Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nebiju domājusi, ka tik drīz atkal nāksies pieminēt mammu. Bet pienāk laiks, kad reiz tik stiprie un visu varošie vecāki tādi vairs nav. Tad aizvien biežāk gadās, ka jāmetas viņus glābt un aizstāvēt. Kā viņi to darīja toreiz, kad biji bērns. 

Būs kādi gadi desmit, kopš dziļi ievelku elpu ikreiz, kad neierastā laikā telefona ekrānā parādās vārds mamma. Tikai pa retam tas liecina par vēlēšanos parunāties tāpat vien. Viņa par manu trauksmi zina un sarunu parasti sāk ar: „Tikai mierīgi, veselība bez izmaiņām.” Kad tas pateikts, varu izelpot. Un uzreiz arī nopūsties. Skaidrs, ka sekos lielāku vai mazāku sadzīvisku sarežģījumu izklāsts.

Protams, tie ir neplānoti tēriņi, tas paņem laiku un tamlīdzīgi, taču salīdzinot ar veselības problēmām - tādi nieki vien.

Šoreiz  tomēr bija citādi. Īsumā stāsts šāds. Mamma ļoti rūpīgi seko savām finanšu lietām un, tā kā internetbanku nelieto, pensijas saņemšanas dienā vienmēr izņem no bankas automāta rakstisku apliecinājumu konta stāvoklim.

Saruna sākās kā parasti, bet pēc „veselība – kā parasti” sekoja: „Nevaru saprast, kas te bankā notiek. Parādās kaut kāds četrciparu skaitlis ar mīnusu. Tas nav mans. Laikam kaut ko sajaukuši.” Vaicāju, kāds  skaitlis, saka – bez brillēm neredzot. Ar brillēm izrādījās, ka četrciparu skaitlis sākas ar pieci un beidzas ar nulli.

Četri cipari mīnusā īsti vairs neizskatās pēc neliela sadzīviska sarežģījuma. Lūdzu, lai sazinās ar banku. Protams, ka bankas šādi kļūdīties nemēdz. Pēc brīža mamma, joprojām neizpratnē un samulsusi, stāstīja par tiesu izpildītāju Rolandu, kura uzvārdu nebija paguvusi pierakstīt. Tas esot arestējis viņas kontu. Viņa joprojām domāja, ka ir noticis kāds pārpratums un šis Rolands kaut ko sajaucis.

Mammai ir astoņdesmit viens gads, neraugoties uz pārciesto insultu, viņas prāts vēl ir gana ass. Lielākā veselības problēma šobrīd saistīta ar smagu osteoporozi. Viņa ļoti reti iziet no mājas, jo pārvietojas ar lielām grūtībām, izmantojot divus kruķus. Jā un vēl – viņa, iespējams, varētu būt laba kriminālromānu rakstniece, jo reizēm izgudro visdramatiskākos iespējamos notikumu scenārijus. Neraugoties uz faktu, ka pati ir ļoti labticīga.

Vēl mamma ļoti dusmojas, ja kāds vēlas apšaubīt viņas prasmes orientēties šodienas skarbajā realitātē. Tad viņa dusmīgi pauž kaut ko sērijas: „Neizturies pret mani kā pret mazu bērnu! Es pati  pieņemšu lēmumus.”

Bet ne jau mana mamma vien tāda „ģenerāliene”, gan jau daudzi no jums ar ko līdzīgu sastopas. Pieļauju, arī ar  faktu, ka tad, ja „ģenerāļa” lēmums nav bijis tas labākais, tālāk tā jau ir “ierindnieku” darīšana un iespēja iesaistīties.

Ar Rolandu, kurš “pārpratuma pēc” ielīdis viņas pensijas kontā (un kura tālruņa numuru bija iedevuši bankā), uzticēja sazināties man. Nenācās aicināt pie telefona Rolandu un prasīt, kas viņš tāds vispār ir un ko grib no manas mātes pensijas. Ļoti labi, ka biroja administratores atbild, nosaucot iestādes nosaukumu, nevis vienkārši sakot “klausos”. Tā uzzināju, ka esmu piezvanījusi uz tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga biroju. Kur sākumā man vispār atteicās sniegt informāciju, kamēr nav notāra apstiprināta pilnvarojuma.

Beigās tomēr izdevās uzzināt vismaz tik, kam tad mamma, pati nezinot, ir parādā gandrīz sešus tūkstošus eiro. Parādā viņa bija, nē - pagaidām aizvien vēl ir - Rīgas namu pārvaldniekam. Nu, plus tiesas ( izrādās – bijusi pat tiesa) izdevumi un honorārs Veinberga kungam. Un tad atausa skaidrība.

Draugi… Ne velti krievu tautai ir tāda vieda paruna „doverjai, no proverjai”, kas latviski neskan ne tuvu tik dzejiski, bet tikpat svarīgi – uzticies, bet pārbaudi.

Mammai īpašumā ir mazs dzīvoklītis labā Rīgas rajonā. Piektajā stāvā, mājā bez lifta.

Pirms dažiem gadiem par neatņemamu aksesuāru kļuva kruķi un uz piekto stāvu uzkāpt kļuva par grūtu. Toreiz mamma (it kā uz laiku), cerot, ka veselība uzlabosies (tas diemžēl nenotika) aizgāja padzīvot pie dēla. Turpat pāris kvartālu tālāk.

Sagadījās, ka tieši tolaik uz Rīgu no mazpilsētas studēt un strādāt pārcēlās tuvu radu, cienījamu cilvēku meita. Vecāki lūdza, vai meitene nevarētu kādu brītiņu padzīvot pie manas mammas. Par to viņi izremontētu virtuvi un vannasistabu. Kā arī uzturēšanās laikā segtu komunālos maksājumus. Mamma piekrita. Svešus dzīvoklī nebūtu laidusi ne par ko. Bet te - savs cilvēks, radu bērns, augstākā izglītība, labs darbs utt.

Stāsts pavisam vienkāršs. Vecāki deva naudu, meitene teica, ka maksā, bet nemaksāja. Mamma pilnībā paļāvās un bija priecīga, ka, kamēr brāļa dēls, kurš šo īpašumu mantos, paaugas, dzīvoklis tiek pieskatīts un komunālie maksājumi segti. Ik mēnesi ar meiteni sazvanījās, apvaicājās, vai viss kārtībā, vai nav pasta sūtījumu un tamlīdzīgi. Nē, pasta sūtījumu „nebija”. Arī meitenes mamma katru mēnesi apvaicājās, vai par dzīvokli samaksāts. Jā, samaksāts.

Kā tagad zinām, pasta sūtījumi un rēķini tika pa taisno nogādāti miskastē. Tai skaitā – atgādinājumi, brīdinājumi, aicinājumi uz tiesu. Ja mana mamma nebūtu tik uzmanīga sava konta izdruku pētītāja, droši vien, ka mēs attaptos tikai tad, kad viņas īpašums jau būtu atsavināts.

Es tagad neapspriedīšu to jauno sievieti. Īsti pieklājīga apzīmējuma, ko viņai veltīt, manā leksikā nav. Lai viņas vecāki tiek skaidrībā, kas notiek cilvēka galvā, ja viņš spējīgs tik kretīniski rīkoties. Pašlaik viņi ir šokā, jo par savu meitu galvoja. Un, tā kā tiešām ir cienījami cilvēki, tagad gādā naudu, lai varētu to parādu nomaksāt. Labi, ka tā, jo citādi mums, radiem, būtu jātiesājas.

Tas viss ir riebīgi, taču reizē arī laba mācība, kas lieku reizi atgādina, ka jā – TĀ NOTIEK. Uzmetieni iespējami arī tur, kur tos negaidi. Tāpēc tas parāds ir arī mūsu vaina, jo: a) mamma  uzticējās un neprasīja uzrādīt apmaksātus rēķinus; b) es vispār šajās attiecībās līdz šim neiedziļinājos, jo mammai aizvien vēl nepatīk, ja kāds jaucas viņas lietās. Tikai pa retam apvaicājos, vai viss kārtībā, un saņēmu atbildi, ka jā.

Tomēr visvairāk mani interesē cits jautājums. Par Rīgas namu pārvaldnieku.

Cilvēks nenāk izņemt ierakstītas vēstules. Ilgstoši nemaksā rēķinus. Neatsaucas uz tiesas pavēsti un palēnām vien iekrāj vairākus tūkstošus lielu parādu. Vai tiešām tas tā kā normāli? Vai šādā situācijā nevajadzētu painteresēties, kas par lietu?

Viens vienīgs telefona zvans šo procesu būtu nocirtis jau saknē, un nekāda parāda nebūtu. Tiesu izpildītāja pārstāvis teica – likums  nosaka, ka pietiek izsūtīt ierakstītu vēstuli. Kā tad. To jau skolā mēs visi zinājām, ka atļauts ir viss, kas ar likumu nav aizliegts. Kas tad tie, pie velna, par likumiem, ja ļauj šādi attiekties pret cilvēku, savu klientu? Un vai tiešām katru cilvēcisku darbību, teiksim – zvanu klientam, iespējams veikt tikai tad, ja tā noteikta ar likumu? Ja nu cilvēks tajā dzīvoklī bezpalīdzīgā stāvoklī lēni mirtu badā?

Vai tiešām Rīgas namu pārvaldniekam nav vismaz jāpainteresējas, kas ar klientu notiek?

Laikam jau ne. Likums to nepieprasa. Nesen medijos varēja lasīt par gadījumu, kad pirms diviem gadiem mirušu sievieti atrada tikai tad, kad par nemaksāšanu nāca izlikt no dzīvokļa. Vai to var uzskatīt par normu?

Bet tagad padomāsim citādi. Es, pēc dabas shēmu šķetinātāja, arī šajā gadījumā varu iztēloties nevis vienkārši nevērību, bet viegli saprotamu un labi atstrādātu sistēmu.  Dzīvokļa īpašniecei ir astoņdesmit viens gads. Dzīvoklis – vienā no labākajiem pilsētas rajoniem. Deklarēta dzīvoklī tikai viena persona. Visdrīzāk, vientuļa. Varbūt vispār neko daudz vairs nesaprot. Naudiņas nav, jo nemaksā.

Kāpēc gan par viņu būtu jāpainteresējas? Varbūt labāk ļaut, lai cipars pieaug līdz tādam, ko pat strādājošam nav vienkārši nomaksāt, kur nu vēl pensionāram. Turklāt tas izklausīsies gana pārliecinošs, kad liks ārā no dzīvokļa. To dzīvokli būs ļoti viegli realizēt izsolē. Un tā kaut kas atlēks visiem. Cilvēkam, kas pa lēto nopirks. Kādam no Rīgas namu pārvaldnieka. Un vēl arī pieklājīgs honorārs tiesu izpildītājam. Nu, iespējams, protams. Tikai iespējams. Taču izskatās pēc ļoti, ļoti iespējams.

Varbūt maldos, varbūt Rīgas namu pārvaldniekā vienkārši visiem, piedodiet par izteicienu „pie kājas” tādas pensionāres. Vispār jebkurš cilvēks -  dzīve salikta ekseļa tabulās, un cilvēkus aiz tām neredz.

Taču Rīgas vadība vienmēr uzsvērusi, ka rūpējas par pilsētas iedzīvotājiem. Kāpēc gan šajā rūpju komplektā nevarētu iekļaut arī painteresēšanos, kāpēc kāds ilgstoši nemaksā? Tikai viens telefona zvans. Reizēm ar to pietiktu.

Vakar (tieši vakar un aizvakar šī ziepju opera arī risinājās) vakariņojām ar kādu draugu, advokātu. Viņš teica: „Ja tā ir shēma, viņi pieļāva vienu neuzmanības kļūdu. Ielīda pensijas kontā. Nebūtu tur parādījušies, jūs uzzinātu par notikušo tikai tad, kad dzīvoklis jau būtu atsavināts.” Skaidrs, ka tieši tā arī būtu noticis. Bet tā jau reizēm gadās, ka smalkas shēmas sabrūk mazas neuzmanības dēļ.

Jā, cita starpā man droši vien jāpiebilst, ka, lai gan mammai bija ļoti grūti aizkļūt līdz tiesu izpildītājiem, turp devāmies nekavējoties, jo bez viņas klātbūtnes saruna nevarētu notikt. Kamēr atsauktu uz mājām notāru, paietu vēl kāds laiciņš, un lieta tik ripotu savu gaitu. Manai pensionārei nejaušības pēc paveicās. Bet būtu interesanti papētīt, cik tādu gadījumu vēl ir Rīgas namu pārvaldnieka kontā.

Pārpublicēts no https://lemoninga.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...