"Rīgas mežu" vadītājs mēģinājis deklarācijā noslēpt 5000 latu ziedojumu Amerika partijai
PIETIEK10.10.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
janis
11.10.2017. 15:01DEMOKRĀTIJU vedoja komunisti arVDK un krimināl sodītām personām,kā piem.Lučanskis Leskovs,Lavents,Krupnikovs,Kuzmins,čevers,Gudmen,Krasovickis,un vesla virkne nenosaukto, tautu izmantoja kā priekškaru,ka atmodu taisa itkā tauta,bet tagad redzam ka ileni lien no maisiem ārā_saucamie komunisti ar komjauniešiem,liels darbs būs jādara,JKP un KPV,kurus ievēlēsim nākošajas velēšanās,sazidosim mēs katrs pa simts eiro,un aktīvi iesaistīsīemies pāši.TM-būs Strīķes kundze,Jurāšs -ģeneralprokrors,premjerministrs Bordans,prezidents Kaimiņš................
nesteidzies
11.10.2017. 14:55»
VOVA
Vecs nodzēries komunists
tā nomelnot atriebjoties, ar tādu komentāru,paskaties,cik skaisti to izdarīs dzīve.
Dīvaini
11.10.2017. 14:33Viens mežsaimniecībā neizglītots pilsonis kaut kur padzirdējis jēdzienu 'kailcirte' un iedomājies, ka tā ir jebkura ciršana. Cilvēkam, kuram nav jēgas par mežizstrādes procesu, zemē guļoši stumbra nogriežņi un meža ceļi ar traktortehnikas risām cirsmu izstrādes laikā liekas vandālisms. Uzreiz bļauj par izlaupīšanu. Un trakākais, ka reportieri pavelkas līdz un meklē sensāciju. Kāpēc šāda sensācija netiek meklēta jebkurā būvlaukumā, kur sakrauti materiāli un teritorija izbraukāta?
Lumea
11.10.2017. 09:35bildē redzams viens kārtīgs mežu izzadzēju kantora vadītāja purns. Varētu vēl arī Latvijas valsts mežu valdes purnus tautai parādīt, lai visi pazīst un iegaumē izlaupītājus! Visus strīpniekus, zakovicus, bumbierus, meļņus.
un
11.10.2017. 07:56»
Ir starpībA
Ir tomēr starpība "slēpis" vai "nav uzrādījis". Bet laikam blīkšķis lielāks
kur tieši ir tā starpība?
Ir starpībA
11.10.2017. 06:44Ir tomēr starpība "slēpis" vai "nav uzrādījis". Bet laikam blīkšķis lielāks...
vēl "pravda"
10.10.2017. 21:00Ekskluzīvo nekustamo īpašumu ievērojamo cenu lēcienu Rīgā un Jūrmalā izraisa Krievijas un citu NVS valstu pilsoņu milzīgā interese par Latvijas īpašo komplektu: ņem dzīvokli vai māju, uzturēšanās atļauju dodam «bonusā».
Uzturēšanās atļauju programmas iniciators Saeimas deputāts Ainārs šlesers uzskata, ka tā devusi pozitīvu impulsu Latvijas ekonomikai. «Gada laikā Latvijā ienākuši 100 miljoni eiro investīciju veidā. Tas ir izcils sasniegums.» A. Šlesers norāda, ka Jūrmalā ir izpārdoti savulaik tukšie dzīvokļi, aktivizējas nekustamo īpašumu un būvniecības tirgus. Atbildot uz jautājumu, vai, ņemot vērā lielo interesi, Latvijai nevajadzētu domāt par «ieejas biļetes» cenas celšanu, A. Šlesers saka striktu nē un uzsver, ka programmai jāļauj iedzīvoties. «Esmu pārliecināts, ka nākamo gadu laikā Latvijā ieplūdīs miljardi.» (db, 4.11.2011)
neputrosim
10.10.2017. 20:59»
Vēl 10000 uzbekus?
Latvijas augstskolu profesorus, dekānus, lektorus,, rektorus gan tas neapmulsina un tie Vienotības Šadurska vadībā turpina tirgot pa lēto lielā vairumā 3. pasaules migrantiem no islāma zemēm darba un uzturatlaujas Latvijā, tādējādi izkropļojot Latvijas darba un īres tirgu, izēdot Latvijas vietējos iedzīvotājus...
Vai tad tas nebija Šlesers, kas tirgoja uzturēšanās atļaujas?
LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers šodien partijas domes sēdē rosināja piešķirt uzturēšanās atļauju Latvijā visiem trešo valstu pilsoņiem, kas iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā un iegulda 300 000 eiro (210 000 latu) pašvaldības fondā, kura līdzekļi tiktu izmantoti ekonomikas attīstībai.
Tas, pēc Šlesera teiktā, ļaus Latvijā atdzīvināt būvniecību, pabeigt iesāktās jaunbūves.
Ja Latvijai izdotos tādā veidā piesaistīt 1000 bagātnieku, tad ekonomikā ieplūstu simtiem miljonu eiro, kas nebūtu uzskatāms par kredītu, kas jāatdod. Ja saņemt uzturēšanās atļauju vēlētos 10 000 mazo un vidējo uzņēmēju no Krievijas, NVS un citām valstīm, Latvijas ekonomika kļūtu bagātāka vēl par lielāku summu, uzskata Šlesers.
(Leta, 12.09.2009)
Vēl 10000 uzbekus?
10.10.2017. 19:29Latvijas augstskolu profesorus, dekānus, lektorus,, rektorus gan tas neapmulsina un tie Vienotības Šadurska vadībā turpina tirgot pa lēto lielā vairumā 3. pasaules migrantiem no islāma zemēm darba un uzturatlaujas Latvijā, tādējādi izkropļojot Latvijas darba un īres tirgu, izēdot Latvijas vietējos iedzīvotājus no Latvijas trimdā, jo tāds Latvijas augstskolu zinību līmenis.
Kaut kas pazīstams
10.10.2017. 19:10Sociālismā jau visiem viss piederēja, esam atgriezušies vai tikai palikuši turpat...
grandiozi
10.10.2017. 18:50»
Veca pensionāra bilde
Tāds dzelzsbetona feiss- kā padomjlaika funkcionāriem. Arī domšāna. un badīgums
un šis mežacirtējs kopā ar uzņēmuma piarščiku, bijušo “Par Labu Latviju” preses sekretāru un kādreizējo Ivara Godmaņa piarščiku Edgaru Vaikuli atņirguši zobus, siekalas šļakstīdami, rej - netraucējiet mūs, lieciet mierā mūs, neuzbāzieties mums!
hmm
10.10.2017. 17:45Cik zinu, daļu no mežiniekiem pagājušo gadu no Rīgas mežiem patrieca. Tagad šitā frukta vadībā kā nu māk tā nu mauj.
Veca pensionāra bilde
10.10.2017. 17:37Tāds dzelzsbetona feiss- kā padomjlaika funkcionāriem. Arī domšāna. un badīgums.
20%
10.10.2017. 16:31Ja nemīlēs partiju un neziedos pēdējo kumosu no savas "trūcīgās" aldziņas, tad kuli nost!
AI,AI,AI,AI,AI,AI
10.10.2017. 15:32
Tauriņš strādājis kā LPSR tirdzniecības ministra palīgs, komjaunatnes Centrālās komitejas lietu pārvaldnieks, Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas komitejas instruktors un nodaļas vadītājs. Bijis arī SIA "Kompeksim Rīga" ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. Viņš ir Latvijas-Zviedrijas kopuzņēmuma "Euroskor" līdzīpašnieks ar 15% kapitāldaļu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
