņš raksta pēdējā laikā. Tādā ziņā es domāju, ka jā, zinot toreiz, kas notiks un kādu ceļu Leonīds aizies, ar kādiem uzskatiem, tad droši vien mēs nebūtu ar viņu sadarbojušies tā. To mēs arī noteikti toreiz nevarējām zināt, ka būs karš un ka Leonīds ar savu personību mainīsies.

- Protams, tāpēc es arī to jautāju, jo, redzi, tas raksts par Azov patiesībā arī bija patiesībā daļa Leonīda raksta, ja viņš tā domāja, patīk vai ne, bet mēs neesam iedziļinājušies, tam tur būtu jāatspoguļojas.

- Leonīdam jau bija raksts kopā ar Sanitu arī par Maskavas kačokiem, par Saskaņas kačokiem, par to, kā piestrādā. Tas mums kā autoriem patika, par to nav iebildumu, ka viņš raksta.

- Protams. Viņš jau arī šobrīd nav tā, ka atbalsta Putinu vai, pieņemsim, iestājas par karu Ukrainā, tas jau arī nav. Tur parādās tās nianses, kuras mūs raizē. Nu viņā, es nezinu…

- Labi, Aidi, pasaki, kā tu redzi, kas mums būtu jāraksta, kam jābūt tajā mūsu rakstā? Ka mēs nožēlojam, ka pirms pieciem gadiem, citā kontekstā rakstījām par Azovu, ka mūsu NA konkrēti biedri draudzējās ar cilvēkiem, kuriem Breivika, Norvēģijas jauniešu apšāvēja, ideoloģija ir tuva, ka mums par to jānožēlo, ka mēs par to rakstījām? Ka Ukrainā, Azovā bija dažu, atsevišķs flangs ar cilvēkiem, kas tam piekrita un bija šajās visās, es pat nezinu, kā to pateikt, kustībās iesaistīti. Es domāju, ka šis normāls darbs un mēs to parādījām. Mēs visiem prasījām viedokļus un iespēju izteikties. NA gļēvi to vienkārši neizmantoja, un tagad viņi izmanto šo, lai sagrozītu kontekstu. Es uzskatu, ka tā ir apzināta kontekstu sagrozīšana.

- Nē, tavs viedoklis. Es te negrasos ar tevi šeit strīdēties. Es tev jautāju, lai tu atbildētu.

- Nē, tas ir ļoti labi, ka tu prasi, jo tomēr tas ir tas, ko mums vienmēr arī saka, bet tas ir arī tas uz ko es nereaģēju, jo uzskatu, ka ir virkne ar cilvēkiem, kas vienkārši šo izmanto, lai diskreditētu visu, ko mēs darām, jo es, it sevišķi, pamanīju pavasarī, vienalga kādu tvītu, tas ir it sevišķi tviterī izteikts, vienalga, lai ko es rakstu, vienmēr kāds nāca un sāka runāt par Azovu, un tie bija svaigi dibināti konti, kuros nav redzami dzīvi cilvēki. Paskaties tviterī tos, kuri mums to pārmeta, viņiem nav reālu cilvēku vārdi un uzvārdi. Tas apzināti tiek veidots, kā tas bija pret mums, bija pret LSM un pret Mariju Golubevu arī bija. Trīs mērķi, pret kuriem nāca un izmantoja kādu negāciju. Pret mums bija Azovs, pret LSM bija, ka tur pasūtījums, ka tur Kariņa-Levita režīma pakalpiņi un Golubevai tur bija…

- Argumenti, protams, ir soctīkols arī par jebko, arī par mani vai par jebko, bet droši vien, bet, ja tu man prasi tādu subjektīvo viedokli, tad, nu, jā, man tad būtu interesanta tāda pasekošana līdzi, kas ar Azovu tālāk ir noticis pa šo laiku. Es kā žurnālists apsvērtu tādu viedokli, ja tu man kā žurnālistam prasi manu subjektīvo viedokli.

Novērtē šo rakstu:

68
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...