Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrisko mediju ombudiene Anda Rožukalne turpina izmisīgi (un nesekmīgi) censties iznīdēt viņai nepatīkamu mediju publikāciju, kas sākotnēji tika publicēta „Neatkarīgajā”. Pietiek šodien publicē gan A. Rožukalnes vārdā sagatavotu „Iesniegumu par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu”, gan, protams, vēlreiz – pašu ombudienei tik netīkamo publikāciju.

Iesniegums par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen un zvērināts advokāts Andris Tauriņš personīgi pamatojoties uz 2024. gada 12. janvāra pilnvaru (skat. pielikumā) pārstāv Andu Rožukalni.

2024. gada 1. februārī pēc Andas Rožukalnes pieteikuma Rīgas pilsētas tiesā (Tiesa) uzsākta lieta Nr. C770837624 pret SIA “Mediju nams” (Mediju nams), reģ. Nr.: 40003610627, par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu.

Pieteikums iesniegts saistībā ar 2023. gada 21. novembrī Mediju nams portāla neatkariga.nra.lv komentāru sadaļā publicēto Māra Krautmaņa rakstu “Aizdomas par sabiedrisko mediju ombuda Andas Rožukalnes likuma pārkāpumiem” (turpmāk – Raksts)[1].

2023. gada 24. novembrī pietiek.com pārpublicēja Rakstu[2] līdz ar to sekojošie secinājumi par Rakstu ir attiecināmi arī uz pietiek.com publikāciju.

Kā liecina Raksta nosaukums, tā saturs ir vērsts uz negatīva rakstura aizdomu paušanu par Andu Rožukalni, kura ieņem  sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda (Ombuds) amatu saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu.

Raksts pauž dažādus negatīvus viedokļus, pieņēmumus un apgalvojumus par Andu Rožukalni un tās rīcību Ombuda amatā, kuriem nav faktiska pamata un kuri aizskar Andas Rožukalnes godu un cieņu.

2024. gada 2. februārī Tiesa apmierināja Andas Rožukalnes lūgumu bloķēt piekļuvi Rakstam uz tiesvedības laiku (Lēmums). Izvērtējot lietā sākotnēji iesniegtos pierādījumus, raksta saturu un kontekstu, Tiesa Lēmumā atzīst, ka Rakstā izteiktie apgalvojumi neatspoguļo to pamatu. Raksts ir vērsts uz Andas Rožukalnes kā Ombuda reputācijas graušanu, izsakot apgalvojumus bez konkrētas pierādījumu bāzes.

Līdz ar to Tiesa Lēmumā nosaka Mediju nams pienākumu bloķēt Rakstu uz tiesvedības laiku. Lēmums ir izpildīts un Raksts vairs nav pieejams zemāk norādītajā saitē.

Lūdzam pietiek.com ievērot Tiesas Lēmumu pēc tā būtības, proti, Tiesai konstatējot nepieciešamību Rakstu bloķēt, lūdzam pietiek.com arī bloķēt piekļuvi savā portālā pārpublicētajai Raksta versijai.

Vēršam uzmanību, ka Tiesa ir pirmšķietami atzinusi – Raksta publicēšana pārkāpj Andas Rožukalnes godu un cieņu, kuras aizsardzībai viņai ir tiesības vērsties tiesā pret šādu aizskarošu ziņu izplatītājiem, prasot ziņu atsaukumu un atvainošanos, kā arī mantisku kompensāciju. Savukārt atbildība par nepatiesas, nepamatotas, godu, cieņu un reputāciju aizskarošas vai neslavu ceļošas informācijas izplatīšanu ir vienlīdz attiecināma kā uz sākotnējo avotu, tā uz šādu ziņu pārpublicētaju. Līdz ar to Raksta pārpublicēšana portālā pietiek.com aizskar Andas Rožukalnes godu un cieņu.

Ņemot vērā minēto, lūdzam pietiek.com kā godu un cieņu aizskarošo ziņu un viedokļu izplatītājam bloķēt (padarīt nepieejamu sabiedrībai) pārpublicēto Rakstu arī savā portālā (https://pietiek.com/raksti/aizdomas_par_sabiedrisko_mediju_ombuda_andas_rozukalnes_likuma_parkapumiem?nomob).

Andas Rožukalnes vārdā izsakām cerību, ka novērtēsiet situācijas nopietnību un piekritīsiet šī strīda atrisināšanai konstruktīvā un miermīlīga veidā. Minēto prasību neizpildes gadījumā mūsu kliente Anda Rožukalne būs spiesta izmantot likumā piešķirtās tiesības vērsties tiesā par reputācijas kaitējumu un kompensācijas piedziņu, lūdzot tiesu bloķēt piekļuvi pietiek.com pārpublicētajam Rakstam.

Andas Rožukalnes vārdā Andris Tauriņš, pilnvarotais pārstāvis, zvērināts advokāts

Aizdomas par sabiedrisko mediju ombuda Andas Rožukalnes likuma pārkāpumiem

Māris Krautmanis, Neatkarīgā

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesorei Andai Rožukalnei ir doktora grāds mediju socioloģijā, un viņa ir maģistre arī tiesību zinātnē. Vēl viņa ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, RSU Senāta locekle un ir strādājusi dažādos neskaitāmos amatos un projektos jau gadu gadiem. 2021. gada decembrī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome viņu ievēlēja par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu tiesībsardzi jeb ombudu. Taču izskatās, ka strādāšana par mediju ombudu Andai Rožukalnei ir nevis pamatdarbs, kā to pieprasa likums, bet tikai tāda “piehaltūrēšana” - viņa ar visu sparu, ar visu savu būti turpina būt pasniedzēja un pētījumu projektu vadītāja.

Šāds amats savulaik tika izveidots, ņemot vērā Ministru kabineta 2018. gada rīkojumu Nr. 656 par konceptuālo ziņojumu "Mediju ombuda izveide, tā sastāvs, darbības vadlīnijas un lauks". Šajā dokumentā tika apkopotas nozarē strādājošo praktiķu un akadēmisko aprindu idejas, no kurām daļa tika iekļautas likumu grozījumos, lai mediju ombuds varētu tikt izveidots un sākt darbu.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā tika iekļauti panti, kas paskaidro, kas ir šis ombuds un kādas ir tā funkcijas. Tur sacīts, ka ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likumā noteiktajam mērķim, kas ir nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību.

Jebkura persona var vērsties pie sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un iepriekš sniegto pakalpojumu atbilstību LR normatīvajiem aktiem. Sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāņem vērā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atzinumā ietvertie secinājumi. Īpašos gadījumos sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var šos secinājumus neņemt vērā, atteikumu pamatojot rakstveidā.

Gan diskusijās, kas risinājās pirms mediju ombuda izveides, gan arī pēc tam likuma burtā un garā atspoguļojas sapnis, ka jaunizveidotajā amatā sēdošais sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ombuds veicinās trialogu starp sabiedrību, valsti un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Taču sapņi ir izrādījušies tālu no realitātes. Reālais mediju ombuds Anda Rožukalne tā vietā, lai sargātu sabiedrības intereses vai veidotu dialogu, strādā par “sargsuņa sargsuni”, aizsedzot ar savu ķermeni sabiedriskos medijus no sabiedrības un valsts amatpersonu tīkojumiem analizēt vai kritizēt sabiedrisko mediju darbību. Ja sabiedriskos medijus atļaujas kritizēt kāds Saeimas vai pašvaldību politiķis, tas automātiski nozīmē “brutālu politisku iejaukšanos mediju darbā”, vārda brīvības un redakcionālās neatkarības apdraudējumu. Citiem vārdiem sakot, sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi dara, ko grib un kā grib, kā vien pašiem patīk, un nu viņus vēl papildus no jebkuras kritikas sargā Anda Rožukalne.

Savulaik tolaik opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bija veikusi monitoringu, kāda ir pozīcijas un opozīcijas pārstāvju proporcija no tiem, kas tiek aicināti, piemēram, uz Latvijas Radio raidījumu “Krustpunktā”. Šī attiecība bija 93:7. Droši vien arī pašlaik nekas daudz nav mainījies.

Ar to negribu teikt, ka sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem būtu milzu uzmanība jāatvēl marginālām ārpusparlamenta sīkpartijām, taču ir virkne arī visnotaļ nopietnu norišu valstī, par kurām arī opozīcijai būtu kas būtisks sakāms, taču līdz sabiedriskajam medijam tās balss nenonāk. Tā, piemēram, ir ar pašlaik aktuālo parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu. Lai gan rezultāta šai kampaņai nebūs, opozīcija tās laikā vērš protestējošu kritiku pret valdošo koalīciju. Taču sabiedriskajos medijos šo kritiku tikpat kā nedzird, virkne opozīcijas politiķu netiek rādīti un citēti, kas liecina par tādu kā “melno sarakstu” ar personām un tēmām, kuras nav jāatspoguļo.

Tajā pašā laikā virkne valdošo amatpersonu gluži vai “nakšņo” televīzijas studijā - parādās ekrānā no rīta un vakarā, lai gan bieži vien tām nav nekā aktuāla, ko teikt.

Būt sabiedrisko mediju ombudam ir liels gods un atbildība. Andai Rožukalnei būtu jābūt teju tāpat kā valsts prezidentam - stāvošai pāri partejiskām, grupu un informatīvo “burbuļu” interesēm, būtu jābūt par mediju tiesībsardzi visai tautai. Taču ir sanācis kāds pārpratums - viņa ir sabiedrisko mediju tiesību sardze.

Taču varbūt ir tā, ka Andas Rožukalnes pasīvā un neaktīvā pozīcija ir saistīta ar to, ka viņa ir ļoti aizņemta ar citiem darbiem, jo turpina lasīt lekcijas, piedalīties dažādos projektos, kas cita starpā varētu būt likuma pārkāpums.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 20. panta 6. punktā ir sacīts: “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda darbs ir viņa pamatdarbs.”

Anda Rožukalne kā mediju ombuds saņem 3162 eiro mēnešalgu pirms nodokļiem.

Taču izskatās, ka strādāšana par mediju ombudu Andai Rožukalnei ir nevis pamatdarbs, kā to pieprasa likums, bet tikai tāda “piehaltūrēšana” - viņa ar visu sparu, ar visu savu būti turpina būt pasniedzēja un pētījumu projektu vadītāja.

Tā, piemēram, jau būdama sabiedrisko mediju ombuda amatā, viņa vadīja «MEDIADELCOM” pētniecības projekta Latvijas komandu. Aprīlī viņa bijusi lielas konferences organizēšanas komitejā, kas arī noteikti prasīja laiku un darbu.

2022. gada pavasara semestrī viņa ir minēta kā docētāja studiju programmā “Komunikācija un mediju studijas” maģistra programmas līmenim. Tāpat viņa ir bijusi docētāja bakalaura programmas līmenim studiju programmās “Multimediju komunikācija” un “Sabiedriskās attiecības”.

Acīmredzami, ka, kļūstot par mediju ombudu, Anda Rožukalne nav atteikusies no sava pamatdarba kā docētāja, bet vienkārši pieķērusi vēl klāt arī ombuda pienākumus, un tas ir tiešs un viennozīmīgs likuma pārkāpums.

Jā, Saeimas deputātiem, kas ir augstskolu pasniedzēji, zinātnieki un ārsti, nav aizliegts strādāt savā profesijā, jo citādi tie var zaudēt kvalifikāciju un pēc darba politikā palikt bez darba. Tomēr ar mediju ombudu viss ir citādi - te likumā ir skaidri noteikts, ka ombuda darbam jābūt pamatdarbam, kas ir arī saprotams, ņemot vērā šī amata iecerēto nozīmīgumu.

Diemžēl visa augstākminētā rezultātā sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amats ir kļuvis par formālu un tukšu vietu gan tāpēc, ka Rožukulne acīmredzami neizprot, kādu funkciju veikšanai šis amats tika iecerēts un radīts, gan tāpēc, ka ombuda krēsls vienkārši stāv tukšs, kamēr Anda Rožukalne rūpējas par savas personīgās labklājības celšanu citos darbos.

Starp citu - Anda Rožukalne amatpersonas deklarāciju neiesniedz, jo oficiāli nemaz neskaitās amatpersona, attiecīgi sabiedrībai nav nekādu iespēju spriest nedz par iespējamām koruptīvām saitēm, darījumiem, nedz iespējamiem interešu konfliktiem, un tā ir SEPLP atbildība, ka sabiedrisko mediju ombuda amatā var nonākt jebkurš, traktēt likumus, kā vien iepatīkas, un sabiedrība pat nevar uzzināt, cik lielā mērā tā ir vienkārši nekompetence, bet cik lielā mērā savtīgu interešu vadīta mērķtiecīga darbība. Tajā skaitā arī to, vai šī persona nekaunīgi nepārkāpj likuma normas, pamatienākumus gūstot pavisam citur, kā tas ļoti izskatās no augstākminētās publiski pieejamās informācijas.


[1] Raksts tika publicēts tīmekļa vietnē https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/437067-aizdomas-par-sabiedrisko-mediju-ombuda-andas-rozukalnes-likuma-parkapumiem

[2] Raksts pārpublicēts un joprojām pieejams pietiek.com tīmekļa vietnē: https://pietiek.com/raksti/aizdomas_par_sabiedrisko_mediju_ombuda_andas_rozukalnes_likuma_parkapumiem?nomob

Novērtē šo rakstu:

93
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...